Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātais Ministru prezidenta kungs, godātais priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Man ir prieks būt šodien kopā ar jums un atskatīties uz aizgājušo gadu. Manā vērtējumā Jaunajai Vienotībai tas ir bijis veiksmīgs. Latvijas politiskajā dzīvē pēdējā gada laikā ir bijis, ja tā var teikt, restarts ar Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jauna Valsts prezidenta stāšanos amatā. Šis ir bijis arī restarta gads Jaunajai Vienotībai.

Pirms gada bijām sanākuši uz mūsu kārtējo kongresu, un domāju, ka nekļūdīšos teikdams, ka daudzi no mums nāca uz kongresu ar bažām. Un tam bija nopietni iemesli.

No politiskā klimata viedokļa, “viss ir slikti” priekšvēlēšanu gaisotne bija nopietns pamats bažām gan par partijas, gan arī par visas valsts nākotni. Atsevišķu jaunpienākušo politisko spēku spēlēšanās ar valsts iedzīvotāju neapmierinātību un populistiska vienkāršu risinājumu solīšana bieži vien aizēnoja faktos balstītu pragmatisku politisko piedāvājumu. Neraugoties uz to, pirms gada kongresā diskutējām, ka Jaunajai Vienotībai ir jāpaliek uzticīgai saviem principiem, jānāk ar pārdomātu un reālistisku politisko piedāvājumu, un nav jāiesaistās populistiskā vairāksolīšanā.

Tagad redzam, ka šī stratēģija sevi ir attaisnojusi. Protams, varētu vēlēties vairāk vietu Saeimā. Tomēr atskatoties uz gadu kopumā, var droši teikt, ka Jaunā Vienotība ir praksē pierādījusi, ka Latvijā joprojām ir pieprasījums pēc konstruktīvas, pragmatiskas un faktos balstītas politikas.

Lai arī mūsu Saeimas frakcija ir neliela, tā strādā saskaņoti un mērķtiecīgi. Nesaskaņas un strīdi ir palikuši pagātnē. Un šeit jāsaka paldies Ainaram kā frakcijas vadītājam un visiem mūsu Saeimas deputātiem.

Par šī gada laikā paveikto es gribētu īpaši pateikties Krišjānim. Par politisko gudrību un diplomāta spējām, bez kurām nebūtu bijis iespējams šo valdību izveidot. Vēl vairāk, Krišjānim ir izdevies izveidot  tādu valdību, kurā Jaunā Vienotība ar Ministru prezidenta, finanšu un ārlietu ministru portfeļiem veido tās smaguma centru. Līdzsvarojot un virzot koalīcijas darbu viņš māk gan respektēt partiju un ministru dažādos viedokļus, gan panākt vienotu pozīciju, gan arī saglabāt stingru stāju valstiski svarīgos jautājumos.

Gribētu teikt paldies arī Arvilam par ieguldīto darbu partijas atjaunotnes procesā. Kā pats Arvils minēja pagājušajā kongresā, partijā ir noticis pašattīrīšanās process, kurš ļāvis aizvadītā gada laikā pārslēgties no iekšējiem ķīviņiem uz produktīvu darbu valsts labā. Jaunās Vienotības koncentrēšanās uz valstij svarīgu uzdevumu izpildi ir izrādījusies pareizā stratēģija, kas atspoguļojas arī partijas pieaugušajos reitingos.

Īpašos apstākļos strādā Vienotības frakcija skandāliem apvītajā Rīgas domē. Arī šeit cilvēki novērtē, ka Vienotības frakcija Viļņa Ķirša vadībā ieņem stingru un saprotamu stāju - kompromisi ar korupcijas caurausto domes koalīciju nav iespējami. Atzīstama ir apņēmība un neatlaidība, ar kādu mūsu Rīgas domes deputāti norāda uz ilglaicīgi pie varas esošās Rīgas domes koalīcijas nolaidību un nesaimnieciskumu, uz riskiem, kādi pastāv rīdziniekiem un Rīgas nākotnei.

Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas parādīja, ka vēlētāji joprojām uzticas Jaunās Vienotības profesionalitātei un spējai sekmīgi pārstāvēt Latviju gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Komisijā. Izmantojot izdevību, gribēju pateikties kolēģiem un Krišjānim personīgi par izrādīto uzticību, nominējot manu kandidatūru darbam nākamajā Eiropas Komisijā. Tāpat kā šī mandāta laikā, arī turpmāk turpināšu aktīvi strādāt pie tā, kas ir mūsu kopējais mērķis – stipra un iekļaujoša Eiropa, kurā Latvijas balss ir sadzirdēta.

