Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces pēkšņā demisija pat viņas tuvākajiem partijas biedriem Jaunajā laikā un Vienotībā ceturtdien bija negaidīta tam izvēlētā brīža dēļ. Visticamāk, lēmums pieņemts Mūrniecei raksturīgā emociju iespaidā un no attāluma neadekvāti novērtējot situāciju (ministre šonedēļ atpūšas Apvienotajos Arābu Emirātos). Lai gan jautājuma izskatīšana un tālākās rīcības izlemšana atlikta uz pirmdienu, kad Mūrniece būs atgriezusies no atvaļinājuma, un premjers līdz tam nepieņems ministres demisijas rakstu, Vienotības politiķu izteikumi ceturtdien liecināja, ka, visticamāk, Mūrnieci neviens necentīsies pierunāt palikt. Latvijas faktu veiktā sabiedriskās domas aptauja, ko publicē Pietiek, rāda, ka janvāra pirmajā pusē iekšlietu ministres darbību negatīvi vērtē 45,4% aptaujāto.
No vienas puses, Mūrniece par iespēju aiziet no politikas neoficiālās sarunās izteicās bieži, ikreiz, kad tika saņemta kritika, pat, ja tā izpaudās kā atsevišķa kritiska publikācija. Vienlaikus viņas pazinēji Jaunajā laikā, kurā Mūrniece ir no pirmsākumiem, atzīst, ka iekšlietu ministres amatā Mūrniece zaudējusi paškritikas spējas un demisionēšana no labas gribas viņus pārsteigusi. Vairāki Mūrnieces partijas biedri Pietiek neoficiāli pieļāva, ka viņa, atrazdamās atvaļinājumā ārpus Latvijas, neadekvāti reaģējusi uz pēdējiem notikumiem, kad kādā interneta vietnē publicēts video, kurā nofilmēts, kā divi policisti formās aplaupa automašīnu. Pēc nesenajiem notikumiem Jēkabpilī, kur policisti veica bruņotu laupīšanu spēļu zālē, šis pēdējais incidents vairs neizraisīja tādu rezonansi. Tie uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie partijas biedri un kolēģi, kuriem Mūrniece ceturtdien bija paziņojusi par nodomu demisionēt, viņu acīmredzot nebija pietiekami centušies atrunāt.
Iespējams, Mūrniece baidījās, ka pār viņu velsies tas pats kritikas vilnis, kā Jēkabpils gadījumā, turklāt papildu kritiku viņa varētu saņemt par to, ka policijai smagajā brīdī, kad izsludinātas reformas, ministre devusies atpūtā uz eksotiskām zemēm. Savu atvaļinājumu Apvienotajos Arābu Emirātos, kurp, pēc Pietiek zināmās informācijas, devusies jau aizvadītās nedēļas nogalē, Mūrniece nebija afišējusi. Oficiāli saskaņā ar Valsts kancelejas informāciju viņas atvaļinājums ilgst no pirmdienas, 14. februāra, līdz šodienai, 18. februārim. Mūrniece darbā plāno atgriezties pirmdien, 21. februārī. Tas, ka jau pirms došanās atvaļinājumā ministrei šī darba diena blīvi saplānota, arī ir apliecinājums tam, cik spontāns bijis lēmums par demisijas raksta iesniegšanu.
Ceturtdien premjers Valdis Dombrovskis vēl nesteidzās teikt, vai pieņems iekšlietu ministres demisiju, savukārt Valsts prezidenta Valda Zatlera komentārs, ka Mūrnieces demisija ir pozitīvs piemērs, kad amatpersona uzņemas atbildību par savā sektorā notiekošo, jau skanēja pēc atvadu vārdiem.
Ja Mūrnieces demisija tiks pieņemta, viņai būs iespēja atgriezties Saeimā, lai gan vēlēšanās viņa neguva pietiekamu atbalstu, lai iekļūtu parlamentā un savu mandātu ieguva, pateicoties tam, ka no politikas aizgāja Saeimā ievēlētā Vaira Paegle, kā arī savu mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku nolika Ģirts Valdis Kristovskis. Mūrnieces kvalificēšanās darbam Dombrovska otrajā valdībā publiski tika apšaubīta pēc tam, kad viņas vārdu vēlēšanās bija izsvītrojuši 12 817 vēlētāji, no otrās vietas Vienotības sarakstā Rīgā atmetot uz 11. vietu. Ir uzskats, ka „neievēlētiem ministriem” nav vietas jaunajā valdībā. Vienlaikus vēl vairāk – 14 245 vēlētāji - iepretim Mūrnieces vārdam tomēr bija ievilkuši plusiņu.
Uzreiz pēc vēlēšanām partijas vadībā valdīja viedoklis, ka Mūrniecei jāpieņem tā dēvētais „mīkstais mandāts”, ko nākamais aiz svītras palikušais kandidāts iegūst uz laiku, kamēr savu mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas brīdi noliek kāds no saraksta ievēlētais. Mūrniecei tika solīta Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadība, kas viņai arī ļautu turpināt piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs. Tomēr pati Mūrniece noliedza, ka kāds no partijas vadības viņu atklāti mudinājis necīnīties par iekšlietu ministres portfeli. Viņa arī tolaik Pietiek izteicās, ka nav ieinteresēta strādāt Saeimā.
Tikai pāris stundas pēc paziņojuma par Mūrnieces demisiju Vienotības koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Viesturs Silenieks sociālajā tīklā Twitter ierakstīja: „Domāju, ka Zaļie ir gatavi pārņemt iekšlietu ministrijas vadību.” Silenieks arī iepriekš ir nācis klajā ar personiskiem, no zaļo zemnieku oficiālās mērenākās pozīcijas atšķirīgiem viedokļiem. Arī šoreiz ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis izteicās pretēji, ka zaļie zemnieki nepretendē uz amatu pārdalēm valdībā. Vienlaikus jāpatur prātā, ka ZZS šīs valdības sastādīšanas gaitā izvirzīja nopietnas pretenzijas uz Iekšlietu ministrijas vadību. Tas, ka prasības atslāba, sakrita ar brīdi, kad Vienotība iekšēji izšķīrās ļaut saglabāt iekšlietu ministres amatu kritizētajai un Saeimas vēlēšanās caurkritušajai Mūrniecei.
Neoficiāli pat atsevišķi valdības veidošanas sarunās iesaistītie Mūrnieces kolēģi no Vienotības tobrīd atzina, ka bijis jūtams ZZS faktiskā līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga atbalsts Mūrnieces palikšanai amatā. To, ka ZZS nav iebildumu konkrēti pret Mūrnieci, Pietiek tobrīd uzsvēra arī Latvijai un Ventspilij pārstāvji valdības sarunās. Neoficiāli zināms, ka dienās, kad premjers Dombrovskis minstinājās pieņemt lēmumu, vai aicināt Mūrnieci palikt amatā, šo jautājumu viņam sarunās uzdevuši ventspilnieki, tā dodot pozitīvu grūdienu Mūrnieces palikšanai. Uzkrītošs nesen bija Ventspils mēra uzsvērtais atbalsts Mūrnieces palikšanai amatā, kad viņa tika kritizēta pēc Jēkabpils traģēdijas. Iepriekš Lembergs līdzīgās krīzes situācijās bijis citās domās par ministru politisko atbildību un nesaudzīgs pret ZZS ministriem, piemēram, uzskatot, ka pēc Reģu traģēdijas ir jāatkāpjas toreizējai labklājības ministrei Dagnijai Staķei.
Lemberga simpātijas pret Mūrnieci un apmierinātība ar viņas darbu, iespējams, saistīta ar Valsts policijas rīcību atsevišķās Ventspils tranzītbiznesa „kara” epizodēs, kad policija tika ierauta akcionāru strīdos par ietekmi tādos uzņēmumos kā Ventbunkers un Latvijas kuģniecība. Tāpat avoti iekšlietu sistēmas vadībā neoficiāli ir norādījuši, ka Mūrniece nav bijusi atsaucīga tā dēvēto Lemberga opozicionāru interesēm. Tādēļ, iespējams, pat, ja ZZS nepretendēs uz iekšlietu ministra portfeli, Lembergam būs viedoklis par iespējamiem kandidātiem uz šo amatu, panākot, ka tajā nonāk kāds pretimnākošs cilvēks.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
