Mums ir jāmobilizē visi spēki, lai kopā strādātu tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un arī nākamajām paaudzēm
Krišjānis Kariņš01.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labvakar, godājamie Latvijas iedzīvotāji! Labvakar, draugi! Šovakar nākotnē raugāmies ar apņēmību un drosmīgu cerību. Ar cerību par labāku rītdienu mums un mūsu bērniem, par mieru un drošību. Šī gada laikā mūsu kopīgie izaicinājumi ir auguši, un vārds “drošība” skan citādi. Pasaule kopš 24. februāra ir mainījusies veidā, kas daudziem šķita neiespējams, bet tā ir realitāte – tūkstošiem cilvēku tepat mums tuvajā Ukrainā jauno gadu sagaida tumsā, aukstumā un ciešanās.
Ukraiņu varonīgā cīņa pret Krievijas brutalitāti un Putina imperiālismu skaidri parāda, ka spēja saliedēties ir izšķirošs spēks. Tas ir spēks, kas nosaka nāciju likteņus. Mūsu sabiedrības spēju būt vienotiem šogad esmu izjutis spēcīgāk nekā jebkad kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Esmu pateicīgs ikkatram – gan par spēcīgo un vienoto atbalstu Ukrainai un tās tautai, gan par aktīvo iesaistīšanos mūsu pašu valsts nākotnes veidošanā un sargāšanā. Reizēm mēs esam dažādi savos uzskatos, taču bagāti savā spējā just līdzi un palīdzēt, uzņemot pie sevis tos, kuriem šobrīd tas ir tik nepieciešams. Kopīgās vērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara – ir mūsu atvērtības nelokāms pamats.
Brīva un demokrātiska valsts nozīmē kopīgi ejamu ceļu, kurā katram ir iespēja veidot to drošāku, saliedētāku un varenāku. Mums ir jāturpina ceļš uz stiprāku Latviju. Jau šodien mēs darām, bet kopā varam paveikt vēl daudz vairāk Latvijas un arī NATO drošības stiprināšanā. Jau šodien kopā mēs varam darīt daudz vairāk, lai pārkārtotu arī savu ekonomiku un padarītu to izturīgāku.
Mums ir jāmobilizē visi spēki, lai kopā strādātu tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un arī nākamajām paaudzēm.
Īstenojot plašu ekonomikas pārkārtošanu un pārorientējot to uz augsto tehnoloģiju eksportu, mums ir jāpanāk, ka mūsu drošība tiktu stiprināta, mūsu iedzīvotāji būtu labāk izglītoti, mūsu uzņēmumi – konkurētspējīgāki, mūsu energoneatkarība – pārliecinoša, un mūsu dzīves kvalitāte – augšupejoša. Šajā pārmaiņu procesā vieta un loma ir ikvienam – gan profesionālam pedagogam, gan kvalificētam metinātājam, gan izcilam mediķim. Mūsu kopīgais uzdevums – darīt atbildīgi savu darbu, domājot, kā katrs varam palīdzēt celt mūsu valsti.
Atskatoties uz aizgājušo gadu, atzīsim, ka kopā esam auguši savā drosmē un pašnoteikšanās briedumā. Atpazīsim savu spēku, kura jauda atkal un atkal apliecina – mēs esam stipra un spēcīga nācija, vienota mīlestībā pret mūsu valsti. Tikai mēs paši un mūsu rīcība nosaka tās nākotni. Un ja reiz rīkojamies, tam ir rezultāts.
Draugi!
Būsim prasīgi pret saviem mērķiem, savām zināšanām, savu darbu. Celsim savu ikdienas darbu latiņu daudz augstāk un mērķtiecīgāk, virzoties uz kopīgo mērķi – uz stiprāku mūsu Latviju. Mēs esam spēcīgu draugu un sabiedroto lokā, mums ir kopīgas vērtības un skaidri mērķi. Tas ir stingrs pamats, lai katrs no mums varētu pacelt galvu augstāk, iztaisnot muguru staltāk un raudzīties nākotnē ar drosmi un pārliecību. Kļūsim vēl gudrāki, vēl saliedētāki un pārliecinātāki par mūsu spēju veidot stipru, drošu un labklājīgu valsti kopā!
Paldies visiem, kas veido un ceļ mūsu valsti! Paldies ikvienam, kas izvēlas darīt!
Kopā mums izdosies!
Laimīgu jauno gadu!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
