Iesaki rakstu: 
Esmu saslimis ar Covid. Ko tas īsti nozīmē, laikam dziļāk sapratīšu tikai tad, ja izveseļošos. Pagaidām skaitos slims un labi nejūtos.
Neesmu no tiem, kas katru vakaru ar nepacietību gaida un skatās Latvijas TV vakara ziņu raidījumus, bet, neskatoties uz to, biju pamanījis, ka pēdējā laikā dažādu TV raidījumu personāži visai bieži bija tādi cilvēki kā Viņķele un Perevoščikovs, kuri katru vakaru pa TV kaut ko runāja un runāja, taču es viņu runām sevišķu vērību nepievērsu.
It sevišķi tas sakāms par Viņķeli, kura manā skatījumā labāk iederētos nevis par ministri, bet par pārdevēju Centrāltirgus gaļas paviljonā. Tāpēc man viņas uzspēlēti aktīvā darbošanās un ilgā runāšana nepārliecināja jau pašā sākumā.
Šo cilvēku nemitīgām runām un ministru prezidenta Kariņa aktīvai darbošanai mērķis, kā es saprotu, bija nevis visu, kas saistīts ar Covid krīzes pārvarēšanu, pēc iespējas labāk sakārtot un noorganizēt, bet gan radīt Latvijas iedzīvotājos pārliecību, ka valdība dara visu iespējamo, lai šajā krīzes situācijā rīkotos pēc iespējas gudri un pareizi.
Varbūt, ka tad, kad es pats saslimu, tāpēc ka nebiju pietiekošo daudz laika veltījis, lai katru vakaru klausītos apnicīgās Viņkeles un Perevoščikova runās, es nezināju, ko man tagad darīt un kā man pareizi šādā situācijā rīkoties?
Sajutos slikti un zvanīju savam ģimenes ārstam, jo biju pa ausu galam dzirdējis, ka tagad, lai nodotu Covid analīzes, ir vajadzīgs ģimenes ārsta norīkojums, jo citādi par analīžu veikšanu noplēsīs gan PVN, gan vēl deviņas ādas. Kad ģimenes ārsts apsolīja ievadīt sistēmā norīkojumu analīžu veikšanai, zvanīju uz internetā atrodamo kontakttelefonu, taču, ak vai, tur man atbildēja, ka ģimenes ārsta norīkojumu viņi sistēmā neatrodot.
Zvanīju atkal ģimenes ārstam, un tur man apsolīja norīkojumu līdz dienas beigām ievadīt. Tāpēc uz kontakttelefonu bija jāzvana nākošajā dienā. Tagad norīkojums jau bija atrodams un man pateica, kur un cikos es varu ierasties analīžu nodošanai.
Analīžu ņemšanas vietā mani sagaidīja divi cilvēki - vīrietis un sieviete attiecīgos tērpos ar maskām uz sejas un cimdiem rokās. Viņu izskats un izturēšanās par koronavīrusa bīstamību dzīvībai un veselībai man nekādas šaubas neradīja. Analīžu noņemšanas procedūra arī nebija no tām patīkamākajām, bet ko nepacietīsi, kad runa ir par savu un apkārtējo cilvēku dzīvībām un veselību.
Atsūtīja man uz mobilo telefonu pieejas kodus analīžu rezultātiem. Vakarā mājās sāku skatīties Centrālās laboratorijas mājas lapā. Rezultāti tiek gaidīti… No rīta, tikko piecēlos, skatos atkal… Rezultāts: IR ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS.
Sēžu kādu laiku un domāju, ko man tagad darīt? Jābrauc uz darbu. Braukšu uz darbu. Pa ceļam uz darbu izdomāju, ka mājās atpakaļ vairs braukt nedrīkstu. Mājās sieva un mazs, 3 mēnešus vecs bērns. Viņi nedrīkst saslimt. Tāpēc man jāpaliek kaut kur ārpus mājas.
Diena paiet darbā. Vakarā sāku domāt, ko darīt? Izdomāju, ka jānoskaidro, vai mani ņems pie dzīvesvietas tuvākajā slimnīcā – Jūrmalas slimnīcā. Zvanu uz turieni. Darba laiks beidzies. Skatos viņu mājas lapā par iespējām pierakstīties uz ārstēšanu. Vairāk par 20 dažādu ārstniecības pakalpojumu veidu, bet Covid nekur minēts nav. Pierakstos pie iekšķīgām slimībām. Uzrakstu, ka man ir Covid. Gribu ārstēties. Uzrakstu arī tāda paša satura epastu uz to pašu slimnīcu.
Ko darīt tālāk? Nolemju, ka uz mājām nebraukšu, lai tuviniekus pasargātu. Gulēšu darbā uz dīvāniņa. No rīta pamostos. Atkal skatos datorā. Zvana no Jūrmalas slimnīcas – diemžēl nevaram Jūs uzņemt, Covid slimnieku ārstēšanu stacionārā mēs neveicam.
Zvanu uz Slimību profilakses un kontroles centru. Ko man darīt? Kur man distancēties? Kādā slimnīcā man iet? Izvairīgas atbildes. Mums vispār nav slimnīcu saraksta, kur ārstē Covid. Kur distancēties, kur likt bērnu un sievu, lai viņi nesaslimtu, tas jautājums mums pašreiz vēl nav atrisināts, Jums par to jāzvana pašvaldībai.
Pa dienu man vēl reizi piezvana no Slimību profilakses un kontroles centra cita darbiniece un sāk mani izprašņāt, kad saņēmu pozitīvo analīzi un t.t, un t.t. Es saku, Jūs mani tā izprašņājat, it kā es būtu pie kaut kā vainīgs, bet vai Jūs varat man pateikt, kur man iet tagad ārstēties? Atkal izvairīgas atbildes. Neko pēc būtības nevaram palīdzēt.
Sēžu visu dienu kabinetā. Nekur cenšos neiet. Uzrakstīju visādam gadījumam testamentu un sarunāju pirmdien iet pie notāra to parakstīt. Gaidīšu tā nedēļu. Tad man jāzvana ģimenes ārstam. Varbūt būšu izveseļojies…
Mani secinājumi- visa Kariņa, Viņķeles, Perevoščikova un Co darbošanās un runāšana bija lumpeņu tautas mānīšana. Viss notiek haotiski, nesistēmiski, neorganizēti. Slimību profilakses un kontroles centrā nav pat aktuāla slimnīcu vai slimnīcu nodaļu saraksta, kur ārstē Covid, bet Latvijas ārstiem nav zināmas Covid ārstēšanas metodes.
Slimajiem ar Covid nav, kur pašizolēties. Slimie staigā apkārt, kamēr vai nu paši izveseļojas, vai tik smagi saslimst, ka viņus aizved uz slimnīcu ar ātro palīdzību. Bet publiskā telpā notiek nemitīga aktīvas darbības imitācija. Kā saka - Muļķu zemē saule nekad nenoriet.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
