Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tālajā 1961. gadā Latvijā tika liegts svinēt Jāņus. Lielāki vai mazāki līgošanas ierobežojumi saglabājās vēl divdesmit gadus, un oficiāli Jāņi tika atzīti tikai 1988. gadā. Līgo dziesmas no tautas folkloras lēnām izgaisa un saglabājās tikai koristu izpildījumā, jo koristi Melngaiļu Emīla „Jāņu vakaru” dziedāja pat tad, kad tas tika vardarbīgi izņemts no Dziesmu svētku programmas.

Lai cik tas neliktos dīvaini, bet tieši Jāņu tradīciju aizliegšana bija ļoti nozīmīgs ierocis latviskuma iznīcināšanā un latviešu internacionalizācijā, kas padomju laikā faktiski bija rusifikācija un Latvijas pārkrievošana, bet mūsdienās – paneiropeizācija ar angļu valodu un gadžetiem, jaunu ļaužu aizplūšanu pasaulē.

Šim tālajam 1961. gadam bija vēl dažas konsekvences Latvijas vēsturē: sāka būvēt Pļaviņu HESu; Gaiziņkalnā izdalīja 47,2 hektārus zemes raķešu palaišanas laukuma būvei; Rīgas pareizticīgo katedrāle zaudēja krustus, beidza pildīt dievnama funkcijas, pārtapa planetārijā un kafejnīcā „Dieva auss”, Rīgā Baltijas kara apgabala Kara tribunāls slēgtā sēdē Gunāram Astram piesprieda 15 gadus par pretpadomju darbību.

Bet būtiskākais pasākums tomēr bija Jāņu aizliegums.

Jāņu aizliegumam bija galvenais režisors – Augusts Jāņa dēls Pelše, kurš izravēja no latviskā dārziņa katru jāņuzāli. Tiesa, Padomju Savienības mērogā pārkrievošanas ideoloģiskais tēvs bijа Mihails Andreja dēls Suslovs.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem padomju varas virsotnēs, kurš jau 1947. gadā, Staļina laikā kļuva par Vissavienības kompartijas sekretāru, bet Brežņeva laikos – līdz savai nāvei 1982. gadā – tika uzskatīts par otro ietekmīgāko cilvēku Padomju savienībā.

Padomju Savienībā Suslovs atbildēja par ideoloģiju, cenzūru, kultūru un izglītību. Viņš kā pirmais no PSRS valdības locekļiem tieši pēc tankiem ieradās Budapeštā 1956. un Prāgā 1968. gadā. Tieši Suslovam piedēvē izšķirošo lēmumu 1979. gadā ievest armiju Afganistānā. Tad nu šis vīrs bija tas, kurš netieši bija norādījis par nepieciešamību iznīdēt reliģiskās un nacionālās tradīcijas padomju republikās, t.sk. Latvijas PSR.

Ļoti precīzi situāciju sešdesmito gadu sākumā jau tālajā 1961. gadā 11. novembrī aprakstīja Uldis Ģērmanis „Latvija” 42. numurā „M. SUSLOVS — PĀRKRIEVOŠANAS TEORĒTIĶIS”.

1960. gada 17. jūlijā Maskavā notiek padomju inteliģences pārstāvju sanāksme, kurā ar plašu runu uzstājas PSKP CK sekretārs M. Suslovs. Šinī runā, starp citu, atrodam arī izskaidrojumu, kāpēc Latvijā tagad notiek Līgo svētku un citu latvisko tradīciju apkaŗošana.

Suslovs izteicās: „Būtu nepareizi uzskatīt par nacionālu tradīciju tikai to, kas atšķir vienu nacionālo kultūru no otras, vai tikai to, kas saistīts ar tautas pagātni, ar tās vēsturi…
Vajag vērīgāk saskatīt un atbalstīt jaunās tradīcijas, kopīgās iezīmes… visnotaļ jāatbalsta un jāattīsta jaunais komūnistiskais” (LM, 1960:29).

