Mūsdienu Latvijas visšaubīgākajās vēlēšanās par uzvarētāju tiek pasludināta „Jaunā Vienotība”
PIETIEK10.06.2024.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā, kurās piedalījās trešā daļa vēlētāju un kuru norises tehniskā puse izraisīja vēl nebijušas šaubas par to godīgumu un rezultātu patiesumu, par uzvarētāju ir pasludināta valsts ekonomiskajā, demogrāfiskajā un pārvaldes katastrofā vainojamā partija „Jaunā Vienotība”.
Tās pārstāvis Krišjānis Kariņš gan no saraksta otrās vietas faktiski izlidoja politiskajā mēslainē, saņemot rekordlielu svītrojumu skaitu un tikai sesto vietu sarakstā pēc vēlēšanu rezultātiem, toties uz Briseli atkārtoti dosies Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet gadījumā, ja V. Dombrovskis atkal kļūs par eirokomisāru, Eiroparlamentā atkārtoti iesēdīsies Inese Vaidere.
No vēlēšanās otro vietu ieguvušās Nacionālās apvienības mandātus ir ieguvuši Roberts Zīle un Rihards Kols, bet tālākās vietas ieguvušās partijas pārstāvēs Ivars Ijabs („Latvijas Attīstībai”), Reinis Pozņaks („Apvienotais saraksts”), Mārtiņš Staķis („Progresīvie”), Nils Ušakovs („Saskaņa”) un Vilis Krištopans („Latvija pirmajā vietā”), kura partija bija pēdējā, kas pārvarēja 5% robežu.
Visnepopulārākā un vēlētājiem nevēlamākā partija Eiroparlamenta vēlēšanās ir izrādījusies „Kustība Par”, kura par pirmo numuru sarakstā bija izvēlējusies formālu ukrainieti ar demonstratīvi noniecinošu un snobisku attieksmi pret latviešu valodu, - pat vēl mazāk nekā partija „Tautas varas spēks”.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
