Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas
Latvijas Televīzija18.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Tāpat ziņojumā raksturota finanšu situācija un vēlreiz akcentēts tas, ka LTV ilgu laiku bijusi spiesta darboties nepietiekama finansējuma apstākļos, kas radījis būtiskas problēmas nodrošināt ilgtermiņa ieguldījumus tehnoloģiju attīstībā. Tādēļ ziņojumā arī definētas uzņēmuma kritiskās vajadzības, kas jārisina steidzami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un nepieļautu potenciālu LTV konkurētspējas samazināšanos.
2020. gada valsts dotācijas budžeta finansējums sedz tikai daļu no operatīvās darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma, tādejādi turpinot gadiem ieilgušo stagnāciju kā satura attīstības, tā arī tehnoloģiju un infrastruktūras finansēšanas jomās. Salīdzinājumam – Lietuvas un Igaunijas sabiedrisko mediju finansējuma apjoms 2018. gadā bija par aptuveni trešdaļu lielāks: Lietuvā – 39 190 000 EUR; Igaunijā – 39 310 000 EUR.
LTV iesniegtajā informatīvajā ziņojumā raksturota šābrīža situācija uzņēmumā – attīstības plānošanas procesi un finanšu situācija, izklāstīti vidēja termiņa darbības stratēģijā ietvertie rīcības virzieni un papildu finansējuma aplēses. Tāpat detalizēti raksturotas strukturālās un tehnoloģiskās reformas, kas veicamas, lai sekmīgāk izplatītu saturu digitālajā vidē, kā arī veicinātu analītiskās žurnālistikas kapacitātes stiprināšanu.
Viens no būtiskākajiem riskiem ir darbības nepārtrauktības apdraudējums, kura novēršanai nepieciešami neatliekami ilgtermiņa ieguldījumi. Pirmkārt, nepieciešams nomainīt programmu izlaides kompleksu jeb PIK. Šobrīd lietošanā esošais PIK iegādāts 2010. gadā jau kā iepriekš lietots aprīkojums, un ražotājs vairs nespēj nodrošināt tehnisko atbalstu tik novecojušām tehnoloģijām, turklāt dažām tehniskajām komponentēm – jau kopš 2014. gada.
Otrkārt, nepieciešams stiprināt elektroapgādes infrastruktūru, rekonstruējot LTV transformatora apakšstaciju. Novecojusī elektrības apakšstacija darbojas jau vairāk nekā 35 gadus, kaut arī tās rekomendējamais ekspluatācijas laiks ir 25 gadi. Treškārt, jāstiprina darbinieku un LTV infrastruktūras drošība, jo Zaķusalas ēkā ikdienā uzturas arī daudzi nomnieki. Drošības risinājumam jānodrošina iespēja LTV redakcijām, tehnisko un atbalsta darbinieku, studiju, režiju un citām LTV lietošanā esošām telpām piekļūt tikai un vienīgi LTV darbiniekiem, novēršot nepiederošu personu iekļūšanu LTV telpās.
Arvien aktuāls ir jautājums arī par sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojumu. Nepieciešams papildu finansējums, lai uzlabotu atalgojuma līmeņa konkurētspēju, lai tas tuvotos 2018. gada līmenim valstī.
Kopš 2019. gada sākuma LTV darbojas vienotā studiju režiju kompleksa pirmās kārtas ietvaros uzstādītais aprīkojums. Nepieciešams papildu finansējums, kas ļautu īstenot projekta nākamās kārtas un pilnībā nodrošinātu LTV studiju režiju darbību vienota kompleksa ietvaros.
2021. gada 1. janvārī, izejot no reklāmas tirgus, būtiski saruks LTV saimnieciskās darbības ieņēmumi. Ieņēmumu samazināšanās 2020. gada laikā ir neprognozējama – ir skaidrs, ka tie samazināsies, bet krituma apjomi atkarīgi gan no auditorijas mediju patēriņa paradumu maiņas, gan atsevišķu preču un pakalpojumu reklāmu ierobežojumiem sabiedrisko mediju platformās. Tādēļ nepieciešama pilnvērtīga un aprēķinos balstīta kompensācija par reklāmas tirgus pamešanu.
Latvijas Televīzija veikusi detalizētus aprēķinus Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – nomainītu PIK, veiktu transformatora apakšstacijas rekonstrukcijas projekta pirmo posmu un īstenotu LTV fiziskās drošības sistēmas stiprināšanu – kopumā nepieciešami nepilni 2 000 000 EUR. Šos līdzekļus lūgts piešķirt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Savukārt, lai nodrošinātu sabiedriskās televīzijas darbinieku atalgojuma konkurētspēju, turpinātu vienotā studiju režiju kompleksa izveidi un nodrošinātu uzņēmuma ienākumu līmeni pēc iziešanas no reklāmas, informatīvajā ziņojumā norādīts uz nepieciešamību atbalsīt 2021. gada budžeta prioritāro pasākumu. 2021. gadā nepieciešamie papildu līdzekļi šo vajadzību īstenošanai kopumā veido vairāk nekā 10 000 000 EUR.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
