Mums vienalga, kas rakstīts Satversmē un likumos, mums ir pašiem savi uzskati, kas ir pareizi un kas ir nepareizi
Valsts drošības dienests06.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku nežēlīgos kara noziegumus Ukrainā, Valsts drošības dienests (VDD) 9. maijā aicina iedzīvotājus neapmeklēt tā dēvēto "uzvaras" pieminekli un citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus.
9. maijs šogad Latvijā ir pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, un publiski pasākumi, kuros tiek glorificēta PSRS īstenotā Latvijas okupācija vai pausts atbalsts Krievijai, nav savienojami ar 9. maijam piešķirto sēru dienas statusu.
Pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem dienesta vērtējumā uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ.
Par klaju necieņu uzskatāma arī individuāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem, kā arī jebkura cita publiska darbība Krievijas atbalstam. Vienlaikus minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana.
"Šogad Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi sevi kā agresorvalsti, kura savu imperiālisko ambīciju vārdā gatava klaji ignorēt citas neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, bez žēlastības nogalināt tās iedzīvotājus, iznīcināt slimnīcas, skolas un citus svarīgus objektus, kas Krievijai nerada ne mazāko apdraudējumu," saka VDD priekšnieks Normunds Mežviets.
VDD šogad pievērš pastiprinātu uzmanību ar 9. maiju saistītajām norisēm mūsu valstī un informatīvajā telpā, lai identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Savā darbā VDD cieši sadarbojas ar Valsts policiju (VP). Arī 9. maijā VDD strādās intensīvā režīmā.
VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka 9. maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, sevišķi – ierastajās 9. maija pasākumu norises vietās. Līdz šim, identificējot ieceres vai gatavošanos provokatīvām darbībām, VDD ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu, brīdinot par iespējamo atbildību par šādām aktivitātēm. Vienlaikus provokācijas 9. maijā nav pilnībā izslēdzamas.
Lai gan valstī ir noteikts aizliegums Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienā rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, VDD vērtējumā 9. maijā iespējami mēģinājumi apiet šo aizliegumu. Tāpat 9. maijā pastāv konfrontācijas riski starp prokremliski noskaņotām personām un sabiedrības pārstāvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu.
VDD aicina iedzīvotājus 9. maijā atturēties no reaģēšanas uz provokatīvām darbībām, kā arī neiesaistīties prettiesiskās aktivitātēs. Krievijas bruņoto spēku īstenoto kara noziegumu attaisnošana un slavināšana netiks tolerēta. VDD atgādina, ka par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošana (Krimināllikuma 74.1 pants), kā arī par darbībām, kas vērstas uz nacionālā vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu (Krimināllikuma 78. pants), ir paredzēta kriminālatbildība.
Tāpat VDD sadarbībā ar VP pievērsīs īpašu uzmanību personām, kas sēru dienā izmanto Krievijas agresiju simbolizējošus elementus, tajā skaitā "Z" un "V" burtu, Georga lenti un Krievijas Federācijas karogu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
