Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī raksta mērķis ir sniegt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) redzējumu par pašreizējo situāciju Baltkrievijā un ar to saistītajiem riskiem mūsu reģionā.

2020. gadā pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Lukašenko režīms vardarbīgi apspieda sabiedrības protestus. 2021. gada vasarā Baltkrievija organizēja migrantu plūsmas uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Savukārt kopš 2022. gada 24. februāra Baltkrievijas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tādējādi Baltkrievija ir atteikusies no attiecību normalizācijas ar Rietumvalstīm, arvien vairāk nonākot Krievijas ietekmē militāri, ekonomiski un politiski. Vēlēšanās saglabāt līdera statusu Baltkrievijā un Krievijas loma nosaka prezidenta Aleksandra Lukašenko neieinteresētību sarunās ar politisko opozīciju un demokrātisku reformu uzsākšanu valstī. Tas savukārt ir viens no priekšnoteikumiem attiecību normalizācijai ar Rietumvalstīm.

Militārie faktori

Baltkrievijas bruņotie spēki tradicionāli ir sadarbojušies ar Krievijas bruņotajiem spēkiem militāro mācību, piemēram, reizi četros gados notiekošās ZAPAD vai līdz 2021. gadam reizi gadā notiekošās trīspusējās mācības “Slāvu brālība”, rīkošanā.

Mācībās Baltkrievija iesaista galvenokārt Baltkrievijas bruņoto spēku elites vienības, kuras kopumā veido mazākumu no kopējā bruņoto spēku apmēra. Speciālo uzdevumu vienības tika izmantotas, lai apspriestu protestus pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kā arī piedalījās protestu apspiešanā Kazahstānā 2022. gada janvārī. Ārpus elites vienībām esošajiem spēkiem trūkst kaujas pieredzes, kas būtiski ierobežotu viņu praktisko lietderību karā.

Baltkrievijas bruņoto spēku rīcībā ir plašs bruņojuma klāsts, bet tā kodolu veido PSRS laikā ražota tehnika. Tehnikas nolietojums un atkāpes no uzturēšanas prasībām praktiski izmantojamo bruņojuma skaitu daudzkārt samazina.

Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā aktualitāti nav zaudējis jautājums par Baltkrievijas un tās bruņoto spēku iesaisti karā Ukrainā. Baltkrievija ir uzskatāma par ciešu Krievijas militāro sabiedroto, ļaujot Krievijai dislocēt bruņoto spēku vienības valsts teritorijā pirms iebrukuma; veikt sauszemes iebrukumu un gaisa/raķešu triecienus no tās teritorijas; izmantot tās infrastruktūru Krievijas karaspēka apgādei un atbalstam, bet līdz šim Baltkrievijas karaspēks nav tieši iesaistījies karadarbībā Ukrainas teritorijā.

Paredzams, ka Baltkrievija turpinās sniegt atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, tai skaitā piegādājot bruņojumu, veicot tehnikas remontu, ievainoto ārstēšanu, kā arī tiek pieļauts, ka daļa Krievijas mobilizēto iedzīvotāju varētu tikt apmācīti Baltkrievijā, izmantojot Baltkrievijas bruņoto spēku resursus. Tas Krievijai ļautu ne tikai ietaupīt savus resursus, bet arī turpināt iebiedēšanas taktiku gan pret Ukrainu, gan arī pret Rietumvalstīm.

Lēmumā par dalību karadarbībā Ukrainā izšķiroša ir valsts politiskās vadības apzināšanās, ka militāras neveiksmes varētu mazināt militārās vadības atbalstu prezidentam A. Lukašenko, kurš ir atkarīgs no spēka struktūru nodrošinātās iekšpolitiskās stabilitātes. Baltkrievijas spēku iesaistīšanās karā nozīmētu valsts iekšējās drošības pavājināšanos, piemēram, samazinot spējas nodrošināt ārējo robežu drošību. Vienlaikus nav pamatojuma šobrīd pieņemt, ka bruņotie spēki būtu gatavi īstenot apvērsumu pret pastāvošo režīmu. Šādā gadījumā arī pastāv iespēja, ka Krievijas bruņotie spēki tiktu izmantoti, lai apspiestu pretošanos.

