Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.

Tāpat ziņojumā raksturota finanšu situācija un vēlreiz akcentēts tas, ka LTV ilgu laiku bijusi spiesta darboties nepietiekama finansējuma apstākļos, kas radījis būtiskas problēmas nodrošināt ilgtermiņa ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā. Tādēļ ziņojumā arī definētas uzņēmuma kritiskās vajadzības, kas jārisina steidzami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un nepieļautu potenciālu LTV konkurētspējas samazināšanos.

2020. gada valsts dotācijas budžeta finansējums sedz tikai daļu no operatīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma, tādejādi turpinot gadiem ieilgušo stagnāciju kā satura attīstības, tā arī tehnoloģiju un infrastruktūras finansēšanas jomās. Salīdzinājumam – Lietuvas un Igaunijas sabiedrisko mediju finansējuma apjoms 2018. gadā bija par aptuveni trešdaļu lielāks: Lietuvā – 39 190 000 EUR; Igaunijā – 39 310 000 EUR.

LTV iesniegtajā informatīvajā ziņojumā raksturota šābrīža situācija uzņēmumā – attīstības plānošanas procesi un finanšu situācija, izklāstīti vidēja termiņa darbības stratēģijā ietvertie rīcības virzieni un papildu finansējuma aplēses. Tāpat detalizēti raksturotas strukturālās un tehnoloģiskās reformas, kas veicamas, lai sekmīgāk izplatītu saturu digitālajā vidē, kā arī veicinātu analītiskās žurnālistikas kapacitātes stiprināšanu.

Viens no būtiskākajiem riskiem ir darbības nepārtrauktības apdraudējums, kura novēršanai nepieciešami neatliekami ilgtermiņa ieguldījumi. Pirmkārt, nepieciešams nomainīt programmu izlaides kompleksu jeb PIK. Šobrīd lietošanā esošais PIK iegādāts 2010. gadā jau kā iepriekš lietots aprīkojums, un ražotājs vairs nespēj nodrošināt tehnisko atbalstu tik novecojušām tehnoloģijām, turklāt dažām tehniskajām komponentēm – jau kopš 2014. gada.

Otrkārt, nepieciešams stiprināt elektroapgādes infrastruktūru, rekonstruējot LTV transformatora apakšstaciju. Novecojusī elektrības apakšstacija darbojas jau vairāk nekā 35 gadus, kaut arī tās rekomendējamais ekspluatācijas laiks ir 25 gadi. Treškārt, jāstiprina darbinieku un LTV infrastruktūras drošība, jo Zaķusalas ēkā ikdienā uzturas arī daudzi nomnieki. Drošības risinājumam jānodrošina iespēja LTV redakcijām, tehnisko un atbalsta darbinieku, studiju, režiju un citām LTV lietošanā esošām telpām piekļūt tikai un vienīgi LTV darbiniekiem, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu LTV telpās.

Arvien aktuāls ir jautājums arī par sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojumu. Nepieciešams papildu finansējums, lai uzlabotu atalgojuma līmeņa konkurētspēju, lai tas tuvotos 2018. gada līmenim valstī.

Kopš 2019. gada sākuma LTV darbojas vienotā studiju režiju kompleksa pirmās kārtas ietvaros uzstādītais aprīkojums. Nepieciešams papildu finansējums, kas ļautu īstenot projekta nākamās kārtas un pilnībā nodrošinātu LTV studiju režiju darbību vienota kompleksa ietvaros.

2021. gada 1. janvārī, izejot no reklāmas tirgus, būtiski saruks LTV saimnieciskās darbības ieņēmumi. Ieņēmumu samazināšanās 2020. gada laikā ir neprognozējama – ir skaidrs, ka tie samazināsies, bet krituma apjomi atkarīgi gan no auditorijas mediju patēriņa paradumu maiņas, gan atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu ierobežojumiem sabiedrisko mediju platformās. Tādēļ nepieciešama pilnvērtīga un aprēķinos balstīta kompensācija par reklāmas tirgus pamešanu.

Latvijas Televīzija veikusi detalizētus aprēķinus Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – nomainītu PIK, veiktu transformatora apakšstacijas rekonstrukcijas projekta pirmo posmu un īstenotu LTV fiziskās drošības sistēmas stiprināšanu – kopumā nepieciešami nepilni 2 000 000 EUR. Šos līdzekļus lūgts piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Savukārt, lai nodrošinātu sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojuma konkurētspēju, turpinātu vienotā studiju režiju kompleksa izveidi un nodrošinātu uzņēmuma ienākumu līmeni pēc iziešanas no reklāmas, informatīvajā ziņojumā norādīts uz nepieciešamību atbalsīt 2021. gada budžeta prioritāro pasākumu. 2021. gadā nepieciešamie papildu līdzekļi šo vajadzību īstenošanai kopumā veido vairāk nekā 10 000 000 EUR.

Novērtē šo rakstu:

15
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi