Mūsdienu eiropeiska policija vai cariskās Krievijas ohranka?
Pietiek lasītāja24.04.2024.
Komentāri (95)
Iesaki rakstu: 
Pietiek pēdējo gadu laikā jau vairākkārt ir atspoguļojis Liepājas policijā valdošo visatļautību un absolūtu likumu ignoranci.
"Visas veiktās faktu pārbaudes tiek izbeigtas ne ar ko, faktiski - norādēm, lai turpmāk kaut kas līdzīgs neatkārtotos, taču šīs norādes netiek ņemtas vērā. Šī te nesodāmības sajūta un izrādīšana vēl jo vairāk palielina iekšējo spriedzi starp priekšniekiem un padotajiem, kurā dažāda līmeņa priekšnieki (vadītāji) ar smaidu paziņo, ka darbs jāveic tā, kā viņi grib, nevis tā, kā to nosaka likums."
"Liepājā mākslīgi tiek samazināta noziedzība, palielināta lietu atklāšana. Nevar noliegt, ka kopējā statistikas tabulā Liepāja ieņem pozitīvu vērtējumu, kas, protams, apmierina arī vadību, bet nav pieņemami veidi, kā un par kādu cenu tas tiek panākts. Diemžēl, bet tikai sava labuma iegūšanai."
Savukārt Armands Puče attiecībā par kāda vīrieša nāvi pēc ievietošanas Liepājas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā secina:
"Liepājas slimnīcā nomira kāds 52 gadus vecs vīrietis, kurš tur bija nonācis no pilsētas īslaicīgā ieslodzījuma izolatora. It kā šiem gadījumiem nevajadzētu krustoties un – tomēr… Runa ir par mafiju ar uzplečiem, kas Latvijas Republikā mierīgi vada savas ietekmīgās dienas."
Nesaņemot pienācīgu atgriezenisko saiti savām atklāti noziedzīgajām darbībām, policija turpina uzdzīvot, "atklājot" neesošus noziegumus un terorizējot tos, kurus ir vieglāk ietekmēt, iebiedēt un piespiest teikt vajadzīgo "patiesību" - sievietes.
Šā gada 8. aprīlī Liepājas policija, īstenojot savu nodomu un iesaistot līdzdalībniekus no Rīgas, veic vairākas kratīšanas saistībā ar kādu 2023. gadā sāktu kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu. Neatrodot neko sev derīgu, nolemj aizturēt divas sievietes. Vienai sievietei uz aizturēšanas brīdi ir vien pāris mēnešus vecs bērns, kuram mātes klātbūtne šajā vecumā ir kritiski nepieciešama. Otra sieviete ir nesen pārcietusi smagu operāciju un ir otrās grupas invalīds.
Sievietei, kuru mājās gaida mazs bērns, tiek uzdoti ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu nesaistīti jautājumi 5 stundu garumā. Piemēram, tiek taujāts par drēbju nodošanu kādai personai ieslodzījumā. Savukārt otra sieviete tiek pratināta par vairākus gadus senu naudas pārvedumu, kurš ir bijis legāls un caurspīdīgs. Jānorāda, ka sieviete ar invaliditāti ir uzņēmēja, kura maksā nodokļus un uzņēmējdarbības ietvaros palīdz citiem. Neskatoties uz sniegtajiem paskaidrojumiem, kurus apstiprina arī dokumenti, sieviete ar invaliditāti kopš 8. aprīļa tiek turēta Liepājas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
Īstenojot “Moneyval” rekomendācijas, Latvijas valdība kopš 2019. gada aktīvi veic pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas pilnveidošanai. Līdz ar to pēdējos gados šī tēma ir īpaši aktuāla. Tādējādi arī noziegumu atklāšanai šajā jomā vajadzētu noritēt ātri, efektīvi, atbilstoši likumam un starptautiskajām vadlīnijām.
Liepājas policija, nespējot pierādīt cilvēka vainu tik „modernā” un aktuālā jautājumā kā naudas atmazgāšana ar likumīgām metodēm, savā bezspēcībā ķeras pie jebkurām metodēm un morāli sagrauj cilvēku, šantažē, iebiedē un manipulē nolūkā panākt sev vēlamo. Turklāt netiek šķirots, vai tā ir sieviete ar mazu bērnu vai sieviete ar invaliditāti.
1866. gadā cariskajā Krievijā tika izveidota slepenpolicija jeb saucamā ohranka (krievu: Отделение по охранению общественной безопасности и порядка jeb Oхранка). Ohrankas izmeklēšanas metodes pēcāk veiksmīgi tika iedibinātas VDK izmeklēšanas standartos. Liepājas policijas metodes, iebiedējot, pazemojot, spīdzinot, šantažējot un citādi morāli ietekmējot aizturētās sievietes, ne ar ko neatšķiras un pat pārspēj cariskās ohrankas pielietotās metodes. Cariskajai ohrankai atšķirībā no Liepājas policistiem bija iedibināts "ētikas" kodekss, kurš noteica vismaz kaut kādas robežas.
Jāuzsver uzraugošā prokurora īpašā loma minētā kriminālprocesa izmeklēšanā. Prokurors ir izrādījis neparasti lielu interesi, nedabiski aktīvi iesaistījies lietas izmeklēšanā un devis "uzraugāmajiem" policistiem uzdevumus veikt acīmredzami nelikumīgas darbības. Prokurors ir "uzraudzījis", kā un vai policisti izmanto nelikumīgas metodes izmeklēšanā. Faktiski atbalstījis un veicinājis policistu visatļautību.
Iepriekš ir izskanējusi informācija, ka no iepriekš procesā iesaistītajām personām ir pieprasīti 50 000 eiro par lietas "pareizu" virzību. Tomēr nauda līdz pieprasītājam nav nonākusi.
Galvenie Liepājas ohrankas "varoņi": uzraugošais prokurors A. Dzērvens, procesa virzītāja R. Piļipenko un operatīvais darbinieks M. Ziedkalns.
Šī ir nevis aina no tālās pagātnes, bet gan šausminoša šodienas realitāte. Valstī, kurā likumam vajadzētu būt aizstāvim, tas kļūst par apspiešanas instrumentu.
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
