Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā Ministru kabineta sēdē es iepazīstināju valdības locekļus ar Covid-19 infekcijas izplatību, situāciju slimnīcās un prognozēm. Šobrīd jaunu infekciju un slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku skaita ziņā esam turpat, kur pērnruden oktobra beigās. Trešais vilnis neatturami ceļas.

Valdības sēdes dienā - 31.augustā infekcijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs bija pārsniedzis 120. Atbilstoši jūnijā lemtajam, tam bija automātiski jāiedarbina atsevišķi papildu drošības pasākumi, ar kādiem sadzīvojām aprīlī un maijā. Tomēr valdība pieņēma lēmumu atlikt papildu drošības pasākumu ieviešanu un turpināt vērot smagas saslimstības un mirstības rādītājus.

Kur kavējas lēmumi par cilvēku drošību šoruden?

Pirmais iemesls ir tas, ka esam daļēji labākā situācijā nekā pagājušā rudenī. Kopīgiem spēkiem esam panākuši to, ka pret Covid-19 ir pasargāti 760 tūkstoši cilvēku. Tie gan ir tikai aptuveni 40% mūsu valsts iedzīvotāju. 9 no 10 mediķiem ir vakcinējušies un šoruden būs ierindā. Esam ieviesuši un iemācījušies lietot sadarbspējīgos Covid-19 sertifikātos balstītas drošības zonas. Slimnīcās veikti papildu ieguldījumi, un tās ir labāk sagatavojušās jaunam hospitalizācijas vilnim.

Līdz ar to līdzīgi kā citās valstīs ir pamats pārskatīt līdzšinējo drošības pasākumu politiku, kura ir balstījusies uz inficēto skaita 14 dienu kumulatīvo rādītāju. Lielāks svars arī Latvijā turpmāk jāpiešķir tieši stāvoklim slimnīcās - hospitalizēto skaita pieaugumam, slimnīcu noslodzei un spējai sniegt citus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.

Otrais iemesls ir būtiski mainītā izpratne par to, kāda ir sabiedrības līdzestība, izturētspēja un noskaņojums. Atmosfēra ir nokaitēta, pie kam pats smagākais mums vēl ir tikai priekšā. Valdības skatījumā pieeja drošības pasākumu ieviešanai ir jāmaina, neatkārtojot pagājušā gada kļūdas. Epidemioloģiskie drošības pasākumi "strādā" un dod rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievēro, ja izdodas panākt sabiedrības uzvedības izmaiņas, samazinot cilvēku savstarpējos kontaktus un liedzot vīrusam iespēju inficēt nākamos upurus.

Pagājušajā ziemā un pavasarī valdības publiskos strīdos tapušie noteikumi bija pārāk sarežģīti, sadrumstaloti un neizsekojami. Dažādas nozares sacentās, izlobējot sev papildu atlaides uz pārējo rēķina, radot netaisnības sajūtu, nojaucot izpratni par svarīgo un nesvarīgo, un cilvēki atmeta ar roku. Rezultāts - cilvēkiem un valstij grūts, apnicīgs un neizturami ilgs augstas saslimšanas līmenis.

Drošības pasākumu ieviešana pagaidām ir atlikta. Kā veselības ministrs to uzskatu par ļoti riskantu situāciju. Bet kā demokrātiski ievēlēts politiķis labi saprotu, ka jebkuram lēmumam ir vajadzīgs sabiedrības un lēmēju vairākuma atbalsts. Uzskatu, ka svarīgiem lēmumiem par cilvēku drošību šajā rudenī vismaz valdībā ir vajadzīga vienprātība.

Kad lūzīs veselības aprūpes sistēma?

Tikmēr riski pieaug ar katru dienu, inficēšanās un hospitalizācijas līknes neatturami raujas augšup. Jau pieminētajā 31. augusta valdības sēdē iepazīstināju kolēģus ar prognozi, ka jau septembra ceturtajā nedēļā slimnīcās varētu nonākt vairāk nekā 500 Covid-19 slimnieku, sākot ietekmēt mūsu spēju sniegt citus pakalpojumus. Oktobra sākumā varam sasniegt 800 hospitalizēto pacientu līmeni, izraisot nepieciešamību atkal izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpē, uzsākt plānveida aprūpes ierobežošanu un pacientu pārvietošanu starp slimnīcām.

Rēķināmies ar varbūtību, ka oktobra otrajā pusē varam pārsniegt pagājušās ziemas līmeni un ar 1500 hospitalizētiem pacientiem nonākt veselības aprūpes sistēmas lūzuma punktā. Mums valdībā ir augstākais divas nedēļas, lai skaidri pateiktu, kādus drošības pasākumus ieviesīsim, sasniedzot nozīmīgo 500 hospitalizēto Covid-19 slimnieku skaita robežu.

