Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien tāpat kā liktenīgajā 24. februārī gandrīz visa mūsu uzmanība ir pievērsta notiekošajam Ukrainā, un mūsu domas ir ar šīs valsts drosmīgajiem aizstāvjiem. Un tomēr, lai arī cik grūti būtu, mums jāpievērš uzmanība arī tam, kas jau tuvākajā nākotnē notiks ar Latvijas tautsaimniecību.

Šodien daudzi norāda uz to, ka karš Ukrainā varētu būt uz ilgu laiku. Ir pilnīgi skaidrs – kamēr pie varas ir Putins un Lukašenko, Krievijas (un Baltkrievijas) ekonomikas no rietumvalstu puses tiks pilnībā izolētas. Iespējams, arī uz ilgāku laiku, ja šo vadoņu izveidotie režīmi turpinās pastāvēt arī pēc tam, kad Putina un Lukašenko valdīšana beigsies. Visticamāk, runa ir par vairākiem gadiem. Varbūt pat vairākiem desmitiem gadu.

Lai gan, salīdzinot ar 2014. gadu, mūsu ekonomiskā atkarība no biznesa ar šīm divām valstīm ir daudz mazāka, to izolēšanas cena būs nozīmīga tautsaimniecībai un postoša dažiem sektoriem un konkrētiem uzņēmumiem. Tam visam klāt nāk aizvien sarežģītāka situācija pasaules ekonomikā un mūsu pašu ieilgušās strukturālās problēmas. Kā dzīvosim tālāk? Ar ko pelnīsim? Vai šis jaunais laikmets atnesīs vien problēmas vai arī iespējas? Kādas tās būs, un kā tās izmantot?

Situācija pasaules ekonomikā kļūst aizvien sarežģītāka

Aizvien biežāk tiek runāts par stagflāciju – fenomenu, kas pēdējo reizi tika piedzīvots 70. gados, kad augsta inflācija ilgu laiku pastāvēja līdz ar lēnu ekonomikas izaugsmi. Arī Latvijā šogad ir spilgts stagflācijas gads – divu ciparu inflācija un ļoti lēna ekonomikas prognozētā reālā izaugsme (iespējams, pat recesija).

Tātad ir skaidrs, ka vidusmēra iedzīvotāja reālā pirktspēja šogad samazināsies. Lai cīnītos ar inflācijas spiedienu, centrālās bankas cels procentu likmes, kas nozīmē, ka zemo procentu ēra tuvojas beigām un valsts parāda, kas šodien ir ap 15 miljardiem eiro, apkalpošana vairs nebūs bezmaksas.

Trieciens tranzīta un pārvadājumu sektoram varētu būt ļoti smags. Ražojošie uzņēmumi var pārorientēt savu eksportu uz citu valstu tirgiem, var nomainīt piegādātājus. Var piesaistīt tūristus no citām valstīm, bet mainīt ģeogrāfisko atrašanās vietu nav iespējams.

Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskās izolācijas apstākļos Latvijas tranzīta modelis beigs pastāvēt. Gandrīz pilnībā. Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu samazināsies par apmēram 82%, un kravu apjomi lielākajās ostās varētu samazināties uz pusi. Vairāki tūkstoši cilvēku zaudēs darbu.

Sen ielaistas strukturālās problēmas

Jau daudzus gadus esam baudījuši ļoti mērenas, bet tomēr izaugsmes augļus. Algu un labklājības līmenis ir pieaudzis, Eiropas fondu līdzekļi tiek apgūti. Aiz šī mērenā ikgadējā labklājības pieauguma bija viegli neredzēt vairākas sen ielaistas strukturālās problēmas, kuras ar katru gadu kļūst par aizvien smagāku slogu tautsaimniecības izaugsmei.

Latvijas pati galvenā problēma ir depopulācija un demogrāfiskā situācija, kuras dēļ nodokļu maksātāju skaits uz vienu publiskās infrastruktūras (ceļi, skolas, slimnīcas utt.) kvadrātkilometru kļūst aizvien mazāks – un tagad jau pavisam noteikti ir pārāk zems. Salīdzinājumam – mūsu valsts platība ir divreiz lielāka nekā Beļģijas, bet iedzīvotāju skaits – piecas reizes mazāks. Turklāt iedzīvotāju novecošanās noved pie milzu sociālo nodokļu sloga darbspējīgajiem iedzīvotājiem.

Vairākas ielaistas problēmas veselības aprūpē, nabadzības un ienākumu nevienlīdzības jomā, kā arī izglītībā lielā mērā ir ilgstošās depopulācijas un iedzīvotāju novecošanās sekas. Situācijā, kad veselības aprūpes finansējums ir hroniski neadekvāts, gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs (un katrs trešais pensionārs!) ir uz nabadzības sliekšņa, atvēlēt resursus investīcijām ekonomikas izaugsmes fundamentālajās lietās ir ārkārtīgi grūti.

Mūsu investīcijas pētniecībā un attīstībā ir ilgstoši nepietiekamas, mūsu izglītības sistēma ir modernai tautsaimniecībai neatbilstoša, mūsu eksportspēja ir vāja, un ekonomikas attīstības rādītājos Latvija ar katru gadu aizvien vairāk atpaliek no saviem kaimiņiem.