Atgriežoties pie Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāatzīmē, ka, tāpat kā pirms gada pie mums pirms Saeimas vēlēšanām, arī daudzviet Eiropā bija bažas par iespējamo populistu ietekmes pieaugumu. Tomēr, kā redzam, šīs bažas īsti nepiepildījās, iespējams tādēļ, ka šoreiz īpaši aktīvi ir bijuši jaunieši.

Pēc Eirobarometra datiem pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās ir ievērojami pieaugusi proeiropeiski noskaņotu jaunākās paaudzes vēlētāju dalība vēlēšanās[1].

Kopumā iedzīvotāju atbalsts Eiropas Savienībai ir augstākajā līmenī kopš 1983. gada. 68% eiropiešu ir atzinuši, ka viņu valsts ir ieguvēja no dalības Eiropas Savienībā. Tomēr šis augstais atbalsts Eiropas Savienībai uzliek arī pienākumus. Eiropieši sagaida atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, un Eiropai jāspēj atrast savu vietu jaunajā ģeopolitiskajā situācijā.

Tāpēc šeit gribēju iezīmēt arī galvenās tendences Eiropas un globālā kontekstā.

Ja runājam par īstermiņa perspektīvu, tad iezīmējas divas galvenās tendences – ekonomika atdziest gan Eiropā, gan pasaulē, un aug kopējā ģeopolitiskā un tai līdzi arī ekonomiskā nestabilitāte. Šīs nestabilitātes pamatā ir gan izmaiņas pasaules pārvaldības modelī ar arvien lielāku attīstības valstu, kā Ķīna un Indija, lomu, gan ASV politikas kursa maiņa, kas apdraud esošo daudzpusējās sadarbības sistēmu. ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts vai Krievijas agresīvā ārpolitika ir tikai daži simptomātiski piemēri. Eiropā viens no lielākajiem nestabilitātes faktoriem īstermiņā ir Brexit.

Šādā situācijā, neatkarīgi no tā, kādas būs pārmaiņas, mums ir jāstrādā pie tā, ko mēdz dēvēt par “gatavības kultūru”. Tas nozīmē, ka mums jābūt gataviem ātri pielāgoties strauji mainīgajai starptautiskajai videi un jāstiprina valsts drošumspēja. Tā balstās gan konkurētspējīgā ekonomikā, gan spēcīgās institūcijās un labā pārvaldībā, gan fiskālajā disciplīnā – faktoros, kas veicina investīciju piesaisti un darbavietu radīšanu.

Šeit gribētu izteikt atzinību premjeram un finanšu ministram par aktīvo darbu valsts finanšu sektora sakārtošanā. Attiecībā uz Moneyval ziņojumu, kā saka, astei vēl jāpārkāpj. Tomēr īstenotie pasākumi gan normatīvās bāzes pilnveidošanā, gan institūciju stiprināšanā ir skaidrs signāls mūsu partneriem, ka netīrai naudai nav vietas mūsu finanšu sistēmā.

Runājot par nākamā gada valsts budžetu, prioritātēm jābūt gan ekonomikas attīstībai, gan nevienlīdzības mazināšanai. Nenoliedzami, ka līdztekus straujai ekonomikas izaugsmei aug arī valsts budžets, un nākamajā gadā tas solās būt lielākais valsts vēsturē. Tātad būs arī fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai. Tomēr šī fiskālā telpa nav neierobežota - atbildīga fiskālā politika vienmēr ir bijusi svarīga daļa no mūsu partijas kopējās atbildības valsts un vēlētāju priekšā. “Zelta kalnu” solīšana uz nenopelnītas naudas rēķina ir “stratēģijas”, kuru sekas mēs izjutām pavisam nesenā pagātnē. Pieaugošā nestabilitāte gan pasaulē, gan Eiropā liek mums būt piesardzīgiem, veidojot valsts budžetu.

Mazināta nevienlīdzība, kuras mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikas attīstība ir divi saistīti dzinējspēki, kas dzīvi Latvijā dara labāku. Tomēr ienākumu nevienlīdzības līmenis Latvijā joprojām ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā.

Daļēja atbilde uz šo situāciju droši vien ir teicienā, ka “augšupejošs vilnis vienādi ceļ uz augšu visus kuģus”. Tāpēc jāveicina ekonomikas izaugsme. Te būtiska loma būs arī inovāciju atbalstam un izglītības sistēmas reformām, nodrošinot ciešāku sasaisti ar darba tirgus pieprasījumu. Tomēr ir nepieciešami arī mērķtiecīgi pasākumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Tas attiecas gan uz nodokļu politiku, pārnesot nodokļu slogu no zemu atalgotā darbaspēka uz citām nodokļi bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Iepriekšējā nodokļu reforma šo mērķi sasniedza tikai daļēji. Tāpat jāturpina darbs pie precīzāk mērķētām sociālā atbalsta programmām, kā arī reformām veselības jomā, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Nobeigumā gribētu uzsvērt, ka mēs nedrīkstam paļauties tam, ko sauc par “reformu nogurumu”. Pārdomāti veiktas, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus un vienlaikus paturot prātā Latvijas sabiedrības kopējo labumu, šīs reformas var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un dzīves līmeni Latvijā.

