Mums būs jauna Dziesmu svētku estrāde, “Rail Baltica” un citi vērtīgi projekti, tikai nebūs tautas
Vilis Vītols30.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Covid-19 pandēmijas seku novēršanai š. g. jūnija sākumā valdība pieņēma lēmumu pārdalīt 600 miljonus eiro dažādām ministriju iniciatīvām. No tiem 15 miljoni, tas ir 2,5%, tiks demogrāfijas veicināšanai. Kopumā mobilizēs aptuveni 4500 miljonu, ziņoja mediji 18. jūnijā.
Pagājšnedēļ mediji informēja par plānotajiem 10,5 miljardiem Latvijai no Eiropas Savienības nākamā septiņu gadu budžeta, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā septiņu gadu periodā. Tātad saistībā ar pandēmiju un mūsu dalību Eiropas Savienībā varam rēķināties tuvākajā nākotnē ar milzīgas naudas masas ieplūšanu valsts ekonomikā.
Covid-19 dēļ Latvija līdz šim ir zaudējusi 31 cilvēku. Tāda ir situācija šobrīd. Ņemot vērā neprognozējamo slimības attīstības gaitu, nav iespējams pateikt, cik cilvēku valsts vēl zaudēs līdz brīdim, kad pandēmija beigsies. Tomēr, spriežot pēc līdz šim piedzīvotā, zaudēto cilvēku skaits būs divciparu robežās.
2019. gadā Latvijā piedzima 18 589 bērni, un kopumā mira 27 661 dažāda vecuma iedzīvotājs. Valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 9072 cilvēkiem. Viss norāda uz to, ka šogad un arī turpmāk situācija būs līdzīga.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos piedzimuši par 22 bērniem mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušogad. Pandēmijas dēļ līdz šim mūsu valstij zudis 31 cilvēks, zemās dzimstības dēļ 9072 ‒ tikai viena gada laikā.
Covid-19 pāries, bet dzimstības samazināšanās turpināsies, tas ir, ja turpināsies 2,5% attieksme pret demogrāfiju. Vai šāda naudas sadale ir samērīga?
Demogrāfijas problēma ir risināma. Kā to paveikt, ir diezgan daudz ieteikumu un sekmīgu piemēru. Demogrāfs Ilmārs Mežs nenoguris ir skaidrojis, brīdinājis. Īsā rakstā nav iespējams to izklāstīt, bet pāri visam ir vajadzīga nauda. Jā, diemžēl tā tas ir. Demogrāfijas problēmas risināšanai ir nepieciešami pabalsti jaunajām ģimenēm, kas saskaras ar nozīmīgu dzīves līmeņa kritumu bērnu dēļ.
Ir vajadzīgi kvalitatīvi, viegli pieejami un valsts apmaksāti bērnudārzi, lai māmiņas varētu atgriezties darbā.
Ir nepieciešamas nodokļu atlaides, prēmijas, mājokļu dotācijas, arī tādas nemateriālas lietas kā pagodinājumi (piemēram, katru gadu Triju Zvaigžņu ordenis kādām izcilām māmiņām) un varbūt pats svarīgākais – izglītojošas kampaņas medijos.
Nesen lasīju kāda slavena vīra domugraudu. Raimundo Montecucoli 1664. gadā vadīja armiju, kas sakāva divreiz lielāku turku karaspēku. Turki gatavojās ieņemt Vīni ceļā uz visas Eiropas iekarošanu. Vēlāk, kādā tikšanās reizē ķeizars viņam jautāja: feldmaršal, kas vajadzīgs, lai uzvarētu karu? Sirmais virsnieks atbildēja: “Majestāte, ja man kāds jautātu, kas ir karam vajadzīgākās lietas, es atbildētu, ka tādas ir trīs: nauda, nauda un nauda.”
Tā tas ir ar gandrīz visu dzīvē. Ne jau naudas dēļ cilvēki izlemj radīt bērnus, taču zemais valsts atbalsts ģimenēm ar vairākiem bērniem tās nostāda netaisnīgas izvēles priekšā – bērni vai labklājība.
Ja mēs šīs vienkāršās lietas turpināsim ignorēt, latviešu tautas noslīdēšana līdz nenozīmīgam skaitam un minoritātes statusam ir neizbēgama.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