Lai īstenotu Suslova direktīvas, Latvijā iesākās plaša kampaņa pret „novecojušām tradīcijām”. Argumentu trūkums un pārcenšanās dažkārt noveda pie augstākā mērā komiskiem izskaidrojumiem, piemēram: „Par novecojušu, laika garam neatbilstošu ieražu atzīstama Līgo svētku jeb Jāņu svinēšana. Laikmetā, kad padomju cilvēks liek pamatus dižajai komunisma celtnei, nepareizi un nelietderīgi būtu celt godā pagānu ieražas. Darbaļaužu audzināšanai ir izmantojamas tikai progresīvās tradīcijas” (Cīņa, 1961:71).

Minētajā Suslova runā izteiktie norādījumi pārkrievošanas veicināšanai gandrīz vārds vārdā atrodami partijas jaunās programmas projektā, nodaļā par nacionālajām attieksmēm. Suslovs vispār tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem partijas teorētiķiem kādēļ jādomā, ka viņš arī izstrādājis rusifikācijas teorētiskos pamatus un metodes.”

Godājamajam lasītājam vēlos Ģērmaņa pieminēto „Cīņas” 1961. gada 24. marta ievadrakstu citēt plašāk. Lieta tāda, ka norādījums Jāņus nesvinēt nāca trīs mēnešus iepriekš, ievadrakstam nav autora, bet atbilstoši padomju tradīcijām „Cīņas” ievadraksts nozīmēja patiesību. Tos, kas vienīgo pareizo patiesību nesaprata, gaidīja Gunāra Astras liktenis.

Un vēl – šis citāts no tālā 1961. gada neticami atgādina retoriku, ko katru dienu ar atziņām, ka „naudas ir tik daudz kā nekad nav bijis” pauž Latvijas 2021. gada valdība vai re:čekisti. Visu tekstu interesenti var atrast paši, es citēšu tikai daiļrunīgākos:

„…sociālistiskā revolūcija pavēra pavisam Jaunu lappusi cilvēces vēsturē. Lielā Oktobra gaišā saule tagad apmirdz daudzas tautas, kas, padzinušas apspiedējus un izsūcējus, pašas veido savu laimīgo dzīvi. Sociālisma zemē darbaļaudis ir ieguvuši ne vien politiskās tiesības, kļuvuši par zemes saimniekiem, bet ari visā pilnībā bauda sava darba augļus. Latviešu tauta pamatoti lepojas ar dižajiem panākumiem saimniecības un kultūras attīstībā.

Vēl nekad mūsu ekonomika nav bijusi tik spēcīga, tik strauji nav plaukušas pilsētas un ciemi kā šai septiņgadē. Neredzēti bagāts ir tautas sociālistiskās kultūras pūrs. Padomju brāļu tautu atbalsts, lielās krievu tautas nesavtīgā palīdzība ir padarījusi mūsu soli platāku, gaitu drošāku. Jaunajos materiālās dzīves apstākļos veidojas savas ieražas un tradīcijas. Padomju cilvēkam raksturīga ir Dzimtenes mīlestība, tautu draudzības jūtas, darba varonība, kolektīvisms, savstarpējā palīdzība…

…Padomju cilvēka revolucionārajam vērienam nekādi šķēršļi nav par lieliem. Dažkārt strīdas par nacionālajām tradīcijām, to raksturu un nozīmīgumu. Vēlreiz ir jāuzsver, ka par nacionālajām tradīcijām aplam būtu dēvēt tikai to, kas atšķir vienas tautas kultūru no otras vai arī vien to, kas saistīts ar tautas pagātni, vēsturi, smago dzīvi apspiestības jūgā. Daudz drošāk mums ir jāsaskata un jāatbalsta jaunās tradīcijas, kas veidojas padomju nāciju sadarbības procesā komunisma celtniecības periodā.

