Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka, – palīdziet, glābiet Ivetu!
Egils Līcītis, Latvijas Mediji01.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī ir patīkama atkalredzēšanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pētnieci, augstās Sorosa mācības koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vēl kvēlo uguns, verd dzīvības sulas un neapdzēšams cīņas gars, īsi sakot, Iveta kustas kā dzīvsudrabs!
Sen zināms koptēls arī par “Sorosa fonds Latvija” sastāvošo organizāciju darbības reglamentu un uzskatiem, ka Latvijā ir piesātināts ar latviskā uzspiešanu. Sorosa kolonija Rīgā piedāvā savu estētiku, tālas pasaules zaigu, lai vietējos, ar aklību sistos iezemiešus, pievērstu pareizai ticībai un apgaismotu progresivitātē.
Kā Kukažiņa – Latvijas politiskā lielceļa malā nav neviena lielāka akmens, uz kura Kažokiņa nebūtu sēdējusi. It sevišķi agrākas jaunības gados pētniecīte bij’ gatava iztirzāt visplašāko jautājumu loku – no sava redzesleņķa. Sorosa gudrībās izskolotās būtnes galvā viss griezās tādā virpulī, ka dažkārt Kažoka vēlmē kritiski analizēt un izprast pasauli krietni izsmīdināja cilvēkus un nereti signalizēja – Iveta jāglābj! Ivetai nepieciešama ātrā palīdzība!
Tomēr radioreportierus un interneta portālu apskatniekus, dienas laikrakstu žurnālistus arvien (paralēli prof. Skudras domām) interesēja Kažokjaunkundzes viedoklis par šo vai to. Tāpēc tāļā apkaimē visi viņu labi zina – ne tik vien tie, kam ar sirsnību daudzmaz sakara dzīvē, pazīst arī ar nacionālismu sistie ļaudis un sirdīgi oponenti.
Ievērojamai študierētai politoloģei mīlulīši ir visi apspiestie – vai tie nēģeri, Irākas bēgļi, krievvalodīgie, seksuālās orientācijas un pārējās minoritātes.
Katru, kuram, kā Ivetai liekas, uzkāpts uz varžacīm un kurš tiek diskriminēts, “Providus” direktore ir gatava ucināt klēpī. Par pāridarījumiem Kažokiņas actiņās uzreiz parādās mitrumiņš, pētniece pieraudājusi kabataslakatus pilnus par nabaga nelaimes putniem uzgrūsto postu un bēdām.
Ar savas kompānijas kolēģiem Kažoka sekoja līdzi, lai uz Baltkrievijas–Latvijas robežām ieklīdušos jaunekļus uzņemtu kā sengaidītus viesus. Spītīgi neņēma vērā, kad viņai teica – tie ir speciāli atvesti Lukašenko un Putina hibrīdkara ieroči.
Nē, slapstekļiem, kas lauzās tikt iekšā Eirosavienībā, vajadzēja būt appuišotiem, lai robežsargi ar migrantiem apietos kā ar vatē tīstāmām jēlām olām. Un, ja Allāha vārdā šurpu nākušiem nebūtu iespējams nodibināt efektīvu, civilizētu atpakaļsūtīšanas mehānismu, Iveta un citi vilkomisti bija gatavi plaši atvērt sava mājokļa durvis, lai nabadziņiem būtu jele kāda pajumte.
Būdama sirds silta pret visu tautību muhamedāņiem, pret bērziņiem, liepiņiem Iveta gan bija mazāk piekāpīga.
Vietējiem miesas kārīgajiem vīrišķiem ir niecīgas izredzes iekarot skaistules pētnieces sirdi, pret latviešiem viņa kā skābene.
Pašreiz sorosīte un vadošā pētniece nodarbināta ar neiecietības un aizspriedumu mazināšanu un dialoga veidošanu, lai nebūtu sabiedrības saskaldītība un nenotiktu krievu diskriminācija. Kažokai ir iebildumi pret Saeimā pieņemamo likumprojektu, kas paredz valsts finansējuma piešķiršanu tikai tām priekšvēlēšanu kampaņām, kuras veiktas valsts, lasi, latviešu, valodā.
Tas, ka ne grama līdzekļu netiek tērēti ne ivritam, ne hieroglifiem, ne aģitācijai krievu mēlē un kirilicas rakstā, vienkārši satriecis “Providus” direktori!
Tas nenākšot par labu ne sabiedrības saliedētībai, ne partiju iespējai uzrunāt dažādus vēlētāju segmentus. Šejienes krievi jau tā esot apātiski, un uzruna pirms vēlēšanām viņiem saprotamā valodā tikai priecētu šos skumīgos, pašreizējā momentā stipri pieklusušos pilsoņus – tā Iveta čāpstina par Latvijas ļaudis pamatīgi satraukušo problēmu.
Viņa neklausās loģiskos skaidrojumos, ka pilsoņiem, kuri turklāt taisās piedalīties vēlēšanās, jābūt ar elementārām valsts valodas prasmēm.
Nē, pētniece paliek pie izpētītā, ka latviešiem jābūt pretimnākoši daudzvalodīgiem, kamēr krieviem pietiek būt monolingvistiem.
Kažokiņa iet pa lielceļu salīkuse, ar nūju oļus mētādama. Arājs aptur vagā zirgu, pļāvējas apstājas, un visi jūt, kā kad kāds labs gars ietu ar Kažokiņu. Jo visi zina, ka Kažokiņa vēlē visiem labu – druvām un pļavām, cilvēkiem un kustoņiem. Un gans tura nikno Kranci aiz ausīm, lai tas tik Kažokiņu vien neaiztiktu.
Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka – palīdziet, glābiet Ivetu, kura sapinusies reizesrēķinos!
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