Baltkrievijas teritorijā notiek mobilizācija, un tiek veidots kopējs Krievijas un Baltkrievijas karaspēka grupējums. Joprojām notiek militārās mācības kopā ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā rezultātā ir pastiprināta Baltkrievijas spēku klātbūtne pierobežas reģionos. Šobrīd Baltkrievijas bruņoto spēku galvenā funkcija ir iebiedēšanas un uzmanības novēršanas manevri ar mērķi piesaistīt Ukrainas spēkus, tādējādi atņemot resursus kaujām Ukrainas austrumos un dienvidos. Daļa no iebiedēšanas taktikas ir vērsta arī pret Eiropas Savienības (ES) un NATO valstīm, vēršot draudus Rietumvalstu virzienā. Gadījumā, ja Baltkrievijas spēki tiktu aktīvi iesaistīti karā pret Ukrainu, sagaidāms, ka tie tiktu izmantoti uzbrukumos Ukrainas rietumu apgabaliem, lai bloķētu ceļus, pa kuriem Ukrainai tiek piegādāta Rietumvalstu palīdzība. Tas neizslēdz paralēlu spēka demonstrāciju vai provokācijas uz Baltkrievijas rietumu robežas.

Šī gada februārī tika pieņemti grozījumi Baltkrievijas konstitūcijā, kas atļauj valsts teritorijā glabāt kodolieročus, un augusta nogalē Lukašenko režīms paziņoja, ka Baltkrievijā esot izvietoti kodolieroči. Lukašenko turpmākajā retorikā ir iespējama biežāka kodoldraudu izmantošana, kas adresēta kā Rietumu, tā Baltkrievijas sabiedrībai, tiecoties nostiprināt Baltkrievijas atturēšanas spējas un Lukašenko statusu Baltkrievijas vadībā. Lielākie ieguvumi no Baltkrievijas lēmuma atteikties no “kodolbrīvas zonas” statusa ir Krievijai, ļaujot paaugstināt draudus NATO austrumu flangam. Tas arī kalpo kā papildu elements Vladimira Putina un citu Krievijas amatpersonu kodoldraudu retorikā.

Opozīcijas nozīme

Baltkrievijas politiskā opozīcija ir apspiesta un savstarpēji sašķelta. Pastāv šķēlumi starp opozīciju valsts iekšienē, kura vairāk fokusējas uz ekonomisko situāciju un Ukrainas karu, un trimdā esošo opozīciju, kas iestājas par Rietumvalstu spiediena izdarīšanu uz Minsku, lai vājinātu Lukašenko iespējas uzturēt represīvo aparātu. Kara un starptautiskās izolācijas apstākļos Krievijas iespējas sniegt finansiālu atbalstu Baltkrievijai ir ierobežotas, kas var ietekmēt Minskas nepieciešamību meklēt kopsaucēju ar politiski citādi domājošajiem.

Pret Baltkrievijas transporta infrastruktūru īstenotās diversijas un baltkrievu pievienošanās karam pret Krieviju Ukrainas pusē liecina par zināmas sabiedrības daļas, kas neatbalsta režīma oficiālo politiku, gatavību uz riskantu rīcību.

Iekšpolitiskajā vidē Ukrainas karš režīmam dod papildu rīcības brīvību pretdarboties opozīcijai, skaidrojot to ar nacionālo interešu un suverenitātes aizsardzību. Sabiedrības viedoklim arī ir zināma nozīme lēmumā tieši neiesaistīties karā. Socioloģiskie dati liecina, ka absolūtais vairākums Baltkrievijas sabiedrības ir pret dalību karā, un publisks atbalsts netiek arī pausts Krievijas bruņoto spēku un bruņojuma klātbūtnei Baltkrievijas teritorijā. Sabiedrībai svarīga ir ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, izvairoties no politiskas vai militāras tuvināšanās. Tas liecina par vispārēju sabiedrības vēlmi saglabāt stabilitāti, iespējamu neitralitāti un distancēšanos no karadarbības.

Lukašenko dilemma - Krievija vai Rietumi?