Šajā kontekstā gribētu uzsvērt nepieciešamību uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, jo tieši viņi būs tie, kas vistiešāk izjutīs reformu rezultātus. Čērčils ir teicis: “Vajag drosmi, lai celtos kājās un runātu. Tāpat vajag drosmi, lai apsēstos un klausītos.”

Protams, mēs nespējam kontrolēt globālos procesus ekonomikā, bet varam izdarīt to, kas no mums ir atkarīgs. Darīt visu, lai uzlabotu valsts pārvaldību, lai veidotu konkurētspējīgu un iekļaujošu valsti. Nodrošināt, lai Latvija būtu gatava stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.

Lai mums izdodas! Paldies!

[1] http://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/be-heard/eurobarometer/post-election-survey-2019-first-results

Novērtē šo rakstu:

11
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Brīdis, kad liela daļa rīdzinieku pārtiek no pabalstiem, nudien nav piemērots domes vadības algu celšanai

FotoSavu pilnvaru 100 dienas Rīgas domes koalīcija atzīmēja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietnieku, astoņu komiteju priekšsēdētāju un to vietnieku algu paaugstināšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalīcija dāsni atvēlēja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimāli palielinātu bērnudārzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji varētu rīkoties, tāpat kā tas notiek skolās, būtu nepieciešams nedaudz vairāk par 200 000 eiro. Taču šo priekšlikumu šīs domes vadība un koalīcija neuzskatīja par lietderīgu un neatbalstīja.
Lasīt visu...

12

Ko ASV Demokrātu uzvara nesīs Latvijai?

FotoĀrkārtas paziņojums! Pasaules masu informācijas līdzekļi ziņo, ka priekšlaicīgi, nepilnu 79 gadu vecumā, nenākot pie samaņas, par ASV prezidentu kļuvis Džo Baidens! Ne Ukrainas korupcijas skandāls, aizdomas par tirgošanos ar ietekmi, ne arī Hantera Baidena tieksme dokumentēt video sarunas ar mazgadīgajām, paralēli lietojot smagās narkotikas, neko nemainīja vēlēšanu rezultātos, jo svarīgi ir tikai tas, kurš skaita balsis, kontrolē presi un tiesas.
Lasīt visu...

12

Strīķis no “lietu kārtotāju” trijotnes sapsihojies par Magoņa lietas spriedumu – kādi varētu būt patiesie iemesli?

FotoBijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis no bēdīgi slavenās Strīķa-Juraša-Sparāna “lietu kārtotāju” trijotnes feisbukā ir pamatīgi sapsihojies par spriedumu bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lietā, kuru tiesai nācās attaisnot Strīķa „kolēģa” Jura Juraša nelikumīgi savākto pierādījumu dēļ. Domāju, daudziem būs interesanti palasīties šīs ekspresīvās pārdomas un padomāt par to patiesajiem iemesliem.
Lasīt visu...

21

Uzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras...

FotoUzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras. Tas nabags, kuram jāšaujas, spiests noņemties ar to, kurš jāizņem no cilpas... Tādu aprakstu man prezentēja grāmatai, kuru uzreiz ļoti, ļoti gribas izdot, bet tas nav iespējams grāmatu klātienes tirdzniecības aizlieguma dēļ. Tā nu tika pieņemts lēmums cīnīties par grāmatu tiesībām un vērsties Latvijas Republikas SATVERSMES tiesā.
Lasīt visu...

21

Uzcepsim masu psihozi un piedāvāsim pēc tam izeju

FotoPieņemsim, ka mums ienāktu prātā aizvākt palielu baru cilvēku no redzesloka – tīri teorētiski. Protams, ka tāda rīcība ir kapitāli nepieņemama un nosodāma, bet varbūt, varbūt pieņemsim, ka mēs būtu kaut kāda reliģiska rakstura sekta, kurai ir gan pietiekami līdzekļu un sakaru, lai tādu lietu paveiktu, jo mūsu „Dievs”, sauksim to par „svētais lāpnesis”, to pieprasa un tādam „cēlam mērķim” mūsu iestādes būtu jau savus divsimt gadus strādājušas.
Lasīt visu...

21

Dzīves jēga

FotoPēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 
Lasīt visu...

21

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

FotoŠonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
Lasīt visu...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

Atsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par...

Foto

Egils Borats

Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt...

Foto

Alda Gobzema rekviēms

Tuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie...

Foto

Mieru, tikai mieru

Šie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik...

Foto

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

Tā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties...

Foto

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību...

Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...