Mums ir jauns “nasing spešal”: izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas uzruna Romas ministru konferencē
Pietiek lasītājs19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dāmas un kungi, domāju, ka katram, kurš spēs saņemt dvēseles spēkus, lai noskatītos visu mūsu izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas uzrunu Romas ministru konferencē, būs skaidrs – mums ir jauns, spīdošs un pārliecinošs „nasing spešal”. Pievienoju arī „angļu” valodā teiktās uzrunas tekstu un tulkojumu latviski, taču īstu baudījumu var sniegt tikai video.
Šuplinskas uzruna „angliski”
Dear colleagues, we are living in a time of changes, at the same time the confirmation of fundamental values of higher education, democracy and rule of law is crucial for the development of higher education in the lives of young people in the future. I draw your attention to the situation in Belarus. Latvia will continue standing up for the sanction policy to be kept in place against the Belarussian officials who are responsible for unjustified violence and repression of the part of law enforcement authorities and for falsifying election results. Latvia will continue supporting the Belarussian civil society. I would like to stress that mobility of students, academic staff and international cooperation between our universities based of mutual trust and fundamental values of higher education, it is essence of our cooperation in the whole Europe higher education area. I strongly support the initiated statement of Belarus by the co-chairs Germany and the United Kingdom. As a second point, I would like to mention digitalization processes, affecting higher education demanding new and innovative approaches. Digitalization will play a significant role for the learning and teaching process, the management and international cooperation. Are we ready? Our students being digital natives are living in a digital environment. It is a challenge to provide high quality higher education in the digital environment for all students. I will highly appreciate starting international cooperation and peer learning activities on digitalization process in higher education. I would say that this time is demanding but it could be seen as an opportunity to find new solution, protecting students right to quality education, now and beyond the COVID-19 pandemic into being a part of civil society and democracy. Thank you.
Uzrunas tulkojums latviski
Dārgie kolēģi, mēs dzīvojam pārmaiņu laikā, tajā pašā laikā augstākās izglītības, demokrātijas un likuma varas pamatvērtību apstiprināšanai ir izšķiroša nozīme augstākās izglītības attīstībā jauniešu dzīvēs nākotnē. Es vēršu jūsu uzmanību uz situāciju Baltkrievijā. Latvija turpinās iestāties par sankciju politikas saglabāšanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nepamatotu vardarbību un represijām no tiesībaizsardzības iestāžu puses un par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību. Es vēlētos uzsvērt, ka studentu, akadēmiskā personāla mobilitāte un starptautiskā sadarbība starp mūsu universitātēm, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos un augstākās izglītības pamatvērtībām, ir mūsu sadarbības būtība visā Eiropas augstākās izglītības telpā. Es stingri atbalstu līdzpriekšsēdētāju Vācijas un Apvienotās Karalistes ierosināto paziņojumu par situāciju Baltkrievijā. Kā otro punktu es gribētu pieminēt digitalizācijas procesus, kas ietekmē augstāko izglītību, pieprasot jaunas un novatoriskas pieejas. Digitalizācijai būs nozīmīga loma mācīšanās un mācīšanas procesā, vadībā un starptautiskajā sadarbībā. Vai mēs esam gatavi? Mūsu studenti, kas ir digitālie iedzīvotāji, dzīvo digitālā vidē. Nodrošināt augstas kvalitātes augstāko izglītību digitālajā vidē visiem studentiem ir izaicinājums. Es augstu novērtēšu starptautiskās sadarbības un savstarpējo mācību aktivitāšu uzsākšanu attiecībā uz digitalizācijas procesu augstākajā izglītībā. Es teiktu, ka šis laiks ir izaicinājumu pilns, taču tā arī ir iespēja rast jaunus risinājumus, aizsargājot studentu tiesības uz kvalitatīvu izglītību tagad un pēc COVID-19 pandēmijas, lai kļūtu par pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas sastāvdaļu. Paldies.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