Politiskajā dimensijā Lukašenko personīgi un viņa režīms atrodas sarežģītā situācijā. No vienas puses, kopš 2020. gada augusta Lukašenko režīms ir nonācis faktiskā izolācijā no Rietumiem un nostiprinājis saites ar Krieviju. No otras puses, Lukašenko meklē veidus, kā uzturēt Baltkrievijas suverenitāti, politisko autonomiju un nodrošināt sevi kā Baltkrievijas politisko līderi. Lai to sasniegtu, notiek mēģinājumi pastiprināt sadarbību ar citām NVS valstīm, kā arī signalizēt Rietumvalstīm Baltkrievijas neitralitātes statusu, lai šādi mīkstinātu Rietumvalstu īstenotās sankcijas. Pašreizējā situācijā attiecību normalizācijas ar Rietumvalstīm uzskatāma par maz ticamu, jo nav pozitīvi mainījušies apsvērumi, kas jau sākotnēji izraisīja attiecību saasināšanos – Baltkrievijas režīms turpina īstenot represijas pret iedzīvotājiem, turpina organizēt migrantu plūsmas uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām, kā arī turpina un pat intensificē atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Attiecībās ar Krieviju Lukašenko manevra iespēju ir maz. Militārā sadarbība šobrīd nodrošina nepārtrauktu Krievijas bruņoto spēku klātbūtni, ierobežojot Minskas politisko autonomiju. Krievijas sniegtie finanšu aizdevumi un izejvielas ir nepieciešami režīma stabilitātes garantēšanai. Vienlaikus Krievijai nav nepieciešama tūlītēja Baltkrievijas integrācija Krievijas sastāvā, jo Lukašenko pretimnākšana nodrošina nepieciešamo atbalstu. Politiska un militāra tuvināšanās ar Krieviju sabiedrībā netiek uztverta viennozīmīgi, un arī paša Lukašenko leģitimitāte tiek apšaubīta, kas nozīmē sociālu un politisku nemieru potenciālu.

Baltkrievija un Baltijas valstis

Neskatoties uz līdz 2020. gadam notikušo ekonomisko sadarbību un mainīgām politiskajām attiecībām, pašlaik Baltkrievija pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm uzņēmusi agresīvu kursu. Tas visredzamāk izpaužas Lukašenko publiskajā retorikā, apzīmējot Baltijas valsis kā draudu, kā arī turpinot 2021. gada vasarā uzsākto hibrīdoperāciju, mērķtiecīgi organizējot migrantu plūsmas Baltkrievijas – ES dalībvalstu robežām. Šis risks joprojām saglabājas pietiekami augsts, īpaši Latvijai un Lietuvai.

Raugoties no Baltijas valstu perspektīvas, militāri Baltkrievija faktiski uzskatāma par daļu no Krievijas. Kopīgās mācības, potenciālā Krievijas armijā mobilizēto apmācība, kodolieroču izvietošana un Baltkrievijas infrastruktūras un industriālās kapacitātes izmantošana Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai turpina Baltkrievijas militārā sektora piesaisti Krievijai.

Rietumu sankcijas un nepieciešamība pārorientēt Baltkrievijas eksportējošās nozares uz Krievijas tranzīta infrastruktūras izmantošanu padarīs Baltkrievijas ekonomiku atkarīgāku no Krievijas. SAB analīze liecina - vienlaicīgi, ekonomiskie apsvērumi var motivēt individuālus Baltkrievijas uzņēmumus tiekties meklēt alternatīvus tranzīta ceļus, tai skaitā caur Poliju un Baltijas valstīm.

Kopumā Baltkrieviju var raksturot kā autoritāru un visādā veidā no Krievijas atkarīgu valsti. Lukašenko režīms atbalso Kremļa lozungus par NATO radītajiem draudiem, kas ļauj publiski demonstrēt lojalitāti.

Ja, iespējams, kādam Baltijas valstīs pirms vairākiem gadiem bija cerības, ka Baltkrievija varētu atrast savu vietu, piemēram, ES Austrumu partnerības ietvaros, tad šobrīd mums Baltkrievija jāuztver kā drošības apdraudējums reģionam, līdzīgi kā Krievija.

Novērtē šo rakstu:

20
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...