Nemitīga depopulācija ir nāvējoša attīstībai

Pēc OECD aprēķiniem, darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās ar ātrumu mīnus 1% gadā, un šis samazinājums paredzamā nākotnē turpināsies. Šī tendence ir nāvējoša ekonomikas attīstībai. Laikā, kad tiek prognozēts nemitīgs un nozīmīgs darbaroku samazinājums, ir ārkārtīgi grūti Latvijas ekonomikai piesaistīt tik ļoti nepieciešamās ārvalstu investīcijas. Pastāv risks, ka tik liels darbaspēka trūkums var novest pie produktivitātei neatbilstoša atalgojuma, kas mazinās mūsu eksporta konkurētspēju. OECD eksperti uzskata, ka tas jau ir noticis.

Nemitīgs darbspējīgo iedzīvotāju skaita sarukums sašaurina iespējas politiski veikt jebkādas investīcijas tautsaimniecības izaugsmē, cilvēkkapitālā un izglītībā, jo pārāk mazs darbspējīgo iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru nozīmē nepieciešamību visu laiku dzēst politiskos ugunsgrēkus publiskās infrastruktūras (īpaši reģionos), veselības aprūpes, pensiju un sociālo pabalstu jomās. Izglītībai, inovācijām, eksporta veicināšanai nepietiek ne laika, ne resursu.

Tomēr gribu uzsvērt, ka es neaicinu atvērt durvis plašai migrācijai no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Ar tik lielu (40% no iedzīvotāju skaita) nelatviešu īpatsvaru politisks konsenss jebkādai masveidīgai darba migrācijai nav panākams. Tomēr, neapturot depopulāciju, nekāda nopietna ekonomikas attīstība arī nav iespējama. Ir tikai viens drošs veids, kā apturēt depopulāciju bez migrācijas, – veicinot dzimstību un novēršot emigrāciju, kas savukārt prasa strauju izaugsmi. Apburtais loks! Kā no tā izrauties?

Gudra migrācijas politika

Vienīgais ceļš, kā apturēt depopulāciju un veidot pamatu straujai ekonomikas attīstībai, ir caur ārvalstu studentu mērķtiecīgu piesaisti, noturēšanu un integrāciju pēc studijām. Putins ar Lukašenko tikko ir ļoti atvieglojuši šo ceļu – tagad daudzi talantīgi un domājoši jaunieši būs gatavi aizbēgt no Krievijas un Baltkrievijas, lai uzsāktu jaunu dzīvi Rietumu pasaulē.

17–18 gadus veci jaunieši ir daudz vieglāk integrējami Latvijas sabiedrībā, un 3–5 gadu studijas mūsu augstskolās ieliks tam labus pamatus. Bet galvenais, protams, ir ārvalstu studentu piesaistes ekonomiskie ieguvumi. Pieņemsim, ka mums izdodas piesaistīt vienu tūkstoti talantīgo ārvalstu studentu un pēc studijām sniegt viņiem nodarbinātības iespējas tepat Latvijā. Svarīgi norādīt, ka no jauna izveidotās darbvietas būtu ar ārvalstu kompāniju piesaisti (piemēram, tā sauktie globālie pakalpojumu centri vai IT kompāniju filiāles), līdz ar to šīs darbvietas nebūs uz Latvijas jauniešu rēķina. Ko Latvijas valstij atnesīs tūkstotis darbinieku ar 3000 eiro bruto algu?

Vienkārši aprēķini liecina, ka 1000 šādu jauno darbinieku palielinās Latvija iekšzemes kopproduktu par 44,5 miljoniem eiro (pieņemot, ka darbinieku atalgojums veidos 2/3 no kopējās pievienotās vērtības). Valsts un pašvaldību budžetos ik gadu nāks klāt 13,7 miljoni eiro (9,3 miljoni eiro no PVN un 4,4 miljoni eiro no IIN). Ar to ir pietiekami, lai katru gadu uzbūvētu apmēram 14 kilometrus jaunu ceļu vai septiņus jaunus bērnudārzus.

Turklāt šis tūkstotis darbinieku veiks regulārās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 8,1 miljona eiro apmērā, kas nodrošinās ne tikai viņu sociālo apdrošināšanu, bet arī 400 eiro lielu mēneša pensiju tūkstotim Latvijas pensionāru!

Lūk, šādi ieguvumi no tikai 1000 ārvalstu studentu piesaistes, integrācijas un nodarbinātības. Un – ja šādu studentu ir 5000, 10 000 vai pat 50 tūkstoši?

Ekonomikas attīstībai nepieciešama misijas domāšana

Bez mērķtiecīgas valsts politikas daudz ārvalstu studentu piesaistīt neizdosies. Un, ja augstskolas tos piesaistīs, tad daudzi no viņiem Latvijā nepaliks. Pieeja tautsaimniecības attīstībai, kuras centrā ir process, jāaizstāj ar pieeju, kuras centrā ir konkrēta misija, stratēģiskais mērķis. Šīs misijas realizācija prasa koordinētu stratēģiju vismaz trīs jomās: (i) talantīgo ārvalstu studentu piesaistē jomās, kurās ir iespējams veidot darbvietas ar augstu pievienoto vērtību, (ii) ārvalstu kompāniju un investīciju piesaiste, lai veidotu darbvietas, un (iii) ārvalstu studentu integrācija Latvijas sabiedrībā.

Šie ir jautājumi, kuriem jābūt politiķu dienaskārtībā un jāmeklē risinājumi, un lieki cerēt, ka laiks visu noliks savās vietās. Šie ir politiski lēmumi, kas, gudri īstenoti, ļaus Latvijai izkļūt no ļoti problemātiskas ekonomiskās situācijas. Desmit gadu laikā panākot būtiskus ekonomikas ieguvumus, pastāv iespēja transformēt Latviju, kļūstot par dinamisku un strauji augošu ekonomiku.

Novērtē šo rakstu:

6
21

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...