Mums ir jauns “nasing spešal”: izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas uzruna Romas ministru konferencē
Pietiek lasītājs19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dāmas un kungi, domāju, ka katram, kurš spēs saņemt dvēseles spēkus, lai noskatītos visu mūsu izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas uzrunu Romas ministru konferencē, būs skaidrs – mums ir jauns, spīdošs un pārliecinošs „nasing spešal”. Pievienoju arī „angļu” valodā teiktās uzrunas tekstu un tulkojumu latviski, taču īstu baudījumu var sniegt tikai video.
Šuplinskas uzruna „angliski”
Dear colleagues, we are living in a time of changes, at the same time the confirmation of fundamental values of higher education, democracy and rule of law is crucial for the development of higher education in the lives of young people in the future. I draw your attention to the situation in Belarus. Latvia will continue standing up for the sanction policy to be kept in place against the Belarussian officials who are responsible for unjustified violence and repression of the part of law enforcement authorities and for falsifying election results. Latvia will continue supporting the Belarussian civil society. I would like to stress that mobility of students, academic staff and international cooperation between our universities based of mutual trust and fundamental values of higher education, it is essence of our cooperation in the whole Europe higher education area. I strongly support the initiated statement of Belarus by the co-chairs Germany and the United Kingdom. As a second point, I would like to mention digitalization processes, affecting higher education demanding new and innovative approaches. Digitalization will play a significant role for the learning and teaching process, the management and international cooperation. Are we ready? Our students being digital natives are living in a digital environment. It is a challenge to provide high quality higher education in the digital environment for all students. I will highly appreciate starting international cooperation and peer learning activities on digitalization process in higher education. I would say that this time is demanding but it could be seen as an opportunity to find new solution, protecting students right to quality education, now and beyond the COVID-19 pandemic into being a part of civil society and democracy. Thank you.
Uzrunas tulkojums latviski
Dārgie kolēģi, mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, tajā pašā laikā augstākās izglītības, demokrātijas un likuma varas pamatvērtību apstiprināšanai ir izšķiroša nozīme augstākās izglītības attīstībā jauniešu dzīvēs nākotnē. Es vēršu jūsu uzmanību uz situāciju Baltkrievijā. Latvija turpinās iestāties par sankciju politikas saglabāšanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nepamatotu vardarbību un represijām no tiesībaizsardzības iestāžu puses un par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību. Es vēlētos uzsvērt, ka studentu, akadēmiskā personāla mobilitāte un starptautiskā sadarbība starp mūsu universitātēm, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos un augstākās izglītības pamatvērtībām, ir mūsu sadarbības būtība visā Eiropas augstākās izglītības telpā. Es stingri atbalstu līdzpriekšsēdētāju Vācijas un Apvienotās Karalistes ierosināto paziņojumu par situāciju Baltkrievijā. Kā otro punktu es gribētu pieminēt digitalizācijas procesus, kas ietekmē augstāko izglītību, pieprasot jaunas un novatoriskas pieejas. Digitalizācijai būs nozīmīga loma mācīšanās un mācīšanas procesā, vadībā un starptautiskajā sadarbībā. Vai mēs esam gatavi? Mūsu studenti, kas ir digitālie iedzīvotāji, dzīvo digitālā vidē. Nodrošināt augstas kvalitātes augstāko izglītību digitālajā vidē visiem studentiem ir izaicinājums. Es augstu novērtēšu starptautiskās sadarbības un savstarpējo mācību aktivitāšu uzsākšanu attiecībā uz digitalizācijas procesu augstākajā izglītībā. Es teiktu, ka šis laiks ir izaicinājumu pilns, taču tā arī ir iespēja rast jaunus risinājumus, aizsargājot studentu tiesības uz kvalitatīvu izglītību tagad un pēc COVID-19 pandēmijas, lai kļūtu par pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas sastāvdaļu. Paldies.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
