Mums nav morālu tiesību pieciest Latvijas politikā „Progresīvos” – spēku, kas netieši atbalsta slepkavas un teroristus
Alvis Hermanis10.10.2023.
Komentāri (122)
Iesaki rakstu: 
Rīt man teātrī pirmizrāde, taču jau ceturto dienu nespēju domāt ne par ko citu kā par baisajiem notikumiem Izraēlā. Internetā parādās arvien vairāk informācijas un video par palestīniešu zvērībām. Nupat redzēju uzfilmētu to, kā ģimenes galva palīdz izglābties visai savai astoņu cilvēku ģimenei, lai pa jumta lūku izkļūtu brīvībā no teroristu aplenktas mājas. Kad visi bērni un sieva ir drošībā, tad tēvs tiek nogalināts. Arī šī slepkavība ir uzfilmēta.
Un paralēli es domāju par Latviju. Un nekādi nespēju aptvert, ka Latvijas valdībā joprojām ir partija, kuras politiķi un viņu sekotāji netieši atbalsta šos slepkavas („Hamas” ir likumīgi tautas ievēlēta organizācija cita starpā), motivējot to visu ar "viss nav tik viennozīmīgi".
Vakar uz teātri bija atbraukusi Latvijas televīzija un radio, taču es atteicu interviju, jo privāti esmu nolēmis boikotēt jebkuru pasākumu, kurā piedalās "Progresīvo" politiķi. Un, kā zināms, Latvijas "sabiedriskie mediji" viņiem simpatizē un nepārtraukti un uzstājīgi dod tiem ideoloģisko platformu.
Daudzi man pārmetīs paranoju, taču pilsonim nav daudz izvēles iespēju kā pretoties šim neiedomājamam absurdam - mūsu valsts pārvaldē šobrīd atrodas partija, kas netieši atbalsta terorismu, slepkavības un izvarošanas. Oficiālos paziņojumos viņi trīs dienas pēc notikumiem raksta pareizos teikumus, taču savos soctīklos turpina atbalstīt un attaisnot slepkavas.
Vienmēr esmu iestājies par viedokļu dažādību, taču šī tolerance beidzas tur, kur sākas cilvēku nogalināšana.
Mēs varbūt varam vēl pieciest "Progresīvos", kamēr viņi cīnās pret nacionālas valsts ideju vai pret Dziesmu svētkiem. Taču mums nav morālu tiesību pieciest Latvijas politikā spēku, kas netieši atbalsta slepkavas un teroristus.
Es aicinu visu Latvijas sabiedrību turpmāk boikotēt jebkuru pasākumu, kurā iesaistīti "Progresīvo" partijas politiķi un viņu ideologi. Arī tad, ja tie ir ministri, vēl jo vairāk - aizsardzības.
Un, jā, - tāpat arī ceru, ka "Progresīvo"aktīvisti nekad vairs nenāks uz Jauno Rīgas teātri. Es tiešām ceru viņus tur vairs nekad neredzēt.
Ja pārējiem politiķiem, prezidentiem un drošības dienestiem tas liekas OK, kas tagad notiek, tad šeit vienīgā cerība uz pilsoņiem un Latvijas sabiedrību.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
