Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.

Tāpat ziņojumā raksturota finanšu situācija un vēlreiz akcentēts tas, ka LTV ilgu laiku bijusi spiesta darboties nepietiekama finansējuma apstākļos, kas radījis būtiskas problēmas nodrošināt ilgtermiņa ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā. Tādēļ ziņojumā arī definētas uzņēmuma kritiskās vajadzības, kas jārisina steidzami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un nepieļautu potenciālu LTV konkurētspējas samazināšanos.

2020. gada valsts dotācijas budžeta finansējums sedz tikai daļu no operatīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma, tādejādi turpinot gadiem ieilgušo stagnāciju kā satura attīstības, tā arī tehnoloģiju un infrastruktūras finansēšanas jomās. Salīdzinājumam – Lietuvas un Igaunijas sabiedrisko mediju finansējuma apjoms 2018. gadā bija par aptuveni trešdaļu lielāks: Lietuvā – 39 190 000 EUR; Igaunijā – 39 310 000 EUR.

LTV iesniegtajā informatīvajā ziņojumā raksturota šābrīža situācija uzņēmumā – attīstības plānošanas procesi un finanšu situācija, izklāstīti vidēja termiņa darbības stratēģijā ietvertie rīcības virzieni un papildu finansējuma aplēses. Tāpat detalizēti raksturotas strukturālās un tehnoloģiskās reformas, kas veicamas, lai sekmīgāk izplatītu saturu digitālajā vidē, kā arī veicinātu analītiskās žurnālistikas kapacitātes stiprināšanu.

Viens no būtiskākajiem riskiem ir darbības nepārtrauktības apdraudējums, kura novēršanai nepieciešami neatliekami ilgtermiņa ieguldījumi. Pirmkārt, nepieciešams nomainīt programmu izlaides kompleksu jeb PIK. Šobrīd lietošanā esošais PIK iegādāts 2010. gadā jau kā iepriekš lietots aprīkojums, un ražotājs vairs nespēj nodrošināt tehnisko atbalstu tik novecojušām tehnoloģijām, turklāt dažām tehniskajām komponentēm – jau kopš 2014. gada.

Otrkārt, nepieciešams stiprināt elektroapgādes infrastruktūru, rekonstruējot LTV transformatora apakšstaciju. Novecojusī elektrības apakšstacija darbojas jau vairāk nekā 35 gadus, kaut arī tās rekomendējamais ekspluatācijas laiks ir 25 gadi. Treškārt, jāstiprina darbinieku un LTV infrastruktūras drošība, jo Zaķusalas ēkā ikdienā uzturas arī daudzi nomnieki. Drošības risinājumam jānodrošina iespēja LTV redakcijām, tehnisko un atbalsta darbinieku, studiju, režiju un citām LTV lietošanā esošām telpām piekļūt tikai un vienīgi LTV darbiniekiem, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu LTV telpās.

Arvien aktuāls ir jautājums arī par sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojumu. Nepieciešams papildu finansējums, lai uzlabotu atalgojuma līmeņa konkurētspēju, lai tas tuvotos 2018. gada līmenim valstī.

Kopš 2019. gada sākuma LTV darbojas vienotā studiju režiju kompleksa pirmās kārtas ietvaros uzstādītais aprīkojums. Nepieciešams papildu finansējums, kas ļautu īstenot projekta nākamās kārtas un pilnībā nodrošinātu LTV studiju režiju darbību vienota kompleksa ietvaros.

2021. gada 1. janvārī, izejot no reklāmas tirgus, būtiski saruks LTV saimnieciskās darbības ieņēmumi. Ieņēmumu samazināšanās 2020. gada laikā ir neprognozējama – ir skaidrs, ka tie samazināsies, bet krituma apjomi atkarīgi gan no auditorijas mediju patēriņa paradumu maiņas, gan atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu ierobežojumiem sabiedrisko mediju platformās. Tādēļ nepieciešama pilnvērtīga un aprēķinos balstīta kompensācija par reklāmas tirgus pamešanu.

Latvijas Televīzija veikusi detalizētus aprēķinus Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – nomainītu PIK, veiktu transformatora apakšstacijas rekonstrukcijas projekta pirmo posmu un īstenotu LTV fiziskās drošības sistēmas stiprināšanu – kopumā nepieciešami nepilni 2 000 000 EUR. Šos līdzekļus lūgts piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Savukārt, lai nodrošinātu sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojuma konkurētspēju, turpinātu vienotā studiju režiju kompleksa izveidi un nodrošinātu uzņēmuma ienākumu līmeni pēc iziešanas no reklāmas, informatīvajā ziņojumā norādīts uz nepieciešamību atbalsīt 2021. gada budžeta prioritāro pasākumu. 2021. gadā nepieciešamie papildu līdzekļi šo vajadzību īstenošanai kopumā veido vairāk nekā 10 000 000 EUR.

Novērtē šo rakstu:

15
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...