Mums pašiem Eiropā ir jālemj, vai bruņosimies vai konfliktēsim ar ASV, vai arī sakausim Krieviju

Vensa uzstāšanās Minhenē galvenais vēstījums bija – ASV jaunā administrācija uzskata, ka eksistējošais politkorektums, neomarksistiskā ideoloģija un ieviestās anomālijas dzimumu jautājumos ir vārda brīvības ierobežojumi. Vēl vairāk, es Vensa runu interpretētu arī tā, ka ASV jaunā administrācija visādi iesaistīsies Eiropā, atbalstot labējās Eiropas partijas, kas ideoloģiski tuvas Trampa ideoloģijai.

Te nu gan jāsaka, ka diez vai var noliegt, ka labējo partiju apkarošana un pat vēršanās pret leģitīmi ievēlētām labējām valdībām Eiropas Savienībā ir kļuvusi par normu, jau sākot no 2000. gada, kad Austrijā tika ievēlēta Haidera Brīvības partija. Nemaz nerunājot par cenzūru attiecībā uz migrāciju, dzimumu jautājumiem utt. Vienlaicīgi arī jāatzīst, ka liela daļa no šīm neomarksistiskajām idejām radās tieši ASV, kur ieguva arī visekstrēmākos izpildījumus, ieskaitot pasniedzēju atlaišanu par nepareizu domu paušanu, pieminekļu nojaukšanu utt.

Kādēļ tas varētu būt svarīgi drošības kontekstā? Domāju, ka, ignorējot šo ASV pozīciju, Eiropai ir divi galvenie riska faktori, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz drošību. Un es te pat neiztirzāšu to, ka ASV jaunā administrācija šonedēļ jau ļoti skaidri pateikusi, ka Eiropas aizsardzība nav tās prioritāte.

Pirmkārt, ja šī ideoloģiskā cīņa pāraugs jau praktiskā izpildījumā, tas nozīmēs, ka ASV var sākt atbalstīt Eiropas labējās partijas praktiski, t.sk. ar lieliem sociālo tīklu resursiem. Es ne velti mēģināju vilkt paralēles ar Reformāciju, kuras laikā sākās iekšējās cīņas un kari Eiropā. Šis periods beidzās ar Vestfāles mieru 1648.gadā, pēc kura nostiprinājās nacionālās valstis un saruka Vatikāna jeb Svētās Romas Impērijas ietekme.

Nedomāju, ka mēs šoreiz nonāksim līdz iekšējiem kariem, taču tas visdrīzāk atnesīs pastiprinātas iekšējās cīņas, nestabilitāti un turbulenci. Tāpat ir neizbēgama attiecību pasliktināšanās ar ASV esošās administrācijas personā. Šāda notikumu attīstība nozīmētu, ka papildus Eiropas militārajam vājumam tā kļūs ārēji vēl ievainojamāka iekšējās nestabilitātes un sašķeltības dēļ.

Otrkārt, protams, Krievija. Krievija izliekas par patieso konservatīvo vērtību, patiesās reliģijas, Trešās Romas un visa cita patiesuma citadeli, lai arī patiesībā ir viena kleptokrātija, kam nav nekādas saiknes ar vērtībām un kur pat Krievijas Pareizticīgā baznīca ir vienkārši ideoloģijas nodaļa FSB. Bet diemžēl Rietumu naivumam un infantilismam nav robežu. Nevajag noniecināt Putina vervēšanas un pārliecināšanas spējas.

Tādēļ, nu jau saliekot kopā Trampa slavinošos vārdus Putinam un Vensa runu Minhenē, man liekas, ka visdrīzāk jaunā ASV administrācija ir noticējusi Krievijas stāstam par Krieviju kā Trešo Romu un patiesi konservatīvo vērtību citadeli. Kas, protams, ir ļoti, ļoti skumji, jo izskatās, ka līdzīgi kā Reformācijas laikā notiks cīņa Rietumu civilizācijas iekšienē, padarot ievainojamus mūsu ārējos flangus. Iespējams, arī šāda ticība ir pamats tam, ka ASV administrācijas komunikācijā Eiropa tai ir lielāka problēma nekā Krievija. Reformācijas laikā Osmaņu impērija atbalstīja protestantu valstis, lai samazinātu katoliskās Habsburgu impērijas ietekmi. Arī tepat pie mums Livonijā pēc reformācijas konfederācijas vājums iedrošināja Jāni Bargo uzsākt Livonijas karu.

Šo pēdējo notikumu kontekstā Maskavā jau var novērot līksmi par tuvināšanos ASV un ASV nostājām. Iespējams, spilgtāko ieskatu no tur valdošajām idejām dod krievu ideologa Dugina publicētais raksts par Rietumu nāvi, kurā tiek apgalvots, ka tagad ASV un Krievija jau pārzīmējot pasaules karti, kur Kanāda un Grenlande varētu nonākt ASV sastāvā, bet Austrumeiropa piederēt Krievijai un Rietumeiropa vispār beigtu pastāvēt. Jāsaka, ka šis gan tikai apliecina manis iepriekš rakstīto, ka Maskava iespējamās sarunās uz galda liks Eiropas pārdali un atgriezīsies pie 2021.gada ultimāta NATO.

Katrā ziņā ASV viceprezidenta Vensa uzstāšanās Minhenē, manuprāt, ir ieviesusi lielāku skaidrību par notikumu attīstību un ASV politiku, tādēļ mums pašiem Eiropā ir jālemj, vai bruņosimies vai konfliktēsim ar ASV, vai arī sakausim Krieviju? Reformācijai bija nozīmīga un pozitīva loma vēstures attīstībā, un tā beidzās ne tikai ar jaunu protestantu baznīcu izveidošanu, nacionālu valstu izveidi, bet arī ar katoļu baznīcas reformēšanos. Tas gan notika ilgu karu rezultātā, kas prasīja vairākus miljonus bojāgājušo. Varbūt šoreiz var iztikt arī bez kara?

* Pārpublicēts publisks Facebook ieraksts, veicot nepieciešamo teksta korektūru un rediģēšanu, lai tas atbilstu latviešu valodas normām.

Novērtē šo rakstu: