Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārsūtu Jums savu saraksti ar Datu valsts inspekciju (DVI) par ļoti triviālu problēmu. Savā laikā sava stulbuma pēc Depo kartes noformēšanai iedevu savus datus, pēc tam atsaucu, bet uz čeka joprojām drukā personas kodu un adresi. Tas man nepatika, sāku saraksti ar DVI un palika interesanti: Latvijā cilvēks "parastais" vairs nav spējīgs saprast mūsu ierēdņus bez skaidrojošās vārdnīcas...

From: Ieva K.

Sent: Tuesday, September 3, 2019 1:46 PM

To: Centrālais pasts DVI <[email protected]>

Cc: [email protected]

Subject: Par informāciju uz čeka

Labdien!

Uz čeka, ja lieto lojalitātes karti, ir nepieciešams drukāt visus manus personas datus (vārds, uzvārds, personas kods, piegādes adrese)? Kad mēģināju Depo norādīt savu nevēlēšanos, saņēmu garu tekstu ar ES direktīvām, kas kopumā norādīja - tu biji muļķe, ka iesaistījies ar mums darījumā. Varbūt tik svarīga nav mana personīgā muļķība kā princips, ka uz čekiem norāda info par pircēju, kura var kaitēt sliktu cilvēku rokās. Ļoti gaidu cilvēcīgu atbildi, ES direktīvas nevajag pārrakstīt.

Ieva K.

On Fri, Oct 4, 2019 at 12:33 PM Centrālais pasts DVI <[email protected]> wrote:

Labdien,

Datu valsts inspekcijā (turpmāk – DVI) 2019.gada 3.septembrī saņemta Jūsu elektroniskā pasta vēstuli (turpmāk – Vēstule), ar kuru Jūs vēlaties noskaidrot, kāpēc uz veikala Depo (turpmāk – Depo) izdotā čeka ir norādīts Jūsu personas kods, vārds un uzvārds, piegādes adrese?

DVI informē, ka no 2018.gada 25.maija tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula), savukārt no 2018.gada 5.jūlija ir spēkā Fizisko personu datu apstrādes likums (turpmāk – FPDAL).

Piemēram, personas vārds, uzvārds, personas kods un cita personu identificējoša informācija ir uzskatāma par personas datiem, savukārt minēto personas datu iegūšana, uzglabāšana, izmantošana un nodošana ir personas datu apstrāde Regulas izpratnē.

Saskaņā ar Regulas 4.panta 7.apakšpunktu par personas datu apstrādes atbilstību Regulai ir atbildīgs pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Konkrētajā gadījumā pārzinis ir Depo.

Pārzinim (Depo) personas datu apstrāde ir jāveic, ievērojot Regulas 6.panta 1.punktā noteikto, proti, personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šajā pantā minētajiem pamatojumiem. Tātad jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam (Regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana). DVI norāda, ka Regulas 5.pants paredz, ka personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā.

Ņemot vērā minēto, DVI paskaidro, ka pārzinis ir tiesīgs veikt datu subjekta (Jūsu) personas datu apstrādi, ja tā ir atbilstoša Regulai un FPDAL noteiktajām prasībām. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša Regulai un FPDAL un to nedrīkst veikt.

Tā kā pārziņa (Depo) rīcībā ir visa informācija par personas datu apstrādi, līdz ar to tikai pārzinis var izvērtēt visus Jūsu personas datu apstrādes aspektus, tajā skaitā personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi, kā arī jebkuras ar personas datiem veiktās darbības, ieskaitot, datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

DVI vērš uzmanību uz Regulas 3.nodaļā noteiktajām datu subjekta tiesībām. Proti, datu subjektam ir Regulas 13.-15.pantā noteiktās datu subjekta tiesības, t.i., tiesības rakstiski (ievērojot Dokumentu juridiskā spēka likuma prasības) pieprasīt šajā pantā noteikto informāciju, kas saistīta ar datu subjekta personas datu apstrādi. Piemēram, pamatojoties uz Regulas 15.pantu, ir tiesības pieprasīt, lai pārzinis sniedz informāciju par to, kādi ir personas datu apstrādes nolūki un kādi personas dati tikuši apstrādāti, personas datu saņēmējus vai saņēmēju kategorijas, kam personas dati ir izpausti, kā arī noskaidrot laikposmu, cik ilgi personas dati tiks glabāti u.c. Tāpat, pamatojoties uz Regulas 15.panta 1.punkta “e” apakšpunktu,  ir tiesības pieprasīt no pārziņa personas datu labošanu vai dzēšanu vai personas datu apstrādes ierobežošanu vai tiesības iebilst pret šādu datu apstrādi. Savukārt pārzinim saskaņā ar Regulas 12.panta 3.punktu ir pienākums mēneša laikā no datu subjekta pieprasījuma saņemšanas dienas rakstveidā informēt datu subjektu par darbību, kas pēc pieprasījuma veikta saskaņā ar Regulas 15.–22. pantu.

Gadījumā, ja datu subjekts ir izmantojis Regulā noteiktās tiesības savu personas datu aizsardzībai un tiek konstatēta datu subjekta datu nelikumīga datu apstrāde, tad attiecīgais datu subjekts var vērsties DVI ar attiecīgu lūgumu savai sūdzībai pievienojot dokumentus (piemēram, datu subjekta pieprasījuma pārzinim un datu subjektam sniegtās pārziņa atbildes dokumenta kopijas), kas apliecina, ka viņš ir izmantojis Regulā minētās tiesības, savukārt pārzinis atsakās pildīt vai nepilda tam noteiktos pienākumus. Savukārt DVI saskaņā ar Regulas 57.panta 1.punkta “f” apakšpunktu izskata sūdzības un īsteno tai Regulā piešķirtās pilnvaras.

Tātad ņemot vērā visu iepriekš minēto informējam, ka Jums  (ievērojot Dokumentu juridiskā spēka likuma prasība) jāvēršas pie Depo ar datu subjekta pieprasījumu. Ja pārzinis Jums atbildi nesniedz mēneša laikā vai arī atbilde liecina par iespējamo personas datu apstrādes pārkāpumu tad Jūs varat vērsties DVI ar sūdzību. 

Informācija par personas (datu subjekta) tiesībām Regulas kontekstā – "Zini savas tiesības!" pieejama DVI interneta vietnē - http://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/zini-savas-tiesibas/.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar DVI konsultāciju laikā (pirmdienas un trešdienās no plkst. 14.30 līdz plkst. 16.30, piektdienās no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00), zvanot uz tālruņa numuru 67223131.

Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmo daļu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autora nosaukumu, dokumenta datumu un parakstu. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmo daļu prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Datu subjekta informācijas pieprasījuma veidlapas paraugs pieejams - http://www.dvi.gov.lv/lv/datu-aizsardziba/privatpersonam/iesniegumu-paraugi/

From: Ieva K.

Sent: Monday, November 4, 2019 10:03 AM

To: Centrālais pasts DVI <[email protected]>

Subject: Re: Par informāciju čekā

Labdien!

Neskatoties uz manu lūgumu nepārrakstīt ES direktīvas un regulas, savā atbildē Jūs to darījāt, bet ar Depo nesazinājāties, un rezultāts ir tāds, ka Depo joprojām ļaunprātīgi izmanto manus datus.

Pieņemu, ka Jūs no manis "atrakstījāties" kā no uzmācīgas mušas, bet Depo tā arī neko neteicāt.

Vai tiešām par maniem nodokļiem apmaksāts kantoris nav spējīgs manus datus aizsargāt? Jūs dzirdat tikai Satversmes tiesu? Gaidāt izpratni savai neprofesionalitātei? Kauns!!!

Ieva K.

Centrālais pasts DVI <[email protected]> (šajā datumā: Ce, 2019. g. 7. nov. 14:40) rakstīja:

Labdien,

Datu valsts inspekcija (turpmāk – DVI) 2019.gada 4.novembrī saņēma Jūsu 2019.gada 4.novembra elektroniskā pasta vēstuli (DVI reģistrēta ar Nr.2-4.3/1828-S) (turpmāk - Vēstule), kurā Jūs papildus savā 2019.gada 3.septembra elektroniskā pasta vēstulē minētām informējat par SIA DEPO DIY (turpmāk – SIA ) veikto Jūsu personas datu apstrādi Vēstulē minētajā gadījumā.

