Mums ir jauns “nasing spešal”: izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas uzruna Romas ministru konferencē
Pietiek lasītājs19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dāmas un kungi, domāju, ka katram, kurš spēs saņemt dvēseles spēkus, lai noskatītos visu mūsu izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas uzrunu Romas ministru konferencē, būs skaidrs – mums ir jauns, spīdošs un pārliecinošs „nasing spešal”. Pievienoju arī „angļu” valodā teiktās uzrunas tekstu un tulkojumu latviski, taču īstu baudījumu var sniegt tikai video.
Šuplinskas uzruna „angliski”
Dear colleagues, we are living in a time of changes, at the same time the confirmation of fundamental values of higher education, democracy and rule of law is crucial for the development of higher education in the lives of young people in the future. I draw your attention to the situation in Belarus. Latvia will continue standing up for the sanction policy to be kept in place against the Belarussian officials who are responsible for unjustified violence and repression of the part of law enforcement authorities and for falsifying election results. Latvia will continue supporting the Belarussian civil society. I would like to stress that mobility of students, academic staff and international cooperation between our universities based of mutual trust and fundamental values of higher education, it is essence of our cooperation in the whole Europe higher education area. I strongly support the initiated statement of Belarus by the co-chairs Germany and the United Kingdom. As a second point, I would like to mention digitalization processes, affecting higher education demanding new and innovative approaches. Digitalization will play a significant role for the learning and teaching process, the management and international cooperation. Are we ready? Our students being digital natives are living in a digital environment. It is a challenge to provide high quality higher education in the digital environment for all students. I will highly appreciate starting international cooperation and peer learning activities on digitalization process in higher education. I would say that this time is demanding but it could be seen as an opportunity to find new solution, protecting students right to quality education, now and beyond the COVID-19 pandemic into being a part of civil society and democracy. Thank you.
Uzrunas tulkojums latviski
Dārgie kolēģi, mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, tajā pašā laikā augstākās izglītības, demokrātijas un likuma varas pamatvērtību apstiprināšanai ir izšķiroša nozīme augstākās izglītības attīstībā jauniešu dzīvēs nākotnē. Es vēršu jūsu uzmanību uz situāciju Baltkrievijā. Latvija turpinās iestāties par sankciju politikas saglabāšanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nepamatotu vardarbību un represijām no tiesībaizsardzības iestāžu puses un par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību. Es vēlētos uzsvērt, ka studentu, akadēmiskā personāla mobilitāte un starptautiskā sadarbība starp mūsu universitātēm, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos un augstākās izglītības pamatvērtībām, ir mūsu sadarbības būtība visā Eiropas augstākās izglītības telpā. Es stingri atbalstu līdzpriekšsēdētāju Vācijas un Apvienotās Karalistes ierosināto paziņojumu par situāciju Baltkrievijā. Kā otro punktu es gribētu pieminēt digitalizācijas procesus, kas ietekmē augstāko izglītību, pieprasot jaunas un novatoriskas pieejas. Digitalizācijai būs nozīmīga loma mācīšanās un mācīšanas procesā, vadībā un starptautiskajā sadarbībā. Vai mēs esam gatavi? Mūsu studenti, kas ir digitālie iedzīvotāji, dzīvo digitālā vidē. Nodrošināt augstas kvalitātes augstāko izglītību digitālajā vidē visiem studentiem ir izaicinājums. Es augstu novērtēšu starptautiskās sadarbības un savstarpējo mācību aktivitāšu uzsākšanu attiecībā uz digitalizācijas procesu augstākajā izglītībā. Es teiktu, ka šis laiks ir izaicinājumu pilns, taču tā arī ir iespēja rast jaunus risinājumus, aizsargājot studentu tiesības uz kvalitatīvu izglītību tagad un pēc COVID-19 pandēmijas, lai kļūtu par pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas sastāvdaļu. Paldies.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
