Iesaki rakstu: 
Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrija atkārtoti apstiprina, ka Latvijas sniegtais militārais atbalsts ir vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā.
Latvija ir starp Eiropas līderiem palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem un turpinās darīt visu iespējamo, lai veicinātu Ukrainas uzvaru un sekmētu tās pašnoteikšanās un suverenitātes principu aizstāvību. Mēs iestājamies par Ukrainas brīvību ne tikai tagad, bet esam to darījuši arī krietni pirms Krievijas iebrukuma 24.februārī, stiprinot Ukrainas bruņoto spēku kaujas spēju attīstību.
Operacionālās drošības apsvērumu dēļ informācija par NATO dalībvalstu sniegto militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiek publicēta ļoti ierobežotā apjomā vai netiek publicēta vispār. Tāpat arī informācija par militāro atbalstu netiek publicēta apkopotā veidā. Publicējamās informācijas ierobežošanas mērķis ir nodrošināt drošu atbalsta sūtījumu nogādāšanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Aizsardzības ministrija skaidro, ka militārais atbalsts Ukrainai sniegts, finansējumu novirzot šādās kategorijās:
13% bruņojumam, tostarp ieročiem un munīcijai;
56% pretgaisa raķetēm "Stinger" un to palaišanas iekārtām;
5% bezpilota sistēmām;
24% helikopteru un to rezerves daļu iegādei;
2% individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ekipējumam;
0,22% sausajām pārtikas uzturdevām.
Ukraina ir augstu novērtējusi Latvijas komersantu produktus, līdz ar to sadarbību šajā virzienā plānots turpināt arī nākotnē.
Aizsardzības ministrija jau iepriekš ziņoja, ka Latvija sniegusi militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot militāro ekipējumu vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā, tostarp ieročus un individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus un pretgaisa raķetes "Stinger".
Aizsardzības ministrija norāda, ka atbalsta sniegšana Ukrainas bruņotajiem spēkiem turpinās. Vakar, 19.aprīlī, Ministru kabinets lēma ļaut Aizsardzības ministrijai novirzīt 283 000 eiro NATO Ukrainas visaptverošās palīdzības programmai (no NATO Afganistānas nacionālās armijas trasta fonda neizmantotā finansējuma), lai tādējādi sniegtu kārtējo atbalstu Ukrainas spējām aizsargāt sevi un pārējo Eiropu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