DVI, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, konstatē, ka DVI par Vēstulē minēto Jums jau ir sniegusi atbildi ar DVI 2019.gada 4.oktobra vēstuli Nr.3-4.7/493-N uz Jūsu 2019.gada 3.septembra elektroniskā pasta vēstuli. Tāpat DVI konstatē, ka Jūsu Vēstulei nav pievienoti Vēstulē minētās sarakstes dokumenti ar SIA, kā arī citi dokumenti, kas pamato Jūsu Vēstulē minētos apstākļus, piemēram, čeks. Papildus DVI nekonstatē apliecinājumu tam, ka Jūs būtu izmantojusi DVI atbildes vēstulē minētās Jūsu datu subjekta tiesības attiecībā uz Vēstulē minēto Jūsu personas datu apstrādi. Papildus minētajām DVI konstatē, ka Vēstule nav pašrocīgi parakstīta, kā arī nav parakstīta ar drošu elektronisko parakstu.

Ņemot vērā minēto, DVI informē Jūs par turpmāk minēto.

DVI norāda, ka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājumus, un atbildi uz to, noteic Iesniegumu likums.

Iesniegumu likuma 3.panta trešā daļa paredz, ka iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Ja nepieciešams, mutvārdos izteiktu iesniegumu privātpersonas klātbūtnē iestādes darbinieks noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam.

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2. panta trešo daļu iestāde iesniegumu izskatīšanai pieņem arī elektroniskā veidā, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, kā arī tad, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas portālā Latvija.lv.

Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmo daļu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autora nosaukumu, dokumenta datumu un parakstu. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmo daļu prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Savukārt Iesniegumu likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka elektroniskā veidā saņemtu iesniegumu izskata, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu. Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta otro daļu, dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram.

Papildus DVI norāda, ka Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 149.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvajā lietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti administratīvā procesa dalībnieku prasījumi un iebildumi, kā arī ziņas par citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā, savukārt, APL 161.panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Papildus DVI uzskata par nepieciešamu Jūs informēt, ka tiesisko regulējumu fizisko personu datu apstrādei nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula[1] (turpmāk - VDAR) un Fizisko personu datu apstrādes likums (turpmāk – FPDAL), savukārt DVI kompetenci, uzdevumus un tiesības noteic VDAR 55.-58.pants un FPDAL 4.-5.pants.

Ņemot vērā minēto, DVI informē, ka, lai DVI būtu tiesīga izskatīt Vēstulē minēto pēc būtības, kā arī izmantot Vēstulē minēto informāciju kā pierādījumus un lemt par pasākumiem, kas veicami saistībā ar to, DVI ir jāsaņem atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam noformētu iesniegumu (sūdzību) ar pierādījumiem, kas apliecina, ka notiek prettiesiska personas datu apstrāde Vēstulē minētajā gadījumā un veidā ar lūgumu vai jautājumu DVI kompetences ietvaros.

Informējām, ka DVI mājaslapas sadaļā „Datu aizsardzība”, „Privātpersonām” (apakšsadaļā „Iesniegumu paraugi”) Jums ir iespēja iegūt iesnieguma DVI paraugu.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar DVI konsultāciju laikā (pirmdienās un trešdienās no plkst.14.30 līdz plkst. 16.30, piektdienās no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00), zvanot uz tālruņa numuru 67223131.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

From: Ieva K.

Sent: Thursday, November 7, 2019 2:59 PM

To: Centrālais pasts DVI <[email protected]>

Subject: Re: Par informāciju čekā 

Labdien! Sapratu, ka mana vaina ir pierādīta, atļāvos Jūs patraucēt. Neko citu negribu, kā loģisku atbildi, lai Depo vairāk nemētājas ar maniem datiem. Jūsu pārmetums, ka prasu atbildi, kuru saņēmu, ir nevietā. Atkārtoti Depo lieto manus datus PUBLISKI! Saprotu, ka iesniegums nav noformēts pēc Jūsu parauga, kas līdzinās iesniegumam Satversmes tiesai. 

Ieva K.

On Tue, Dec 3, 2019 at 9:16 AM Centrālais pasts DVI <[email protected]> wrote:

Labdien,

Datu valsts inspekcijā (turpmāk – Inspekcija) 2019.gada 7.novembrī saņemta Jūsu 2019.gada 7.novembra elektroniskā pasta vēstule ar pielikumu (turpmāk – Vēstule), kurā Jūs papildus iepriekšējai sarakstei ar Inspekciju, norādāt, ka uz SIA Depo DIY veikala Depo (turpmāk – Depo) izdotā čeka ir norādīts Jūsu personas kods, vārds, uzvārds un piegādes adrese.

Inspekcija paskaidro, ka saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regula) 4.panta 1.punktu “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem. Tādējādi, fiziska persona ir “identificējama”, ja to ir iespējams identificēt. Identifikāciju parasti nodrošina atsevišķi dati, kurus sauc par „identifikatoriem” un kuri ir īpaši priviliģētā un ciešā veidā saistīti ar konkrēto personu. Savukārt Regulas 4.panta 2.punktā noteikts, ka “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana. No kā izriet, ka Jūsu personas kods, vārds, uzvārds un informācija par piegādes adresi ir personas dati un to norādīšana Depo čekā uzskatāma par personas datu apstrādi Regulas izpratnē.

Par personas datu apstrādes atbilstību Regulai ir atbildīgs pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Jūsu Vēstulē minētajā gadījumā pārzinis Jūsu personas datu apstrādei ir Depo.

No Vēstules izriet, ka Jūs esat izmantojusi Regulas III nodaļā noteiktās datu subjekta tiesības un vērsusies pie pārziņa ar informācijas pieprasījumu par Jūsu personas datu apstrādes tiesiskumu Vēstulē minētajā gadījumā un pārzinis (Depo) Jums ir sniedzis atbildi (turpmāk – Depo atbilde).

Inspekcija, izvērtējot Vēstules saturu secina, ka tai nav pievienota Depo atbilde, kā arī Jūsu Vēstule nav noformēta atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam. Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmo daļu, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj dokumenta autora nosaukumu, dokumenta datumu un parakstu. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmo daļu prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Savukārt Iesniegumu likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka elektroniskā veidā saņemtu iesniegumu izskata, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu.

Ņemot vērā minēto, lai Inspekcija varētu īstenot savas Regulas 55. – 58. pantā noteiktās pilnvaras, Inspekcija aicina Jūs iesniegt Inspekcijā atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam noformētu iesniegumu, kam pievienota pārziņa (Depo) atbilde uz Jūsu datu subjekta pieprasījumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regulas Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Regulas 4.panta 7.apakšpunkts.

From: Ieva K.

Sent: Tuesday, December 3, 2019 11:45 AM

To: Centrālais pasts DVI <[email protected]>

Subject: Re: Par dokumenta juridisko spēku un pierādījumu iesniegšanu

Labdien! Atbilde no Depo: atkārtoti pievienotajā attēlā.

Ieva K.

Date: Fri, Dec 27, 2019 at 10:21 AM

Subject: Par atbildes nesniegšanu

Labdien,

Datu valsts inspekcijā (turpmāk – Inspekcija) 2019.gada 3.decembrī saņemta Jūsu elektroniskā pasta vēstule ar pielikumu (turpmāk – Vēstule), kurā Jūs atkārtoti norādāt, ka uz veikala Depo izdotā čeka ir norādīts Jūsu personas kods, vārds un uzvārds un piegādes adrese.

Izvērtējot Vēstulē un Inspekcijas rīcībā esošo situāciju, Inspekcija konstatē un norāda, ka par Vēstulē minēto gadījumu Inspekcija jau ir Jums sniegusi atbildi ar Inspekcijas 2019.gada 7.novembra un 2019.gada 3.decembra atbildes vēstulēm uz Jūsu 2019.gada 4. un 7.novembra e-pasta vēstulēm, tādēļ pamatojoties uz Iesniegumu likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu un 7.panta trešo daļu atbilde uz šo Vēstuli netiek sniegta un turpmāk par Vēstulē minēto gadījumu netiks sniegta.

Attēlā – Datu valsts inspekcijas vadītāja Daiga Avdejanova

Novērtē šo rakstu:

109
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...