
Mums, anonīmo antisemītu vaukšķu kabatas organizācijai, ir viedoklis par žurnālistiem, kas kaut kur atļaujas braukt
Latvijas PEN valde*26.06.2025.
Komentāri (40)
Latvijas PEN atklātā vēstule Latvijas medijiem, Latvijas sabiedrisko mediju ombudam Edmundam Apsalonam, Latvijas Mediju ētikas padomei un Latvijas Žurnālistu asociācijai ar aicinājumu izvērtēt vairāku Latvijas žurnālistu došanos Izraēlas vēstniecības organizētā vizītē uz Izraēlu un tās ietekmi uz objektīvu informācijas atspoguļojumu par Izraēlā, Gazā, Rietumkrastā un Irānā notiekošo.
Viena no būtiskākajām vērtībām, par ko iestājas PEN centri visā pasaulē – arī Latvijas PEN –, ir preses brīvība. Organizācijas PEN International hartā ir teikts, "ka nepieciešams solis uz pasauli ar augstāku politiskās un ekonomiskās kārtības organizāciju ir brīva valdību, administrāciju un institūciju kritika. Un, tā kā brīvība nozīmē arī brīvprātīgu sevis ierobežošanu, dalībnieki apņemas pretoties tādiem preses brīvības apdraudējumiem kā melīgas publikācijas un apzināta faktu sagrozīšana un izkropļošana politiska vai personīga labuma vārdā".1
Neatņemams pamats virzībai uz labāku pasaules kārtību ir starptautisko tiesību ievērošana, un šajā procesā svarīga loma ir ētiskai žurnālistu darbībai, kas balstās profesionālā neatkarībā un daudzveidīgu redzējumu atspoguļošanā. Tādēļ Latvijas PEN satrauc Latvijas žurnālistu dalība Izraēlas vēstniecības rīkotajā vizītē Izraēlā, kas neatbilst vispārpieņemtajiem žurnālistikas ētikas principiem un apdraud žurnālistu spēju objektīvi atspoguļot notikumus, īpaši situācijā, kurā pastāv pamatotas aizdomas par nopietniem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
Starptautiskā tiesa 2024. gada pagaidu lēmumos ir norādījusi uz pamatotām aizdomām, ka Izraēla Gazas joslā īsteno darbības, kas varētu tikt klasificētas kā genocīds, un ir uzdevusi nekavējoties nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un humānās palīdzības piekļuvi. Tomēr kopš 2025. gada marta Izraēla pilnībā bloķē humanitārās palīdzības piegādes Gazai, kas saskaņā ar Ženēvas konvencijām ir kara noziegums. Izraēlas maijā ieviestā pārtikas izdales sistēma, ko vada privāta militarizēta organizācija, neatbilst starptautiskajiem humānās palīdzības standartiem, un tās ietvaros ik dienu tiek sašauti desmitiem, pat simtiem cilvēku.
Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi aresta orderus Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu un bijušajam aizsardzības ministram Joavam Galantam. Izraēlas valdības 29. maija lēmums izveidot jaunas kolonistu apmetnes okupētajā Rietumkrastā pārkāpj vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas, kas skaidri pasludina šādas apmetnes par neleģitīmām un par kliedzošu starptautisko tiesību pārkāpumu.2 Starptautiskās tiesības arī nosaka, ka pielietot militāru spēku drīkst vienīgi tad, ja valsts aizstāvas pret faktisku vai pierādāmu tūlītēju uzbrukumu; Izraēla nav sniegusi pierādījumus, ka tā ir saskārusies ar šādu tūlītēju apdraudējumu, lai pamatotu tās 13. jūnijā veikto uzbrukumu Irānai. Tādējādi ir iemesls uzskatīt, ka Izraēla pašreiz veic smagus un sistemātiskus starptautisko tiesību pārkāpumus, graujot normās balstītu starptautisko kārtību.
