Iesaki rakstu: 
Lindas Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministrija atradusi savdabīgu veidu, kā ietaupīt šāgada budžeta līdzekļus: kamēr citas ministrijas pērn neiztērēto budžeta naudu pārskaita atpakaļ valstij, Iekšlietu ministrija pamanījusies atrast veidu, kā to izlietot.
„Nezinu, vai jūs tas interesē, bet pastāstīšu, kā iekšlietu ministrija ietaupīja kādu pusmiljonu latu. Kā zināms daudzi policisti, ugunsdzēsēji ir aizbēguši no darba dēļ zemajām algām. Līdz ar to algu fondā veidojas pārpalikums, kas gada beigās jāatdod valsts budžetam. Sanāktu konsolidācija par aptuveni 0,5 miljoniem jeb vesels procents no aizdevēju pretenzijām.
Bet ko dara iekšlietu ministrija? Viņi tā saucamo paikas naudu jeb uzturdevas kompensāciju (50 Ls mēnesī) par decembri, ko izmaksā janvāra sākumā, policistiem samaksā jau decembra beigās. Līdz ar to uzkrātā naudiņa iztērēta. Bet 2011. gada ministrijas budžetā jau radīts ietaupījums par aptuveni 0,5 miljoniem,” – tā Pietiek ziņoja kāds lasītājs.
Pārbaudot izrādījās, ka tā patiešām ir noticis, vienīgi izmaksātās summas kopumā bijušas mazākas: kā informē ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve, izmaksāto uzturdevas kompensāciju kopsumma par 2010. gada decembri Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs – Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē – ir bijusi 355,5 tūkstoši latu.
Finanšu ministrija gan neko formāli sliktu šādā „finanšu jaunradē” nesaskata, savukārt pati Iekšlietu ministrija skaidro – tas, ka atlīdzība tiek izmaksāta tā mēneša pēdējā darba dienā, par kuru šī atlīdzība pienākas, esot „labā prakse” ministrijas iestādēs, kas arī atvieglojot budžeta plānošanu pilnam gadam (12 mēnešiem) gadījumos, ja no 1.janvāra tiek mainīts atlīdzības apmērs.
Tiesa, netiek noliegts, ka šī „labā prakse” vēl lielākoties nav ieviesta, taču „ministrijas iestādes, kas to vēl nav ieviesušas pilnā apmērā, cenšas to ieviest pakāpeniski pieejamo valsts budžeta resursu ietvaros, izmantojot šim mērķim arī finanšu līdzekļu ekonomiju, kas izveidojas sakarā ar darbinieku slimību, ilgstošu prombūtni vai vakantām amatu vietām”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
