Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku nežēlīgos kara noziegumus Ukrainā, Valsts drošības dienests (VDD) 9. maijā aicina iedzīvotājus neapmeklēt tā dēvēto "uzvaras" pieminekli un citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus.

9. maijs šogad Latvijā ir pasludināts par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, un publiski pasākumi, kuros tiek glorificēta PSRS īstenotā Latvijas okupācija vai pausts atbalsts Krievijai, nav savienojami ar 9. maijam piešķirto sēru dienas statusu.

Pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem dienesta vērtējumā uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ.

Par klaju necieņu uzskatāma arī individuāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem, kā arī jebkura cita publiska darbība Krievijas atbalstam. Vienlaikus minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana.

"Šogad Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi sevi kā agresorvalsti, kura savu imperiālisko ambīciju vārdā gatava klaji ignorēt citas neatkarīgas valsts pašnoteikšanās tiesības, bez žēlastības nogalināt tās iedzīvotājus, iznīcināt slimnīcas, skolas un citus svarīgus objektus, kas Krievijai nerada ne mazāko apdraudējumu," saka VDD priekšnieks Normunds Mežviets.

VDD šogad pievērš pastiprinātu uzmanību ar 9. maiju saistītajām norisēm mūsu valstī un informatīvajā telpā, lai identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālās drošības interesēm. Savā darbā VDD cieši sadarbojas ar Valsts policiju (VP). Arī 9. maijā VDD strādās intensīvā režīmā.

VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka 9. maijā pastāv provokāciju un konfrontācijas riski, sevišķi – ierastajās 9. maija pasākumu norises vietās. Līdz šim, identificējot ieceres vai gatavošanos provokatīvām darbībām, VDD ir veicis preventīvas pārrunas ar vairākiem desmitiem prokremliski noskaņotu personu, brīdinot par iespējamo atbildību par šādām aktivitātēm. Vienlaikus provokācijas 9. maijā nav pilnībā izslēdzamas.

Lai gan valstī ir noteikts aizliegums Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienā rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, VDD vērtējumā 9. maijā iespējami mēģinājumi apiet šo aizliegumu. Tāpat 9. maijā pastāv konfrontācijas riski starp prokremliski noskaņotām personām un sabiedrības pārstāvjiem, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu.

VDD aicina iedzīvotājus 9. maijā atturēties no reaģēšanas uz provokatīvām darbībām, kā arī neiesaistīties prettiesiskās aktivitātēs.  Krievijas bruņoto spēku īstenoto kara noziegumu attaisnošana un slavināšana netiks tolerēta. VDD atgādina, ka par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošana (Krimināllikuma 74.pants), kā arī par darbībām, kas vērstas uz nacionālā vai etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu (Krimināllikuma 78. pants), ir paredzēta kriminālatbildība.  

Tāpat VDD sadarbībā ar VP pievērsīs īpašu uzmanību personām, kas sēru dienā izmanto Krievijas agresiju simbolizējošus elementus, tajā skaitā "Z" un "V" burtu, Georga lenti un Krievijas Federācijas karogu.

Novērtē šo rakstu:

70
58

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi