Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas televīzija (LTV) līdz šim nav saskārusies ar tik plaši un sistēmiski organizētiem publiskiem uzbrukumiem. Pret LTV burtiski kā no mācību grāmatas tiek vērsta plaša un labi organizēta dezinformācijas kampaņa, kas sākās ar tipisku viltus ziņu – no stundu gara raidījuma izgrieztu vienu teikumu, kam pievienota melīga interpretācija. Tā apšauba gan mūsu radīto saturu, gan zemiski uzbrūk žurnālistiem personīgi. Tiem televīzijas darbiniekiem, kuri kopš kara sākuma ir stāstījuši par karu Ukrainā, runājuši ar daudziem kara šausmas piedzīvojušiem cilvēkiem -  ukraiņiem pašā Ukrainā, bēgļiem Eiropā un Latvijā, dažādiem  ekspertiem, militārpersonām, amatpersonām un daudzu citu sabiedrības grupu pārstāvjiem.  Visu karadarbības laiku mēs atspoguļojam kara šausmas un ukraiņu varonību, analizējam, pētām, palīdzam meklēt risinājumus.

Mēs varam tikai izteikt pieņēmumus, kādi ir LTV nomelnošanas mērķi, jo, kā  jebkura šāda veida dezinformācijas kampaņa, tā nav publiski izsludināta, patiesie organizatori bailīgi slēpjas aiz citu mugurām un anonīmiem troļļiem.

Zīmīgi, ka uzbrukumi sakrita ne tikai ar kara sākšanos, bet arī ar brīdi, kad ir jāizšķiras par ārkārtīgi svarīgu soli – attīstīt mazākumtautību saturu. Īpaši šobrīd, kad mazākumtautību uzrunāšana ir kritiski svarīga, lai sniegtu visiem Latvijas iedzīvotājiem patiesu un objektīvu informāciju, lai stātos pretim  Kremļa meliem. Šajos kara apstākļos pieaug auditorija LTV krievu valodā patērētajam saturam no visiem iespējamiem (drīzāk pieejamiem) informācijas avotiem. Piemēram, rus.lsm.lv auditorija Latvijā martā ir pieaugusi par 25%, salīdzinot ar februāri. Platformā YouTube mazākumtautību redakcijas izvietoto video skatījums pieaudzis sešas reizes. Tādēļ jo īpaši būtiska ir sabiedrisko mediju loma stāstīt, kas patiesībā notiek Ukrainā.

Mūsu redakcionālā izvēlē ir parādīt pēc iespējas plašāku spektru – gan dažādus avotus, gan notikumus – karu, norises par un ap karu. Lai bagātinātu LTV saturu, mēs iesaistām arī ukraiņu žurnālistus. Mūsu pienākums ir rūpēties par būtisko avotu un viedokļu daudzveidību, kas saknē atšķir neatkarīgu mediju no tāda, kas tāds nav. Esam pārliecināti, ka mūsu skatītājs vēlas daudzpusīgu informāciju, lai spriestu patstāvīgi un pats personīgi izdarītu secinājumus – viņam nevajag tikai vienu, pareizo viedokli. Lai  noskaidrotu patiesību, ir jārāda pilna notikumu aina, arī tad, kad  izveidojusies mozaīkas bilde  liekas nepieņemama vai neatbilst katra indivīda priekšstatiem.

Sarakstus nestādīsim

Mediju neatkarība  ir viens no brīvas, demokrātiskas valstis pamata pīlāriem. Ir labi redzams, kas notiek autoritārās valstīs, kaut vai palūkojoties austrumu virzienā. Vispirms tiek iznīcināti neatkarīgie mediji, žurnālisti  ir spiesti pamest valsti vai  tiek ieslodzīti cietumā. Valsts mediji strādā kā propagandas ieroči. Sekas tam ir dramatiskas – šobrīd īpaši skaidri redzam valsts mediju nozombētos cilvēkus un viņu attieksmi pret karu Ukrainā. Jo tur ir tikai viena patiesība – varas patiesība.

Bez neatkarīgiem, redakcionālos lēmumos brīviem sabiedriskajiem medijiem ne valsts, indivīda brīvība nav iespējama.

Tieši tāpēc mani pārsteidza aizsardzības ministra uzmanība dažām minūtēm no LTV radītā satura par karu Ukrainā, pieļāvuma formā pavēstot, ka sarunas dalībnieks studijā ir nevēlams, un tādēļ tas liek apšaubīt finansējuma nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem. Ne mani kolēģi, ne es ilgos darba gados neatkarīgos medijos iepriekš ko tādu nebijām pieredzējuši.

LTV nestādīs nekādus sarakstus, ar kuriem avotiem drīkst, ar kuriem – nedrīkst runāt.  Ir nepieņemami, ja šādus sarakstus ieviest aicinātu varas pārstāvji. Varas nāk un iet – šodienas pozīcija rīt jau var būt opozīcija. Un kas tad – jauni saraksti? Mūsu uzdevums ir kalpot visai sabiedrībai, ne kādai grupai vai varai.

Mūsu redakcionālo izvēli, paņēmienus un attieksmi šobrīd nosaka viena galvenā mēraukla – mēs esam kategoriski pret karu Ukrainā.

Gadiem ilgi mēģinājumi šantažēt

Esam gatavi stāstīt, diskutēt par mūsu izvēlēm cieņpilnā, līdzvērtīgā diskusijā. Viena raidījuma avota izvēles saistība ar finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu sabiedriskajiem medijiem izskatās, iespējams, pēc mēģinājuma padarīt mūs paklausīgus. Bet tā tas nebūs, mēs ļoti labi apzināmies sabiedrisko mediju misiju, pienākumus un uzdevumus Eiropā. Arī Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un autonomiju. Tas minēts arī nesen pieņemtajā sabiedrisko mediju likumā – “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā”.

Spēles ar sabiedrisko mediju finansējumu ir bijis pastāvīgs politiķu mēģinājums turēt  sabiedriskos medijus “īsā pavadā”, tieši tāpēc lēmums nodrošināt pastāvīgu finansējuma pieaugumu ik gadu, kas nav atkarīgs no konkrēta ministra, valdības vai Saeimas komisijas labvēlības, ir būtisks.

Tas ļautu  diskutēt vienlīdzīgās pozīcijās, kur finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana netiek vicināta kā pātaga nepaklausīgajiem medijiem. Latvijas sabiedriskie mediji joprojām ir vieni no visskopāk finansētajiem Eiropā. Ir daudzas akūtas vajadzības, ko nevaram realizēt tieši finansējuma trūkuma dēļ. Bet mēs turpinām strādāt.

Kopš kara sākuma esam nodrošinājuši stundām papildu satura, mūsu filmēšanas komandas ir bijušas Ukrainā, Polijā un citur, kur tas ir bijis nepieciešams pilnvērtīgai kara norišu atspoguļošanai. Mēs turpināsim kalpot sabiedrībai – tas ir mūsu ieguldījums cīņā pret varmākām, mūsu atbalsts Ukrainai un ikvienam ukrainim, vārda un preses brīvībai.

* Rakstā saglabāta tās autores izpratne par latviešu valodas interpunkciju un gramatiku

Novērtē šo rakstu:

37
97

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Roma sabruks šoreiz?

FotoParalēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Lasīt visu...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft