Mums būs jauna Dziesmu svētku estrāde, “Rail Baltica” un citi vērtīgi projekti, tikai nebūs tautas
Vilis Vītols30.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Covid-19 pandēmijas seku novēršanai š. g. jūnija sākumā valdība pieņēma lēmumu pārdalīt 600 miljonus eiro dažādām ministriju iniciatīvām. No tiem 15 miljoni, tas ir 2,5%, tiks demogrāfijas veicināšanai. Kopumā mobilizēs aptuveni 4500 miljonu, ziņoja mediji 18. jūnijā.
Pagājšnedēļ mediji informēja par plānotajiem 10,5 miljardiem Latvijai no Eiropas Savienības nākamā septiņu gadu budžeta, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā septiņu gadu periodā. Tātad saistībā ar pandēmiju un mūsu dalību Eiropas Savienībā varam rēķināties tuvākajā nākotnē ar milzīgas naudas masas ieplūšanu valsts ekonomikā.
Covid-19 dēļ Latvija līdz šim ir zaudējusi 31 cilvēku. Tāda ir situācija šobrīd. Ņemot vērā neprognozējamo slimības attīstības gaitu, nav iespējams pateikt, cik cilvēku valsts vēl zaudēs līdz brīdim, kad pandēmija beigsies. Tomēr, spriežot pēc līdz šim piedzīvotā, zaudēto cilvēku skaits būs divciparu robežās.
2019. gadā Latvijā piedzima 18 589 bērni, un kopumā mira 27 661 dažāda vecuma iedzīvotājs. Valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 9072 cilvēkiem. Viss norāda uz to, ka šogad un arī turpmāk situācija būs līdzīga.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos piedzimuši par 22 bērniem mazāk nekā tajā pašā periodā pagājušogad. Pandēmijas dēļ līdz šim mūsu valstij zudis 31 cilvēks, zemās dzimstības dēļ 9072 ‒ tikai viena gada laikā.
Covid-19 pāries, bet dzimstības samazināšanās turpināsies, tas ir, ja turpināsies 2,5% attieksme pret demogrāfiju. Vai šāda naudas sadale ir samērīga?
Demogrāfijas problēma ir risināma. Kā to paveikt, ir diezgan daudz ieteikumu un sekmīgu piemēru. Demogrāfs Ilmārs Mežs nenoguris ir skaidrojis, brīdinājis. Īsā rakstā nav iespējams to izklāstīt, bet pāri visam ir vajadzīga nauda. Jā, diemžēl tā tas ir. Demogrāfijas problēmas risināšanai ir nepieciešami pabalsti jaunajām ģimenēm, kas saskaras ar nozīmīgu dzīves līmeņa kritumu bērnu dēļ.
Ir vajadzīgi kvalitatīvi, viegli pieejami un valsts apmaksāti bērnudārzi, lai māmiņas varētu atgriezties darbā.
Ir nepieciešamas nodokļu atlaides, prēmijas, mājokļu dotācijas, arī tādas nemateriālas lietas kā pagodinājumi (piemēram, katru gadu Triju Zvaigžņu ordenis kādām izcilām māmiņām) un varbūt pats svarīgākais – izglītojošas kampaņas medijos.
Nesen lasīju kāda slavena vīra domugraudu. Raimundo Montecucoli 1664. gadā vadīja armiju, kas sakāva divreiz lielāku turku karaspēku. Turki gatavojās ieņemt Vīni ceļā uz visas Eiropas iekarošanu. Vēlāk, kādā tikšanās reizē ķeizars viņam jautāja: feldmaršal, kas vajadzīgs, lai uzvarētu karu? Sirmais virsnieks atbildēja: “Majestāte, ja man kāds jautātu, kas ir karam vajadzīgākās lietas, es atbildētu, ka tādas ir trīs: nauda, nauda un nauda.”
Tā tas ir ar gandrīz visu dzīvē. Ne jau naudas dēļ cilvēki izlemj radīt bērnus, taču zemais valsts atbalsts ģimenēm ar vairākiem bērniem tās nostāda netaisnīgas izvēles priekšā – bērni vai labklājība.
Ja mēs šīs vienkāršās lietas turpināsim ignorēt, latviešu tautas noslīdēšana līdz nenozīmīgam skaitam un minoritātes statusam ir neizbēgama.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
