Šajās dienās Latvijas grāmatnīcās ir nodota grāmata - “NODEVĒJS.munters”. Tas ir par latviešiem, kas piedalījās kādas vēsturiskas personības sarežģītajā konstrukcijā. Iespējams, viņš bija viens no izcilākajiem mūsu valstsvīriem, ar atrāvienu četrdesmitajā kļūstot par galveno Latvijas pazudinātāju.
Latvija nevarēja, nevar un nevarēs atļauties tādus kā Vilhelms Munters – profesionālus neliešus, aukstasinīgus nodevējus, slīpētus kolaborantus. Pārgudrus, pielaizītus, ieinteresētus. Vide, kas iznesa uz savām rokām karjeras diplomāta Muntera gaitas, skaudri atklāj savu trauslumu un nespēju valstiskuma zīmē.
Kā šie gudrie un pieredzes bagātie valstsvīri neprata ieraudzīt, ka viņi audzina savā azotē Latvijas kapraci? Pat trakāk – ka viņi paši rok sev kapu un Munters būs tas, kas viņu visu bedrēs iemetīs trīs saujas smilšu. Atbilstoši diplomātiskajai etiķetei, protokolam, stājai… Tas ir par vēsturi, kas jāuzraksta mums pašiem. Latviešiem.
Grāmatu droši meklējiet Rozes grāmatnīcās, Valters un Rapa, vai e-veikalā - www.a-book.lv (ar autogrāfu).
Te būs 22 nodaļu nosaukumi grāmatai “NODEVĒJS. munters”, kas ļauj starp rindām nojaust galvenā varoņa pielietojumu. Šis darbs ievilks jūs pasaulē, kas stāsta par nodevības arhitektūru. Lasīsiet un nespēsiet noticēt, ka tādi kā munters Latvijā nepāriet…
I nodaļa. Izdomātas versijas, sapītas leģendas un… mākslīgā latvietība
II nodaļa. Noslēpums sākas Petropavlovskas cietoksnī
III nodaļa. Kāpēc igauņi viņu nenošauj, bet – nepatur?
IV nodaļa. Pagaidu darbs, kas nekad nebeidzas
V nodaļa. No ministrijas sāk noplūst slepenā informācija…
VI nodaļa. Vilina meiteņu krūtis, plītēšana, masoni un… sociķi
VII nodaļa. Maskavā gaida līgumi, kaviārs un Nora
VIII nodaļa. Kāpēc Adamovičs neatnāca uz sarunātu tikšanos?
IX nodaļa. Advokāta Sūnas laulības dzīves blaknes
X nodaļa. “Melnā kabineta” galvenais cilvēks
XI nodaļa. “Gan jau jūs man kaut kā maizi gādāsiet…”
XII nodaļa. Daudziem krītot uz nerviem, dažiem – izmantojot…
XIII nodaļa. Sētnieka Zolotova karma
XIV nodaļa. Dramatiskā teātra pulciņa mēģinājums Kremlī
XV nodaļa. Gaidot tostu – par fīrera veselību…
XVI nodaļa. Miķelis Valters: “Mums visiem būs kādreiz sāpīga sajūta…”
XVII nodaļa. Vadoties pēc protokola…
XVIII nodaļa. Bučojot komunistu portretus
XIX nodaļa. Tanki, vīns, saldumi un ziedi
XX nodaļa. Kas attiecas uz…
XXI nodaļa. Ieslodzītais Nr. 7
XXII nodaļa. Podlaiža






Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.