Partija māca mūs rūpīgi vērtēt pagātnes mantojumu, izmantot visu to, kas ir progresīvs un veicina mūsu augšupeju. Tas, kas neatbilst šim prasībām, nav mums vajadzīgs, tas jāatmet. Par novecojušu, laika garam neatbilstošu ieražu atzīstama Līgo svētku jeb Jāņu svinēšana. Laikmetā, kad padomju cilvēks liek pamatus dižajai komunisma celtnei, nepareizi un nelietderīgi būtu celt godā pagānu ieražas.

Darbaļaužu audzināšanai ir izmantojamas tikai progresīvās tradīcijas. Protams, ko svinēt un nesvinēt, ir katra pilsoņa personiskā darīšana. Bet valsts un sabiedrības atzinumu un atbalstu var izpelnīties tikai progresīvi jauna laika svētki un svinības. Loti bieži nākas runāt par mūsdienu sadzīves tradīcijām…

…padomju cilvēks savas dzīves svarīgākajos brīžos vairs neskatās uz baznīcai pusi. Reliģija aiziet pagātnē, ir uzvarējis materiālistiskais pasaules uzskats. Daudz un dažādas dzimst jaunās sadzīves tradīcijas. Partijas un padomju orgānu, visas mūsu inteliģences uzdevums ir visnotaļ cīnīties par to, lai izskaustu jau novecojušo, lai jaunās tradīcijas un ieražas padarītu idejiski saturīgākas…

…viena no skaistākajām sadzīves tradīcijām ir pilngadības svētki. Jaunietis vai jauniete sper savus pirmos patstāvīgās dzīves soļus, un visa sabiedrība svinīgi atzīmē šo notikumu…

… pirms pilngadības svētku dienas jauniešiem rīko speciālus seminārus par padomju pilsoņa tiesībām un pienākumiem, par PSRS valsts un sabiedrisko iekārtu, par jauniešu morālo stāju. Arvien vairāk piekrišanas gūst tāds pasākums kā jauniešu svinīgā aizvadīšana Padomju Armijas rindās. Jaunajiem Dzimtenes sargiem rīko koncertus, pasniedz atmiņas veltes. Diemžēl, dažās vietās vēl neiztiek bez iedzeršanas „par godu” jauniesaucamajiem. Nav jāpierāda, ka tā ir nosodāma veco laiku ieraža…

…dziļu atsaucību sabiedrībā ir izpelnījusies darba veterānu cildināšana. Sociālistiskajā iekārtā darba darītājam pienākas gods un slava. Aplam ir godināt darba cilvēku tikai tad, kad viņam jau kabatā pensijas grāmatiņa. Sirmajiem darba veterāniem veltītie vakari rīkojami biežāk, ne mazums pamācoša no tiem smelsies jaunā paaudze”
Katrā ziņā šim rakstam bija konsekvences.

No teātra skatuves pazuda „Skroderdienas Silmačos”, no Raiņa lugām un Pumpura „Lāčplēša” – sadaļas ar līgošanu. Jāņu siers pārtapa ķimeņu sierā, alus tika tirgots līdz Margotu dienai (5. jūnijs, pie kam asprāši bija atšifrējuši, ka šis vārds labi lasāms no beigām), bet atsākts tirgot Pēteros (29. jūnijā).

Citēšu akadēmiķi Jāni Stradiņu, kurš šo laiku aprakstīja 1988. gadā laikrakstā „Lauku avīze”:

„…šai sakarā citējami toreizējā Latvijas Valsts izdevniecības direktora slavenie vārdi: «Lai bērni uzzina par Līgo no citiem avotiem, tikai ne no skolu mācību grāmatām.»…

…no Friča Rokpeļņa «Lovates krastos» un Jūlija Vanaga «Liepnas kaujas» nozuda ar Līgo saistītie panti. Pat Dārziņa — Raiņa «Senatni» dziedot, tā rinda «. . . jāņu guns spīgo» Rīgas radio fonā bijajāizpilda neskaidri, murmulējot. Par dzejoļa «Uz Zilā kalna» ievietošanu Pāvila Rozīša Rakstu V sējumā izdevniecības redaktore Valpētere zaudēja darbu.