Viena no Latvijas izvirzītajām prioritātēm ANO Drošības padomē 2026.–2027. gada termiņā ir "aizsargāt noteikumos balstītu starptautisko kārtību atbilstīgi ANO statūtiem".3 Arī Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodekss paredz, ka mediji "ievēro Latvijas Republikas likumus, starptautisko tiesību normas un tiesu praksi, tajā ietvertās plašsaziņas līdzekļu ētikas normas".4 Gan Latvijas Mediju ētikas padomes kodekss, gan Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodekss paredz pienākumu gādāt par viedokļu daudzveidību no dažādiem avotiem, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami, lai sabiedrība varētu saņemt pilnu informāciju par procesiem un notikumiem.5 Šie abi ētikas kodeksi arī uzsver, ka žurnālistiem ir jāizvairās no interešu konflikta un situācijām, kas var radīt šaubas par viņu neatkarību.
Ņemot to vērā, Latvijas PEN aicina Latvijas žurnālistus un mediju pārstāvjus, kuri jūnija sākumā piedalījās Izraēlas vēstniecības organizētajā vizītē Izraēlā, publiski skaidrot savu rīcību.
Vispārpieņemtās žurnālistikas ētikas normas, kam seko starptautiskie mediji (BBC6, Reuters7, The New York Times8 u. c.), aizliedz piedalīties valstiski finansētos ceļojumos, ja tie var ietekmēt žurnālista profesionālo neatkarību. Ja ziņu atspoguļojumā nav atklātības par materiālā labuma saņemšanu, tas pārkāpumu pastiprina.
Laikā, kad Latvijas žurnālisti uzturējās Izraēlā, starptautiska žurnālistu grupa devās apmeklēt Masafer Jatas ciemu kopienu okupētajā Rietumkrastā, kur Izraēlas armija gadiem ilgi iznīcina palestīniešu mājas un piespiedu kārtā pārvieto iedzīvotājus.9 Izraēlas armijas karavīri, aizbildinoties ar "sabiedriskās kārtības" nodrošināšanu, bloķēja ceļus uz ciematiem un liedza žurnālistiem tajos iekļūt. Kopš 2023. gada oktobra Izraēla ir liegusi ārvalstu žurnālistiem piekļuvi Gazas joslai, kas ir pretrunā ar starptautiskajām preses brīvības normām. Vienlaikus Izraēlas karā pret Gazu ik mēnesi vidēji tiek nogalināti aptuveni 13 palestīniešu žurnālisti, padarot to par vienu no žurnālistiem nāvējošākajiem konfliktiem mūsdienu vēsturē.10 Apstākļos, kad Izraēla apzināti ierobežo mediju piekļuvi, žurnālistiem ir īpašs pienākums uzklausīt palestīniešu skatījumu, lai sabiedrība iegūtu pēc iespējas pilnvērtīgāku priekšstatu par notiekošo.
Bažas par interešu konfliktu pastiprina izteikti vienpusējais un nekritiskais ziņu atspoguļojums Latvijas medijos par Izraēlas darbībām. Kā nesenus piemērus var minēt Latvijas Radio 1 un portāla "Delfi" intervijas ar Izraēlas vēstnieci Latvijā ar virsrakstiem "Esam vienā laivā ar ukraiņiem: Izraēlas vēstniece intervijā skaidro militāro operāciju pret Irānu"11 un "Izraēlas vēstniece Latvijā: Nebija vairs izvēles, lai sāktu militāro operāciju pret Irānu"12, nenorādot, ka šādi vēstnieces apgalvojumi ir apstrīdami un pauž vienas puses nostāju.
