Iesaki rakstu: 
Par diskusiju par sabiedriskajiem medijiem un ar sabiedriskajiem medijiem. Rīgas pilī bija spraiga un nedaudz emocionāla diskusija ar Saeimas deputātiem, kultūras ministri, žurnālistu organizācijām, LTV, Latvijas Radio un LSM redaktoriem par vairākiem aktuāliem jautājumiem, kas uzvirmojuši sabiedrībā. Šeit dažas lietas no mana skatu punkta.
1. Par žurnālistu darbu un agresijas līmeni soctīklos. Diemžēl gan COVID19 pandēmija, gan Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis lielu spriedzi mūsu sabiedrībā, īpaši soctīklos. Vairs nav pustoņu, ir tikai melns vai balts. Pretēju viedokļu paudēji tiek nozākāti, apvainoti un virtuālā krustā sisti. Tas īpaši attiecas uz žurnālistiem.
Šī ir mana iespēja teikt paldies visiem žurnālistiem, gan sabiedriskajos medijos, gan komermedijos strādājošajiem, par darbu, uzdrīkstēšanos un izturību. Jūs visi - neatkarīgi no uzskatiem un darbības žanra - esat demokrātijas stūrakmens. Žurnālista darbs nav rozēm kaisīts, tas ir smags un atbildīgs, un mums jāmeklē iespēja, kā samazināt gan kopējo agresijas līmeni, gan īpaši pret žurnālistiem vērsto.
Ceru, ka kolēģi Saeimā un Kultūras ministrijā saklausīja nepieciešamību ieviest vairākas Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas rekomendācijas. Tās neatrisinās visu uzreiz, bet palīdzēs uzlabot darba vidi.
2. Par sabiedrisko mediju pārvaldību. Nav normāli, ka LTV un Latvijas Radio/SEPLP darbojas uz piecu dažādu regulējumu pamata. Aicinu apdomāt ideju par pāreju no kapitālsabiedrības pārvaldības formas uz nodibinājumu, garantējot pienācīgu neatkarības mehānismu. Tas noteikti palīdzēs mazināt papīru rakstīšanu, atskaitoties 5 dažādos veidos.
3. Par redakcionālo netkarību un sabiedrības interesēm. Sabiedriskos medijus finanansē no nodokļu maksātāju naudas. Ja kādam nav pieņemams tas vai cits raidījuma saturs, tad bieži vien skan jautājums par to, kāpēc no manas naudas par šo maksā.
Te gan jāsaka, ka sabiedrība ir ļoti dažāda, X vai Telegram, Facebook vai Tik Tok lietotāju problēmas atšķiras no novadu un reģionu cilvēku aktualitātēm. Politiskās ideoloģijas un mazākumtautību problēmas ir viens jautājumu loks, savukārt citus satrauc ekonomika un kultūra, vieni grib dzirdēt vairāk par Latviju un novadiem, citi ārzemju ziņas.
Mediju uzdevums ir ievērot kopējās sabiedrības intereses, un tas nav viegls uzdevums. Cieņpilns dialogs par sarežģītām lietām, spēja atzīt kļūdas (tādas ir visiem) un vienlaikus nepadoties politiskam vai cita veida spiedienam ir būtiskas iezīmes demokrātiskas sabiedrības attīstībai. Šeit nebū gatavas rceptes, bet ceru, ka šīsdienas saruna nedaudz palīdzēja politiķiem izprast arī žurnālistu viedokli.
4. Par krievu valodu sabiedriskajos medijos pēc 2026.gada. Šīsdienas diskusijā tas bija karsts jautājums. Saeima ir apstiprinājusi Nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts atteikties no krievu valodas finansēšanas sabmedijos. Šobrīd, nediskutējot par veidu, kā lēmums tika pieņemts, vēlos atzīmēt, ka būtiski ir pildīt Saeimas iezīmēto rīcībpolitiku.
Viegli pateikt, ka daudzas lietas ir pieņemtas un nav pildītas, varam arī šoreiz tāpat darīt. Man tas nav pieņemams, jo tas vēl vairāk grauj ticību valsts varai (un, jā, man ir personīga un sāpīga pieredze ar mediķu algām 2019.gadā vai LIZDAi solīto). Kā valsts prezidents es šādu pieeju neatbalstu.
Taču Saeima nav pateikusi, kā tā redz sabiedrisko mediju darbību mazākumtautību jomā. Nav pareizi uzrunāt ukraiņus, poļus, baltkrievus un citas minoritātes krieviski vai ar zīmolu rus.lsm (ņemot vērā notiekošo), bet ir jāsaglabā arī labās iestrādes, kas eksistē jau šobrīd.
Arī krievi ir minoritāte, pilnībā krievvalodīgo infotelpu atdot komercmedijiem vai ārpuslatvijas spēlētājiem nav pareizi. Darbs pie mazākumtautību kanāla ir tas, uz ko aicināju strādāt SEPLP, Saeimu, Kultūras ministriju, medijus un nozares ekspertus. Šis nav un nebūs viegli, bet ir izdarāms, ja ir griba. Ceru, ka ir.
Valsts prezidents Latvijā nav autoritārs vadonis, kurš noteiks, kā un ko darīt, es arī esmu daudzas reizes teicis, ka nedarīšu citu institūciju darbu, bet esmu gatavs veicināt dialogu un rezultātu.
Visbeidzot es aicinu visus uz savstarpēju cieņu un izpratni, risinot daudzas sarežģītas lietas, mēs neesam viens otra ienaidnieki, mēs visi gribam redzēt mūsu Latviju kā drošu un plaukstošu valsti, strādājam kopā. Jo, ja mēs plūcamies, tad iegūst mūsu nedraugi!
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
