Mums ir jāmobilizē visi spēki, lai kopā strādātu tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un arī nākamajām paaudzēm
Krišjānis Kariņš01.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labvakar, godājamie Latvijas iedzīvotāji! Labvakar, draugi! Šovakar nākotnē raugāmies ar apņēmību un drosmīgu cerību. Ar cerību par labāku rītdienu mums un mūsu bērniem, par mieru un drošību. Šī gada laikā mūsu kopīgie izaicinājumi ir auguši, un vārds “drošība” skan citādi. Pasaule kopš 24. februāra ir mainījusies veidā, kas daudziem šķita neiespējams, bet tā ir realitāte – tūkstošiem cilvēku tepat mums tuvajā Ukrainā jauno gadu sagaida tumsā, aukstumā un ciešanās.
Ukraiņu varonīgā cīņa pret Krievijas brutalitāti un Putina imperiālismu skaidri parāda, ka spēja saliedēties ir izšķirošs spēks. Tas ir spēks, kas nosaka nāciju likteņus. Mūsu sabiedrības spēju būt vienotiem šogad esmu izjutis spēcīgāk nekā jebkad kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Esmu pateicīgs ikkatram – gan par spēcīgo un vienoto atbalstu Ukrainai un tās tautai, gan par aktīvo iesaistīšanos mūsu pašu valsts nākotnes veidošanā un sargāšanā. Reizēm mēs esam dažādi savos uzskatos, taču bagāti savā spējā just līdzi un palīdzēt, uzņemot pie sevis tos, kuriem šobrīd tas ir tik nepieciešams. Kopīgās vērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara – ir mūsu atvērtības nelokāms pamats.
Brīva un demokrātiska valsts nozīmē kopīgi ejamu ceļu, kurā katram ir iespēja veidot to drošāku, saliedētāku un varenāku. Mums ir jāturpina ceļš uz stiprāku Latviju. Jau šodien mēs darām, bet kopā varam paveikt vēl daudz vairāk Latvijas un arī NATO drošības stiprināšanā. Jau šodien kopā mēs varam darīt daudz vairāk, lai pārkārtotu arī savu ekonomiku un padarītu to izturīgāku.
Mums ir jāmobilizē visi spēki, lai kopā strādātu tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un arī nākamajām paaudzēm.
Īstenojot plašu ekonomikas pārkārtošanu un pārorientējot to uz augsto tehnoloģiju eksportu, mums ir jāpanāk, ka mūsu drošība tiktu stiprināta, mūsu iedzīvotāji būtu labāk izglītoti, mūsu uzņēmumi – konkurētspējīgāki, mūsu energoneatkarība – pārliecinoša, un mūsu dzīves kvalitāte – augšupejoša. Šajā pārmaiņu procesā vieta un loma ir ikvienam – gan profesionālam pedagogam, gan kvalificētam metinātājam, gan izcilam mediķim. Mūsu kopīgais uzdevums – darīt atbildīgi savu darbu, domājot, kā katrs varam palīdzēt celt mūsu valsti.
Atskatoties uz aizgājušo gadu, atzīsim, ka kopā esam auguši savā drosmē un pašnoteikšanās briedumā. Atpazīsim savu spēku, kura jauda atkal un atkal apliecina – mēs esam stipra un spēcīga nācija, vienota mīlestībā pret mūsu valsti. Tikai mēs paši un mūsu rīcība nosaka tās nākotni. Un ja reiz rīkojamies, tam ir rezultāts.
Draugi!
Būsim prasīgi pret saviem mērķiem, savām zināšanām, savu darbu. Celsim savu ikdienas darbu latiņu daudz augstāk un mērķtiecīgāk, virzoties uz kopīgo mērķi – uz stiprāku mūsu Latviju. Mēs esam spēcīgu draugu un sabiedroto lokā, mums ir kopīgas vērtības un skaidri mērķi. Tas ir stingrs pamats, lai katrs no mums varētu pacelt galvu augstāk, iztaisnot muguru staltāk un raudzīties nākotnē ar drosmi un pārliecību. Kļūsim vēl gudrāki, vēl saliedētāki un pārliecinātāki par mūsu spēju veidot stipru, drošu un labklājīgu valsti kopā!
Paldies visiem, kas veido un ceļ mūsu valsti! Paldies ikvienam, kas izvēlas darīt!
Kopā mums izdosies!
Laimīgu jauno gadu!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
