Mūsdienu eiropeiska policija vai cariskās Krievijas ohranka?

"Visas veiktās faktu pārbaudes tiek izbeigtas ne ar ko, faktiski - norādēm, lai turpmāk kaut kas līdzīgs neatkārtotos, taču šīs norādes netiek ņemtas vērā. Šī te nesodāmības sajūta un izrādīšana vēl jo vairāk palielina iekšējo spriedzi starp priekšniekiem un padotajiem, kurā dažāda līmeņa priekšnieki (vadītāji) ar smaidu paziņo, ka darbs jāveic tā, kā viņi grib, nevis tā, kā to nosaka likums."

"Liepājā mākslīgi tiek samazināta noziedzība, palielināta lietu atklāšana. Nevar noliegt, ka kopējā statistikas tabulā Liepāja ieņem pozitīvu vērtējumu, kas, protams, apmierina arī vadību, bet nav pieņemami veidi, kā un par kādu cenu tas tiek panākts. Diemžēl, bet tikai sava labuma iegūšanai."

(https://pietiek.com/raksti/iesniegums_par_notiekoso_policija_kurzeme_kad_saks_ieverot_likumu_un_taisnibu_iestade,_kuras_pamatuzdevums_ir_likumibas_ieverosanas_kontrole/)

Savukārt Armands Puče attiecībā par kāda vīrieša nāvi pēc ievietošanas Liepājas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā secina: 

"Liepājas slimnīcā nomira kāds 52 gadus vecs vīrietis, kurš tur bija nonācis no pilsētas īslaicīgā ieslodzījuma izolatora. It kā šiem gadījumiem nevajadzētu krustoties un – tomēr… Runa ir par mafiju ar uzplečiem, kas Latvijas Republikā mierīgi vada savas ietekmīgās dienas."

(https://pietiek.com/raksti/kad_jums_stasta,_ka_liepajas_slimnica_nomiris_cilveks,_ko_tureja_aizdomas_par_sadarbibu_ar_krievijas_federalo_drosibas_dienestu,_padomajiet/ )

Nesaņemot pienācīgu atgriezenisko saiti savām atklāti noziedzīgajām darbībām, policija turpina uzdzīvot, "atklājot" neesošus noziegumus un terorizējot tos, kurus ir vieglāk ietekmēt, iebiedēt un piespiest teikt vajadzīgo "patiesību" - sievietes. 

Šā gada 8. aprīlī Liepājas policija, īstenojot savu nodomu un iesaistot līdzdalībniekus no Rīgas, veic vairākas kratīšanas saistībā ar kādu 2023. gadā sāktu kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu. Neatrodot neko sev derīgu, nolemj aizturēt divas sievietes. Vienai sievietei uz aizturēšanas brīdi ir vien pāris mēnešus vecs bērns, kuram mātes klātbūtne šajā vecumā ir kritiski nepieciešama. Otra sieviete ir nesen pārcietusi smagu operāciju un ir otrās grupas invalīds. 

Sievietei, kuru mājās gaida mazs bērns, tiek uzdoti ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu nesaistīti jautājumi 5 stundu garumā. Piemēram, tiek taujāts par drēbju nodošanu kādai personai ieslodzījumā. Savukārt otra sieviete tiek pratināta par vairākus gadus senu naudas pārvedumu, kurš ir bijis legāls un caurspīdīgs. Jānorāda, ka sieviete ar invaliditāti ir uzņēmēja, kura maksā nodokļus un uzņēmējdarbības ietvaros palīdz citiem. Neskatoties uz sniegtajiem paskaidrojumiem, kurus apstiprina arī dokumenti, sieviete ar invaliditāti kopš 8. aprīļa tiek turēta Liepājas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. 

Īstenojot “Moneyval” rekomendācijas, Latvijas valdība kopš 2019. gada aktīvi veic pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas pilnveidošanai. Līdz ar to pēdējos gados šī tēma ir īpaši aktuāla. Tādējādi arī noziegumu atklāšanai šajā jomā vajadzētu noritēt ātri, efektīvi, atbilstoši likumam un starptautiskajām vadlīnijām. 

Liepājas policija, nespējot pierādīt cilvēka vainu tik „modernā” un aktuālā jautājumā kā naudas atmazgāšana ar likumīgām metodēm, savā bezspēcībā ķeras pie jebkurām metodēm un morāli sagrauj cilvēku, šantažē, iebiedē un manipulē nolūkā panākt sev vēlamo. Turklāt netiek šķirots, vai tā ir sieviete ar mazu bērnu vai sieviete ar invaliditāti. 

1866. gadā cariskajā Krievijā tika izveidota slepenpolicija jeb saucamā ohranka (krievu: Отделение по охранению общественной безопасности и порядка jeb Oхранка). Ohrankas izmeklēšanas metodes pēcāk veiksmīgi tika iedibinātas VDK izmeklēšanas standartos. Liepājas policijas metodes, iebiedējot, pazemojot, spīdzinot, šantažējot un citādi morāli ietekmējot aizturētās sievietes, ne ar ko neatšķiras un pat pārspēj cariskās ohrankas pielietotās metodes. Cariskajai ohrankai atšķirībā no Liepājas policistiem bija iedibināts "ētikas" kodekss, kurš noteica vismaz kaut kādas robežas. 

Jāuzsver uzraugošā prokurora īpašā loma minētā kriminālprocesa izmeklēšanā. Prokurors ir izrādījis neparasti lielu interesi, nedabiski aktīvi iesaistījies lietas izmeklēšanā un devis "uzraugāmajiem" policistiem uzdevumus veikt acīmredzami nelikumīgas darbības. Prokurors ir "uzraudzījis", kā un vai policisti izmanto nelikumīgas metodes izmeklēšanā. Faktiski atbalstījis un veicinājis policistu visatļautību.

Iepriekš ir izskanējusi informācija, ka no iepriekš procesā iesaistītajām personām ir pieprasīti 50 000 eiro par lietas "pareizu" virzību. Tomēr nauda līdz pieprasītājam nav nonākusi. 

Galvenie Liepājas ohrankas "varoņi": uzraugošais prokurors A. Dzērvens, procesa virzītāja R. Piļipenko un operatīvais darbinieks M. Ziedkalns. 

Šī ir nevis aina no tālās pagātnes, bet gan šausminoša šodienas realitāte. Valstī, kurā likumam vajadzētu būt aizstāvim, tas kļūst par apspiešanas instrumentu.

Novērtē šo rakstu: