Mūsdienu Latvijas visšaubīgākajās vēlēšanās par uzvarētāju tiek pasludināta „Jaunā Vienotība”
PIETIEK10.06.2024.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā, kurās piedalījās trešā daļa vēlētāju un kuru norises tehniskā puse izraisīja vēl nebijušas šaubas par to godīgumu un rezultātu patiesumu, par uzvarētāju ir pasludināta valsts ekonomiskajā, demogrāfiskajā un pārvaldes katastrofā vainojamā partija „Jaunā Vienotība”.
Tās pārstāvis Krišjānis Kariņš gan no saraksta otrās vietas faktiski izlidoja politiskajā mēslainē, saņemot rekordlielu svītrojumu skaitu un tikai sesto vietu sarakstā pēc vēlēšanu rezultātiem, toties uz Briseli atkārtoti dosies Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet gadījumā, ja V. Dombrovskis atkal kļūs par eirokomisāru, Eiroparlamentā atkārtoti iesēdīsies Inese Vaidere.
No vēlēšanās otro vietu ieguvušās Nacionālās apvienības mandātus ir ieguvuši Roberts Zīle un Rihards Kols, bet tālākās vietas ieguvušās partijas pārstāvēs Ivars Ijabs („Latvijas Attīstībai”), Reinis Pozņaks („Apvienotais saraksts”), Mārtiņš Staķis („Progresīvie”), Nils Ušakovs („Saskaņa”) un Vilis Krištopans („Latvija pirmajā vietā”), kura partija bija pēdējā, kas pārvarēja 5% robežu.
Visnepopulārākā un vēlētājiem nevēlamākā partija Eiroparlamenta vēlēšanās ir izrādījusies „Kustība Par”, kura par pirmo numuru sarakstā bija izvēlējusies formālu ukrainieti ar demonstratīvi noniecinošu un snobisku attieksmi pret latviešu valodu, - pat vēl mazāk nekā partija „Tautas varas spēks”.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