Var piekrist, ka šoruden Covid-19 ir kļuvis par nevakcinēto pandēmiju. Tomēr nav ētiski ļaut slimot dezinformētiem un nevakcinētiem cilvēkiem. Tas nav nekāds risinājums, tā nevar būt stratēģija. Katrs saslimšanas gadījums ietekmē ne tikai saslimušo, bet visu sabiedrību – traucē skolu un uzņēmumu darbu, pārslogo slimnīcas, apdraud ekonomiku. Palielinās riski sirmgalvjiem, bērniem un cilvēkiem ar vāju imūnsistēmu. 2% Covid-19 slimnieku mirst un 10% vajadzīga ilgstoša rehabilitācija. Tas ietekmēs mūsu tautu un valsts attīstību ilgtermiņā.

Mūs gaida smags rudens un ziema. Daudzi cilvēki mirs grūtās un bezjēdzīgās nāvēs, nāvēs, kuras varēja un vēl arvien var novērst vakcinējoties.

Jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt

Ar iespējamo rīcības plānu es valdību un tās partnerus iepazīstināju jau vasaras sākumā un par to atgādināju arī šonedēļ. Šajā rudenī drošības pasākumiem jābalstās uz šādiem principiem:

- vienkārši, saprotami drošības pasākumi, ņemot vērā gan inficēšanās rādītājus, gan, jo īpaši, slimnīcu noslodzi, pilnībā pārrakstīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 360;

- skolu darbs klātienē pēc iespējas ilgāk, lēmumus par drošības pasākumiem pamatā uzticot skolu vadībai un dibinātājiem;

- minimālas drošības prasības vakcinētajiem un pārslimojušajiem "zaļajā režīmā" ar sadarbspējīgiem sertifikātiem;

- pēc iespējas mazāki traucējumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai "dzeltenajā režīmā" - pieaugot vīrusa izplatības riskiem, arvien lielāku daļu publisko pakalpojumu sniedzot tā dēvētajā "dzeltenajā jeb daļēji drošā režīmā" ar testa, pārslimošanas un vakcinācijas sertifikātiem;

- tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi "sarkanajā režīmā" - bez testiem un sadarbspējīgiem sertifikātiem, bet ar pieaugošām drošības prasībām, izmantojot pieejamos drošības rīkus - ventilāciju, darbinieku vakcināciju, apmeklētāju plūsmu kontroli - sabiedriskajā transportā, pārtikas veikalos, aptiekās un citur;

- uzlabota drošības pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien valsts un pašvaldību policisti un dienesti, bet lielāka loma ir arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.

Vajadzīgi arī citi lēmumi valdībā un Saeimā. Pirmkārt, iedarbīgi vakcinēšanās veicināšanās pasākumi, jo īpaši augsta riska grupās, tostarp atbalsts ģimenes ārstiem, nodrošinot vakcinēšanu visās ģimenes ārstu praksēs. Mums jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt tos cilvēkus no 60% nevakcinēto Latvijas iedzīvotāju, kuri būtu gatavi šādu lēmumu pieņemt.

Covid-19 infekcijas pārvaldības likuma grozījumu izskatīšana par vakcinācijas pienākumu mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem ir apturēta. Tomēr vajadzība radīt epidemioloģiski drošu veselības, izglītības, sociālo un citu pakalpojumu vidi nekur nav zudusi. Es vēl arvien uzskatu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vakcinēties - sevis un mūsu visu dēļ. Mums būs jārod juridiski, politiski un sabiedriski pieņemams risinājums.

Vienlaikus nepieciešams virzīt tos lēmumus no apturētā likumprojekta, kas neskar vakcinācijas pienākumu, piemēram, likumā jānosaka valsts pienākums kompensēt vakcinācijas smagas sekas, ja tādas pierādāmi iestātos, kā to ir rosinājusi Veselības ministrija.

Vīrusu uzvarēsim mēs paši

Tiktāl par valdības un Saeimas uzdevumiem. Tomēr ir virkne lietu, ko mēs katrs varam darīt paši. Vīrusu uzvarēs mūsu rīcība, nevis valdības noteikumi. Mēs katrs varam būt piesardzīgi, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, bez vajadzības nepulcēties, pareizi valkāt maskas, rūpēties par telpu vēdināšanu un dezinfekciju, ievērot distanci, neiet slimiem uz darbu vai skolu, pēc vajadzības testēties. Mēs esam iemācījušies to darīt.

Vienīgais zinātnei zināmais veids kā pasargāt cilvēkus no Covid-19 un sabiedrībai atgriezties normālā dzīvē, ir vakcinēšanās. Vakcīnu mums sagādāts pietiekami - visiem, kas vien to vēlēsies. Vakcinēties, nevar mirt!

Novērtē šo rakstu:

6
84

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...