Iesaki rakstu: 
Esmu saslimis ar Covid. Ko tas īsti nozīmē, laikam dziļāk sapratīšu tikai tad, ja izveseļošos. Pagaidām skaitos slims un labi nejūtos.
Neesmu no tiem, kas katru vakaru ar nepacietību gaida un skatās Latvijas TV vakara ziņu raidījumus, bet, neskatoties uz to, biju pamanījis, ka pēdējā laikā dažādu TV raidījumu personāži visai bieži bija tādi cilvēki kā Viņķele un Perevoščikovs, kuri katru vakaru pa TV kaut ko runāja un runāja, taču es viņu runām sevišķu vērību nepievērsu.
It sevišķi tas sakāms par Viņķeli, kura manā skatījumā labāk iederētos nevis par ministri, bet par pārdevēju Centrāltirgus gaļas paviljonā. Tāpēc man viņas uzspēlēti aktīvā darbošanās un ilgā runāšana nepārliecināja jau pašā sākumā.
Šo cilvēku nemitīgām runām un ministru prezidenta Kariņa aktīvai darbošanai mērķis, kā es saprotu, bija nevis visu, kas saistīts ar Covid krīzes pārvarēšanu, pēc iespējas labāk sakārtot un noorganizēt, bet gan radīt Latvijas iedzīvotājos pārliecību, ka valdība dara visu iespējamo, lai šajā krīzes situācijā rīkotos pēc iespējas gudri un pareizi.
Varbūt, ka tad, kad es pats saslimu, tāpēc ka nebiju pietiekošo daudz laika veltījis, lai katru vakaru klausītos apnicīgās Viņkeles un Perevoščikova runās, es nezināju, ko man tagad darīt un kā man pareizi šādā situācijā rīkoties?
Sajutos slikti un zvanīju savam ģimenes ārstam, jo biju pa ausu galam dzirdējis, ka tagad, lai nodotu Covid analīzes, ir vajadzīgs ģimenes ārsta norīkojums, jo citādi par analīžu veikšanu noplēsīs gan PVN, gan vēl deviņas ādas. Kad ģimenes ārsts apsolīja ievadīt sistēmā norīkojumu analīžu veikšanai, zvanīju uz internetā atrodamo kontakttelefonu, taču, ak vai, tur man atbildēja, ka ģimenes ārsta norīkojumu viņi sistēmā neatrodot.
Zvanīju atkal ģimenes ārstam, un tur man apsolīja norīkojumu līdz dienas beigām ievadīt. Tāpēc uz kontakttelefonu bija jāzvana nākošajā dienā. Tagad norīkojums jau bija atrodams un man pateica, kur un cikos es varu ierasties analīžu nodošanai.
Analīžu ņemšanas vietā mani sagaidīja divi cilvēki - vīrietis un sieviete attiecīgos tērpos ar maskām uz sejas un cimdiem rokās. Viņu izskats un izturēšanās par koronavīrusa bīstamību dzīvībai un veselībai man nekādas šaubas neradīja. Analīžu noņemšanas procedūra arī nebija no tām patīkamākajām, bet ko nepacietīsi, kad runa ir par savu un apkārtējo cilvēku dzīvībām un veselību.
Atsūtīja man uz mobilo telefonu pieejas kodus analīžu rezultātiem. Vakarā mājās sāku skatīties Centrālās laboratorijas mājas lapā. Rezultāti tiek gaidīti… No rīta, tikko piecēlos, skatos atkal… Rezultāts: IR ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS.
Sēžu kādu laiku un domāju, ko man tagad darīt? Jābrauc uz darbu. Braukšu uz darbu. Pa ceļam uz darbu izdomāju, ka mājās atpakaļ vairs braukt nedrīkstu. Mājās sieva un mazs, 3 mēnešus vecs bērns. Viņi nedrīkst saslimt. Tāpēc man jāpaliek kaut kur ārpus mājas.
Diena paiet darbā. Vakarā sāku domāt, ko darīt? Izdomāju, ka jānoskaidro, vai mani ņems pie dzīvesvietas tuvākajā slimnīcā – Jūrmalas slimnīcā. Zvanu uz turieni. Darba laiks beidzies. Skatos viņu mājas lapā par iespējām pierakstīties uz ārstēšanu. Vairāk par 20 dažādu ārstniecības pakalpojumu veidu, bet Covid nekur minēts nav. Pierakstos pie iekšķīgām slimībām. Uzrakstu, ka man ir Covid. Gribu ārstēties. Uzrakstu arī tāda paša satura epastu uz to pašu slimnīcu.
Ko darīt tālāk? Nolemju, ka uz mājām nebraukšu, lai tuviniekus pasargātu. Gulēšu darbā uz dīvāniņa. No rīta pamostos. Atkal skatos datorā. Zvana no Jūrmalas slimnīcas – diemžēl nevaram Jūs uzņemt, Covid slimnieku ārstēšanu stacionārā mēs neveicam.
Zvanu uz Slimību profilakses un kontroles centru. Ko man darīt? Kur man distancēties? Kādā slimnīcā man iet? Izvairīgas atbildes. Mums vispār nav slimnīcu saraksta, kur ārstē Covid. Kur distancēties, kur likt bērnu un sievu, lai viņi nesaslimtu, tas jautājums mums pašreiz vēl nav atrisināts, Jums par to jāzvana pašvaldībai.
Pa dienu man vēl reizi piezvana no Slimību profilakses un kontroles centra cita darbiniece un sāk mani izprašņāt, kad saņēmu pozitīvo analīzi un t.t, un t.t. Es saku, Jūs mani tā izprašņājat, it kā es būtu pie kaut kā vainīgs, bet vai Jūs varat man pateikt, kur man iet tagad ārstēties? Atkal izvairīgas atbildes. Neko pēc būtības nevaram palīdzēt.
Sēžu visu dienu kabinetā. Nekur cenšos neiet. Uzrakstīju visādam gadījumam testamentu un sarunāju pirmdien iet pie notāra to parakstīt. Gaidīšu tā nedēļu. Tad man jāzvana ģimenes ārstam. Varbūt būšu izveseļojies…
Mani secinājumi- visa Kariņa, Viņķeles, Perevoščikova un Co darbošanās un runāšana bija lumpeņu tautas mānīšana. Viss notiek haotiski, nesistēmiski, neorganizēti. Slimību profilakses un kontroles centrā nav pat aktuāla slimnīcu vai slimnīcu nodaļu saraksta, kur ārstē Covid, bet Latvijas ārstiem nav zināmas Covid ārstēšanas metodes.
Slimajiem ar Covid nav, kur pašizolēties. Slimie staigā apkārt, kamēr vai nu paši izveseļojas, vai tik smagi saslimst, ka viņus aizved uz slimnīcu ar ātro palīdzību. Bet publiskā telpā notiek nemitīga aktīvas darbības imitācija. Kā saka - Muļķu zemē saule nekad nenoriet.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
