Mums, nacionāļiem, vazelīns nav vajadzīgs!
Rihards Kols, Nacionālā apvienība14.07.2025.
Komentāri (82)
Iesaki rakstu: 
Par balsojumu Eiropas Parlamentā par neuzticības izteikšanu Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai.
Šī iniciatīva aizsākās vienā no manas grupas – ECR – delegācijām, kas bez iepriekšējām diskusijām vai vienošanās savāca nepieciešamos 72 deputātu parakstus un pieprasīja neuzticības balsojumu fon der Leienai. Kopā ar Latvijas, Itālijas un citu ECR grupas valstu delegācijām šajā spēlē – un balsojumā par neuzticības izteikšanu – nepiedalījāmies. Paskaidrošu, kāpēc.
Vispirms atgādināšu: balsojumā par fon der Leienas iecelšanu amatā savulaik atturējos, jo neredzēju viņu kā labāko un piemērotāko kandidāti šim amatam. Savukārt, balsojot par visu Eiropas Komisijas sastāvu – tā dēvēto Komisāru koledžu –, es balsoju “par”. Komisijas sastāvs ar atsevišķiem izņēmumiem ir spēcīgs, un mūsu reģiona pārstāvjiem – Kubiļum, Kallasai, Dombrovskim – pirmo reizi ir uzticēti tik nozīmīgi un mūsu interesēm atbilstoši portfeļi.
Ja fon der Leiena neizturētu uzticības balsojumu, būtu jāatkāpjas visai Eiropas Komisijai. Mums Baltijā šobrīd ir būtiski turpināt iesākto darbu ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem – ar Aizsardzības komisāru no Lietuvas Kubiļu, augsto pārstāvi ārlietās no Igaunijas Kaju Kallasu, kā arī ar ekonomikas komisāru Valdi Dombrovski. Mums ir jāiet uz priekšu ar aizsardzības finansēšanas reformām Eiropas Savienības līmenī, pie kurām aktīvi strādājam Parlamentā, lai stiprinātu Eiropas spējas un mūsu reģiona drošību.
Haoss Komisijā nozīmētu stagnāciju un bremzes mūsu darbam, kamēr tiktu izveidota jauna Eiropas Komisija. Mēs to nevaram atļauties. No Komisijas sagaidām konkrētus rezultātus un esam gatavi viņus presēt un prasīt atbildību, ja tas nenotiek. Bet ne ar tukšiem, populistiskiem žestiem, kas neko nemaina un tikai kavē jau iesākto darbu.
Tiem, kas saka, ka fon der Leiena būtu jāgāž tikai “zaļā kursa dēļ”, jāatgādina, ka jau sperti vairāki soļi, lai pārskatītu neveiksmīgākos Zaļā kursa elementus. Tāpat īstenoti pasākumi ES ārējo robežu stiprināšanai – un tas mums ir vitāli svarīgi. Diemžēl ECR kolēģa no Rumānijas ierosinātā neuzticības iniciatīva, kas jau sākotnēji bija skaidri simboliska un lemta izgāzties, ir devusi kreisajiem parlamentā jaunu munīciju, lai šantažētu Komisiju ar tām pašām Zaļā kursa prasībām.
Jau tagad gan kuluāros, gan medijos redzam, ka, lai nodrošinātu sev nepieciešamo atbalstu, fon der Leiena sociālistiem un zaļajiem grupām sola piekāpšanos virknē jautājumu, tostarp topošā daudzgadu budžeta ietvaros.
Vai fon der Leiena ir lieliska vai pat atbilstoša Eiropas Komisijas prezidente? Drīzāk nē. Bet katram lēmumam ir sekas, un tās jāizvērtē pirms balsojuma. Mūsu interesēs nav meklēt jaunu Komisiju laikā, kad cenšamies panākt vienošanos tirdzniecības jomā ar ASV, kad līdz gada beigām jāsakārto papildu finansējums Eiropas aizsardzības industrijai. Un ir skaidri jāapzinās – ja šī Komisija tiktu gāzta, alternatīva, ņemot vērā spēku samēru Parlamentā, varētu būt krietni nepatīkamāka un vēl kreisāka.
Šī iemesla dēļ vakardienas balsojumā par neuzticības izteikšanu fon der Leienai es nepiedalījos.
Azartiskajam Latvijas EP kolēģim no Patriotiem un viņu ruporiem varu vien novēlēt veiksmi un izdošanos, mēģinot “likvidēt” Zaļo kursu. Patrioti ir ieguvuši šo “failu” Eiropas Parlamentā – visas iespējas rokās, prasiet no viņiem rezultātu!
Ironiski – Patriotu grupai jebkurā brīdī pašai pietiek deputātu, lai virzītu iniciatīvu gāzt fon der Leienu un visu Komisiju. Tikai viens jautājums – kāpēc viņi to nedara?
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