Skandalozajā tiesas prāvā viņas aizstāvībai kā eksperts uzstājās Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta directors Ēvalds Svimpuls-Sokols, drosmīgi iestājoties par seno tautas tradīciju. Manā priekšā ir Ēvalda Sokola personiskā arhīva materiāli par Jāņu «vajāšanām», kurus šodien nevar lasīt bez neizpratnes un sašutuma.

Šķiet neticami, ka tas varēja notikt mūsu internacionālistiskajā padomju valstī, mūsu paaudzes dzīves laikā. Ēvalds Sokols, pārliecināts komunists un temperamentīgs literatūrzinātnieks, toreiz zaudēja savu komunista reputāciju un, nebīsimies sacīt, arī savu dzīvību, jo liktenīgie satricinājumi bija viņa pāragrās nāves cēlonis. Lasu drebošu roku rakstītu iesniegumu partijas Centrālkomitejai, kurā zinātnieks neatzīst par taisnīgu sev uzlikto sodu…

…daudzi dažāda līmeņa sabiedriskie darbinieki Jāņu aizstāvībai upurēja savu karjeru. Kā šodien atceros 1965. gada dziesmu svētkus, Mežaparka lielo estrādi, kad Alekseja Kosigina klātbūtnē desmiti tūkstoši klausītāju pieprasīja atkārtot Emiļa Melngaiļa «Jāņuvakaru». Uz satraukto jautājumu «Vai drīkst?» esot sekojusi padomju premjerministra izbrīnīta atbilde «Kālab gan ne?», un Leonīds Vīgners stājās pie diriģēšanas.

Pat laikmetā, kad «vētraini aplausi, kas pāriet ilgās ovācijās» bija visai ierasta lieta, tādus aplausus dzirdēt man nav nācies, tie ilga vismaz minūtes desmit un pauda tautas patieso attieksmi pret lietām. Un tad bija raksts žurnālā «Družba narodov» — ar progresīvo krievu literātu palīdzību Jāņi tika atzīti, tika atkaroti. Vispirms gan tā kaunīgi, paklusām”.

Jāņi atgriezās jau citādi – kalna galā tika dedzinātas riepas, un jāņuguns vēla melnus dūmus. Jāņa bērni uzlika platas krāsainas papīra cepures un rotājās ar kremplinu. Par Jāņa vakara ēdmaņu kļuva šašliks, bet veldzējošo dziru – šņabis.

Un tomēr – ne jau tas viss liek mums atcerēties 60 gadus vecos notikumus. Būtiskais, ko atnesa līgošanas aizliegums, bija uzplaukusi stučīšanas kultūra un pārmērīgi čakla stulbu rīkojumu izpilde. Studentiem paģērēja ziņot – kurš rīko jāņus, kurš iet uz baznīcu. Liela daļa līdzpilsoņu steidza ziņot paši.

Un to nu šogad mēs redzējām pārpārēm. Kaimiņš stučīja kaimiņu, pie kura atbrauca ciemos bērni vai radi. Čakli valdības kovidmantras lasītāji zvanīja policijai, kolīdz ieraudzīja mežmalā trenējoties piecus bērnus.

Privātteritorijās vaigā gaisā sanākušu ļaužu pulciņu (vīrusu nekad nevar nodot svaigā gaisā) pirms dažām dienām izgaiņāja specdienesti un apcietināja dažus nepakļāvīgos.

Mūsu dvēselēs dziļi ir iesēdusies padomju sešdesmitgadus iedzītā sērga stučīt un izpildīt pilnīgi stulbas pavēles. Ja valdība šogad vienā rīkojumā aizliedza tirgot grāmatas, bet paģērēja plašāk tirgot (internetā) tabaku un alkoholu, tad stulba ir valdība. Bet atradās simtiem stučītāju, kas čakli pildīja stulbus rīkojumus.

Novērtē šo rakstu:

122
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...