Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2024. gada nogalē Centrālā statistikas pārvalde publicēja vairākus nozīmīgus datus par nabadzības risku un ekonomisko spriedzi Latvijā. Šie dati skaidri liecina, ka pēdējos gados ģimeņu ekonomiskā situācija Latvijā nav uzlabojusies un atsevišķos rādītājos pat pasliktinājusies. Šāds secinājums savukārt skaidri norāda, ka koalīcijas prioritātei 2025. gadā jābūt ekonomiskās spriedzes mazināšanai. Latvijas ģimenēm ir jāspēj uzelpot, veidot drošības spilvenus un rast līdzekļus atpūtai.

Vispirms daži novērojumi un apsvērumi par ekonomisko spriedzi. Politiķiem ir vērtīgi aplūkot tieši šo konkrēto aspektu, jo abstrakti skaitļi, tādi kā nabadzības riska indekss vai nevienlīdzības indekss, reti spēj trāpīgi raksturot ģimeņu realitāti.

Ekonomiskā spriedze tiek noteikta atbilstoši mājsaimniecības finansiālajai spējai segt piecas izmaksas, proti, tā raksturo ģimenes spēju vai nespēju ar saviem ienākumiem nodrošināt piecas ikdienas vajadzības. Ēst gaļu, zivis vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu katru otro dienu. Segt negaidītus izdevumus no pašu līdzekļiem. Uzturēt mājokli siltu. Nosegt komunālos maksājumus, īri un kredītu. Reizi gadā doties atpūtā, pavadot vienu nedēļu ārpus mājām. Civilizētā un attīstītā sabiedrībā ikvienai ģimenei vajadzētu spēt nosegt šādas izmaksas.

Tāpēc ir satraucoši redzēt, ka Latvijā gandrīz trešdaļa no visām ģimenēm nespēj atļauties vismaz divas no šīm piecām vajadzībām. Turklāt tendence ir negatīva: kopš 2021. gada ekonomiskās spriedzes līmenis ir pieaudzis par 2,5%. Varētu gan pretargumentēt, ka patiesībā esam atgriezušies apstākļos, kur bijām pirms pandēmijas un lielās inflācijas. Tomēr sabiedrības labklājības izaugsmē vismaz trīs gadus esam zaudējuši.

Īpaši satraucoši ir rādītāji par iedzīvotāju spējām no pašu līdzekļiem segt negaidītus izdevumus, kas tiek definēti vismaz 450 eiro apmērā. Gandrīz pusei jeb aptuveni 45% Latvijas iedzīvotāju šādas iespējas nav. To iedzīvotāju grupā, kuru ienākumi ir vērtējami kā zemi, šis rādītājs pieaug līdz pat 70%. Tomēr divciparu inflāciju izjuta ikviens – pat turīgākā sabiedrības daļa, kam tāpat pēdējo gadu laikā spēja segt neparedzētus izdevumus ir pasliktinājusies.

Vairāk nekā puse (56%) iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa (2023. gadā 641 eiro), atrodas nemitīgā ekonomiskajā spriedzē. Šiem iedzīvotājiem pēdējos četros gados situācija nav uzlabojusies. Īpaši jāatzīmē, ka šādas spriedzes apstākļos dzīvo ceturtā daļa no visiem Latvijas bērniem un jauniešiem, bet senioru vecuma grupās spriedzes rādītāji tikai pieaug. Redzot šos datus, nav jābrīnās par iedzīvotāju neuzticību partijām, jo acīmredzami mūsu darbs līdz šim nav bijis pietiekami labs, lai šo bēdīgo ainu mainītu. 2025. gadā tai ir jāmainās.

Esmu pārliecināts, ka koalīcijas apstiprinātās nodokļu sistēmas izmaiņas ir solis pareizajā virzienā un mazinās ekonomisko spriedzi. Dati par nabadzības risku Latvijā apliecina, ka pēdējos gados tas jau ir mazinājies nodarbināto iedzīvotāju grupā. Nodokļu izmaiņas šo pozitīvo tendenci turpinās. Tomēr dažās sociālajās grupās nabadzības risks ir tik ievērojams, ka pieprasa īpašu politiķu uzmanību. Starp senioriem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, nabadzības risks pārsniedz 40%. Pozitīvā ietekme, ko radīs neapliekamā minimuma celšana un lielāka pensiju indeksācija, būs novērojama tikai pēc pāris gadiem, tāpēc minimālā ienākuma līmeņi (minimālās pensijas) ir jāpārskata jau šogad.

Nabadzības risks pieaug arī ģimenēs, kuras veido viens pieaugušais ar bērniem, un daudzbērnu ģimenēs ar abiem vecākiem. Šī gada valsts budžeta izskatīšanas laikā opozīcijas partijas vairākkārt aktualizēja jautājumu par nepieciešamību celt atvieglojumus par apgādājamām personām. Tomēr šāds risinājums nepalīdzēs ģimenēm, kurām ienākumi ir ļoti zemi.

Latvijas Banka jau pirms vairākiem gadiem aicināja atvieglojumus aizstāt ar piemaksām, lai tādējādi šis instruments sasniegtu svarīgu mērķi – nabadzības un nevienlīdzības samazinājumu. Taču, ja izvēlamies šādu risinājumu, jārod atbildes uz vairākiem politiski sarežģītiem jautājumiem. Vai šādas piemaksas piešķirt tikai vecākiem, kas strādā (gluži kā šobrīd atvieglojumus)? Vai, plānojot valsts atbalstu, ir pareizi nošķirt strādājošos un nestrādājošos vecākus? Iespējams, vienkārši jāpalielina ģimenes valsts pabalsti?

Diskusija par pabalstu celšanu "Progresīvo" ieskatā būs svarīgākā saruna 2026. gada budžeta kontekstā. Publicētie dati norāda, ka pabalstu un pensiju ietekme uz nabadzības riska novēršanu samazinās. Tātad pabalsti ilgstoši nav pārskatīti un palielināti. Šī diskusija būs sarežģīta ne tikai tāpēc, ka potenciālie risinājumi ir fiskāli ietilpīgi.

Tā uzrādīs arī būtiskas atšķirības partiju priekšstatos par valsts lomu ekonomiskās spriedzes mazināšanā. "Progresīvie" vienmēr ir uzsvēruši valsts pozitīvo ekonomisko un finansiālo lomu sabiedrības labklājības attīstībā. Mēs vairs nedzīvojam mežonīgā kapitālisma apstākļos, kādus pieredzējām pagājušā gadsimta 90. gados, kad "katrs par sevi" bija ne tikai ikdienas realitāte, bet arī valdošo aprindu dziļi izjusta politiskā pārliecība. Patlaban šāda pieeja vairs nestrādā.

Ekonomiskā spriedze, kurā dzīvo trešdaļa Latvijas ģimeņu, ir sabiedriska problēma, kam nepieciešami valstiska mēroga risinājumi. Tieši šī spriedze (nespēja mēneša beigās savilkt galus kopā) ietekmē gan partneru lēmumus par ģimenes veidošanu, gan iedzīvotāju apņēmību veltīt laiku savu veselības problēmu risināšanai, zobārsta apmeklējumam un citu normālai dzīvei nepieciešamu pakalpojumu saņemšanai. Tāpat jānorāda, ka sociāli ekonomiskā nevienlīdzība ietekmē sabiedrības saliedētību un piederības sajūtu. Tāpēc "Progresīvie" uzskata, ka Latvijas ģimeņu ekonomisko apstākļu uzlabošana ir 2025. gada galvenā politiskā prioritāte.

Novērtē šo rakstu:

28
84

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi