Iesaki rakstu: 
Esmu saslimis ar Covid. Ko tas īsti nozīmē, laikam dziļāk sapratīšu tikai tad, ja izveseļošos. Pagaidām skaitos slims un labi nejūtos.
Neesmu no tiem, kas katru vakaru ar nepacietību gaida un skatās Latvijas TV vakara ziņu raidījumus, bet, neskatoties uz to, biju pamanījis, ka pēdējā laikā dažādu TV raidījumu personāži visai bieži bija tādi cilvēki kā Viņķele un Perevoščikovs, kuri katru vakaru pa TV kaut ko runāja un runāja, taču es viņu runām sevišķu vērību nepievērsu.
It sevišķi tas sakāms par Viņķeli, kura manā skatījumā labāk iederētos nevis par ministri, bet par pārdevēju Centrāltirgus gaļas paviljonā. Tāpēc man viņas uzspēlēti aktīvā darbošanās un ilgā runāšana nepārliecināja jau pašā sākumā.
Šo cilvēku nemitīgām runām un ministru prezidenta Kariņa aktīvai darbošanai mērķis, kā es saprotu, bija nevis visu, kas saistīts ar Covid krīzes pārvarēšanu, pēc iespējas labāk sakārtot un noorganizēt, bet gan radīt Latvijas iedzīvotājos pārliecību, ka valdība dara visu iespējamo, lai šajā krīzes situācijā rīkotos pēc iespējas gudri un pareizi.
Varbūt, ka tad, kad es pats saslimu, tāpēc ka nebiju pietiekošo daudz laika veltījis, lai katru vakaru klausītos apnicīgās Viņkeles un Perevoščikova runās, es nezināju, ko man tagad darīt un kā man pareizi šādā situācijā rīkoties?
Sajutos slikti un zvanīju savam ģimenes ārstam, jo biju pa ausu galam dzirdējis, ka tagad, lai nodotu Covid analīzes, ir vajadzīgs ģimenes ārsta norīkojums, jo citādi par analīžu veikšanu noplēsīs gan PVN, gan vēl deviņas ādas. Kad ģimenes ārsts apsolīja ievadīt sistēmā norīkojumu analīžu veikšanai, zvanīju uz internetā atrodamo kontakttelefonu, taču, ak vai, tur man atbildēja, ka ģimenes ārsta norīkojumu viņi sistēmā neatrodot.
Zvanīju atkal ģimenes ārstam, un tur man apsolīja norīkojumu līdz dienas beigām ievadīt. Tāpēc uz kontakttelefonu bija jāzvana nākošajā dienā. Tagad norīkojums jau bija atrodams un man pateica, kur un cikos es varu ierasties analīžu nodošanai.
Analīžu ņemšanas vietā mani sagaidīja divi cilvēki - vīrietis un sieviete attiecīgos tērpos ar maskām uz sejas un cimdiem rokās. Viņu izskats un izturēšanās par koronavīrusa bīstamību dzīvībai un veselībai man nekādas šaubas neradīja. Analīžu noņemšanas procedūra arī nebija no tām patīkamākajām, bet ko nepacietīsi, kad runa ir par savu un apkārtējo cilvēku dzīvībām un veselību.
Atsūtīja man uz mobilo telefonu pieejas kodus analīžu rezultātiem. Vakarā mājās sāku skatīties Centrālās laboratorijas mājas lapā. Rezultāti tiek gaidīti… No rīta, tikko piecēlos, skatos atkal… Rezultāts: IR ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS.
Sēžu kādu laiku un domāju, ko man tagad darīt? Jābrauc uz darbu. Braukšu uz darbu. Pa ceļam uz darbu izdomāju, ka mājās atpakaļ vairs braukt nedrīkstu. Mājās sieva un mazs, 3 mēnešus vecs bērns. Viņi nedrīkst saslimt. Tāpēc man jāpaliek kaut kur ārpus mājas.
Diena paiet darbā. Vakarā sāku domāt, ko darīt? Izdomāju, ka jānoskaidro, vai mani ņems pie dzīvesvietas tuvākajā slimnīcā – Jūrmalas slimnīcā. Zvanu uz turieni. Darba laiks beidzies. Skatos viņu mājas lapā par iespējām pierakstīties uz ārstēšanu. Vairāk par 20 dažādu ārstniecības pakalpojumu veidu, bet Covid nekur minēts nav. Pierakstos pie iekšķīgām slimībām. Uzrakstu, ka man ir Covid. Gribu ārstēties. Uzrakstu arī tāda paša satura epastu uz to pašu slimnīcu.
Ko darīt tālāk? Nolemju, ka uz mājām nebraukšu, lai tuviniekus pasargātu. Gulēšu darbā uz dīvāniņa. No rīta pamostos. Atkal skatos datorā. Zvana no Jūrmalas slimnīcas – diemžēl nevaram Jūs uzņemt, Covid slimnieku ārstēšanu stacionārā mēs neveicam.
Zvanu uz Slimību profilakses un kontroles centru. Ko man darīt? Kur man distancēties? Kādā slimnīcā man iet? Izvairīgas atbildes. Mums vispār nav slimnīcu saraksta, kur ārstē Covid. Kur distancēties, kur likt bērnu un sievu, lai viņi nesaslimtu, tas jautājums mums pašreiz vēl nav atrisināts, Jums par to jāzvana pašvaldībai.
Pa dienu man vēl reizi piezvana no Slimību profilakses un kontroles centra cita darbiniece un sāk mani izprašņāt, kad saņēmu pozitīvo analīzi un t.t, un t.t. Es saku, Jūs mani tā izprašņājat, it kā es būtu pie kaut kā vainīgs, bet vai Jūs varat man pateikt, kur man iet tagad ārstēties? Atkal izvairīgas atbildes. Neko pēc būtības nevaram palīdzēt.
Sēžu visu dienu kabinetā. Nekur cenšos neiet. Uzrakstīju visādam gadījumam testamentu un sarunāju pirmdien iet pie notāra to parakstīt. Gaidīšu tā nedēļu. Tad man jāzvana ģimenes ārstam. Varbūt būšu izveseļojies…
Mani secinājumi- visa Kariņa, Viņķeles, Perevoščikova un Co darbošanās un runāšana bija lumpeņu tautas mānīšana. Viss notiek haotiski, nesistēmiski, neorganizēti. Slimību profilakses un kontroles centrā nav pat aktuāla slimnīcu vai slimnīcu nodaļu saraksta, kur ārstē Covid, bet Latvijas ārstiem nav zināmas Covid ārstēšanas metodes.
Slimajiem ar Covid nav, kur pašizolēties. Slimie staigā apkārt, kamēr vai nu paši izveseļojas, vai tik smagi saslimst, ka viņus aizved uz slimnīcu ar ātro palīdzību. Bet publiskā telpā notiek nemitīga aktīvas darbības imitācija. Kā saka - Muļķu zemē saule nekad nenoriet.
Seko mums 
Šķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un 
Domāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Izņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Gunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Valsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām,
“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