Uz vēstnieces izteikumiem, ka, uzbrūkot Irānai, "starptautiskā sabiedrība – visi, itin visi saprot, ko mēs darām", vai ka tas tiek darīts "visa reģiona stabilitātes labā, Rietumu civilizācijas labā, lai padarītu to par labāku pasauli", neseko nekāds kritisks izvērtējums un pretjautājumi no žurnālistu puses. Intervijās netiek uzdots neviens jautājums par Izraēlas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Gazas joslā un Rietumkrastā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas PEN aicina:
● Latvijas medijus, kuru pārstāvji jūnija sākumā piedalījās Izraēlas vēstniecības organizētajā vizītē Izraēlā, skaidrot šo rīcību un atklāt vizītes finansējuma avotus un to, vai un cik lielā mērā organizatori sedza ceļa un uzturēšanās izdevumus;
● žurnālistus, kuri piedalījās vizītē Izraēlā, paskaidrot, vai vizītes gaitā viņi apmeklēja arī okupēto Rietumkrastu un vai uzklausīja Izraēlā dzīvojošo palestīniešu skatījumu;
● Latvijas medijus, kuru pārstāvji jūnija sākumā devās vizītē uz Izraēlu, skaidrot sabiedrībai, vai un kā šī rīcība ir ietekmējusi konkrētajā medijā atspoguļoto ziņu un informācijas, kas saistīta ar Izraēlas īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Gazā un Rietumkrastā, kā arī ar Izraēlas sākto militāro konfliktu ar Irānu, objektivitāti;
● Latvijas sabiedrisko mediju ombudu Edmundu Apsalonu, Latvijas Mediju ētikas padomi un Latvijas Žurnālistu asociāciju izvērtēt žurnālistu, kuri piedalījās vizītē Izraēlā, iespējamos žurnālistu ētikas pārkāpumus, kā arī izvērtēt šo žurnālistu pārstāvēto mediju atbildību saistībā ar iespējamiem ētikas pārkāpumiem, nosūtot savus žurnālistus Izraēlas valdības organizētā vizītē uz Izraēlu.
* Vārdi un uzvārdi netiek atklāti
1 PEN International. "Who We Are.". https://www.pen-international.org/who-we-are
2 United Nations Security Council. Resolution 242 (1967). https://undocs.org/S/RES/242(1967); Resolution 465
(1980). https://undocs.org/S/RES/465(1980); Resolution 2334 (2016). https://undocs.org/S/RES/2334(2016)
3 Latvijas Ārlietu ministrija. (2025, 3. jūnijs). Baiba Braže ANO Ņujorkā: šī ir vēsturiska diena Latvijas neatkarības vēsturē – esam ievēlēti ANO Drošības padomē.
https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/baiba-braze-ano-nujorka-si-ir-vesturiska-diena-latvijas-neatkaribas-vesture-esa m-ieveleti-ano-drosibas-padome
4 Latvijas Mediju ētikas padome. (2019, 27. februāris). Ētikas kodekss.
https://site-775587.mozfiles.com/files/775587/Etikas_kodekss_20190227_pdf.pdf
5 Latvijas Žurnālistu asociācija. (2014, 14. marts). Ētikas kodekss. https://latvijaszurnalisti.lv/etikas-kodekss/
6 BBC. Editorial Guidelines: Independence from External Interests. https://www.bbc.co.uk/editorialguidelines/guidelines/independence-from-external-interests/guidelines/. "14.3.17. On Public Services, and for news and current affairs content on Commercial Services, we should not normally accept expenses-paid trips unless they are the only way to cover a significant event.
7 Reuters. Standards and Values – Travel and accommodation. https://reutersagency.com/about/standards-values/ "News sources, often companies, will sometimes offer journalists free transport or accommodation to get to cover a story. Our standard position is that we pay our own way and make our own travel arrangements."
8 New York Times. (2025, 26. marts) Ethical Journalism: A Handbook of Values and Practices for the News and Opinion Departments. https://www.nytimes.com/editorial-standards/ethical-journalism.html
"Staff members may not accept free or discounted transportation and lodging except where special circumstances give us little or no choice… Staff members may not accept gifts, discounts or other benefits or inducements from any individuals or organizations covered by The Times or likely to be covered by The Times."
9 The Guardian. (2025, 3. jūnijs). Masked Israeli troops block media visit to West Bank site of Oscar-winning film. https://www.theguardian.com/world/2025/jun/03/masked-israeli-troops-block-media-visit-to-west-bank-site-of-os car-winning-film-no-other-land





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.