Muitas policijas direktora vietnieks uzklausījis aicinājumu deklarācijas aizpildīt „pietiekami gudri”
PIETIEK02.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas direktora vietnieks Jānis Boroviks ir uzklausījis VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones aicinājumu valsts amatpersonu deklarācijas aizpildīt „pietiekami gudri” un spējis gada laikā „iztērēt” visus savus iepriekš deklarētos vērā ņemamos skaidrās naudas uzkrājumus – 15 tūkstošus eiro.
Pietiek februāra sākumā informēja, ka saskaņā ar oficiālo versiju Pētersones uzruna VID vadošo darbinieku sanāksmē 28. janvārī attiecībā uz VID darbinieku amatpersonas deklarācijās uzrādāmajiem datiem ir bijusi ļoti korekta un "pareiza", taču ir arī neoficiālā versija - uzrunā saklausīts arī aicinājums būt nevis godīgiem, bet "pietiekami gudriem".
Neoficiālas ziņas toreiz liecināja, ka cita starpā VID ģenerāldirektore esot paziņojusi, ka jābūt nevis godīgiem, bet gan pietiekami gudriem, lai nenorādītu amatpersonas deklarācijās naudas summas, kas var izsaukt aizdomas. It kā pastāvot arī šīs sanāksmes audioieraksts, taču pagaidām nav zināms, vai un kādos apstākļos šī audioieraksta veicēji varētu to publiskot.
VID publiskajā datu bāzē atrodamie dati par Muitas policijas direktora vietnieka Borovika amatpersonas deklarācijās uzrādīto informāciju par 2014. un 2015. gadu liek domāt, ka vismaz šī augstā amatpersona ir ieklausījusies VID ģenerāldirektores neformālajos ieteikumos.
Amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu Boroviks reizē ar diviem zemesgabaliem, automašīnu Subaru Forester un 84 tūkstošu eiro parādsaistībām bija minējis, ka viņam skaidrā naudā esot 15 tūkstošus eiro lieli uzkrājumi – summa, kas tikai par aptuveni četriem tūkstošiem eiro lielāka kā visi viņa gada legālie ienākumi Muitas policijā (pēc nodokļiem).
Taču jau 2015. gadā šie ievērojamie skaidrās naudas uzkrājumi, ja ticēt Borovika deklarācijai, viņam bez pēdām izgaisuši. Turklāt Boroviks nav uzrādījis nekādus darījumus, kas ļautu izdarīt secinājumu, ka šis it kā pastāvējušais skaidrās naudas daudzums iztērēts to ietvaros.
Tiesa, Muitas policijas direktora vietnieks gan par 14 300 eiro iegādājies 2010. gada izlaiduma automašīnu Volvo XC70, taču vienlaikus viņš par 11 050 eiro pārdevis savu līdzšinējo automašīnu, tādējādi ieguldījums bijis tikai 3250 eiro. Arī viņa oficiālās kredītsaistības samazinājušās tikai par aptuveni diviem tūkstošiem eiro.
Aizvadītajā nedēļā klajā nākušajā avīzē Astoņkājis Boroviks ir minēts pie, iespējams, noziedzīgā tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku un viņus piesedzošo personu „astoņkāja”.
Pietiek jau informējis, ka iepriekš Valsts policija "pierādījumu trūkuma dēļ" ir paklusām izbeigusi kriminālprocesu, kas tika ierosināts pēc Borovika dēla Valtera aizturēšanas par narkotiku lietošanu un izplatīšanu.
1993. gadā dzimušais Valters Boroviks, kurš ir tagadējās Muitas policijas pārvaldes direktora vietnieka Jāņa Borovika dēls, tika aizturēts 2012. gada augustā ar nepilniem 1,3 gramiem metamfetamīna
Taču aizturētais augstās VID amatpersonas dēls toreiz tika cauri faktiski sveikā – ar administratīvo sodu par narkotiku lietošanu. Viņam aizturēšanas brīdī blakus atradies maisiņš ar narkotikām, taču pierādīt viņa saistību ar šo maisiņu un tā saturu policistiem nav izdevies, jo pārbaudē par narkotisko vielu klātbūtni organismā konstatēts, ka aizturētais ir lietojis narkotikas, bet citas, ne tās, kuras atradās maisiņā.
Jau nekavējoties pēc šo ziņu nonākšanas atklātī ā pienāca ziņas, ka Boroviks – vecākais darot visu iespējamo, lai šo lietu noklusinātu un, vēlams, izbeigtu. Neoficiāli esot iedarbinātas dažādas sviras – ņemot vērā Borovika kontaktus Satversmes aizsardzības birojā, KNAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā -, lai Boroviks – jaunākais kriminālprocesa ietvaros nekādā gadījumā netiktu uzskatīts par iespējamu narkotiku izplatītāju: tas varētu atstāt graujošu iespaidu uz viņa tēva turpmāko karjeru.
Kā zināms, Muitas policijas pārvalde aktīvi darbojas narkotiku tirgus apkarošanā, un Jānis Boroviks, kurš bieži tiek pieminēts kā VID „astoņkāja” būtisks personāžs, reāli ir šīs pretkontrabandas iestādes pirmā persona, kuras rokās ir visa tās operatīvā darbība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
