Mūsu labvēlis Meroni palūdza uzrakstīt par Lembergu, un nevarējām atteikt
Aivis Landmanis, Ģirts Valdis Kristovskis30.05.2023.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Kurš no viņiem? Gremdēs vai atbalstīs, apsolīs un apžēlos?! Tieši tāda pašreiz ir augstāko vērtību nesēja, arī drošības garanta – nākamā Latvijas prezidenta – atlases un ievēlēšanas intriga. Izrādās, ka bez Lemberga nevar. Tāda ir cena, ja valdības koalīcija nespēj vienoties par vienu kopēju Valsts prezidenta kandidātu.
Tādējādi augstākās valsts amatpersonas izvēle daļēji atrodas par smagiem ietekmes un finanšu noziegumiem pirmajā instances tiesā notiesātas, ASV OFAC sankcionētas, Magņicka korumpantu starptautiskajā sarakstā iekļautas personas, pastarpināti viņam uzticamo pārstāvju Saeimā rokās.
Patiesībā būtu bijis jābūt pilnīgi pretēji.
Valdības koalīcijai balsu pietiek. Šādā vairākumā esot, tās ideālajam prezidenta kandidātam cita starpā būtu bijis jāspēj pārliecinoši apliecināt, ka Lembergs ir sista kārts, ka ne viņam, ne noziedznieka pakalpiņiem tiesiskā un demokrātiskā valstī nav un nevar būt nekādas teikšanas par Latvijas valsts augstākās amatpersonas izvēli.
Turklāt nevis tāpēc, ka kāds tiem būtu atņēmis deputāta mandātu, tiesības balsot, bet gan tāpēc, ka viņu vērtību kvalitāti raksturo kritiskas attieksmes trūkums pret neskaitāmiem, gadu desmitus praktizētiem Lemberga noziegumiem pret valsti un sabiedrību. Tieši šīs personas pieteikšana par "ministru prezidentu" bija viens no sarkanās līnijas vilkšanas argumentiem, liedzot lembergatkarīgo iekļūšanu Ministru kabineta gaņģos. Pašreiz klīst runas par šādu līniju atmešanu.
Tādējādi konsekvences un pragmatisma trūkums valdības koalīcijā ir radījis kārtējo iespēju spekulēt par sazvērestībām, valdības stabilitāti un gāšanas nepieciešamību, neērtiem jautājumiem par Puzes Lemberga labvēlības izpelnīšanos koalīcijas prezidenta kandidātu ceļā uz Rīgas pili. Turklāt ir labi zināms, ka runa ir par svētības devēju, kas Baltijas reģiona drošības un stabilitātes garantam NATO ir piedēvējis Latvijas okupētājas statusu, kamēr Latvijas okupantu – PSRS karavīru – uzvedību novērtējis par izcilu!
Personu, kas, iznākusi no cietuma, uzreiz aicina pazemīgi sēsties pie Putina sarunu galda, lai respektētu Krievijas asiņainā kara Ukrainā mērķus. Kāpēc zaglīgajam autoritārajam Ventspils vietvaldim, viņu atbalstošajiem spēkiem Saeimā dot spēles laukumu, ja drīz vien tiek gaidīts notiesājošs spriedums arī otrajā instancē, turklāt nevienam nav šaubu, ka pelnīti?!
Šādus jautājumus uzdodam tāpēc, ka runa ir par mūsu valsts drošību, Latvijas nepieciešamību izrauties no oligarhu ideoloģijas un ietekmes, kas ir Latvijas atpalicības no pārējām Baltijas valstīm viens no būtiskākajiem cēloņiem. Šīs valdības koalīcijas politiķi taču to saprot?! Ne velti ir izvirzīts mērķis atgūt iekavēto kā ekonomikā un valsts drošībā, tā arī vērtību, tiesiskuma, vienlīdzības un taisnīguma kontekstā! Valsts drošība, kas stāv pāri visam, nav tikai ārēja. Tai ir arī iekšējā, ne mazāk svarīgā dimensija un saturs!
Tā kā valsts prezidenta izvēles procesā nepieciešamo tālredzību valdības koalīcijai līdz šim nav izdevies parādīt, pašreiz nākas vērot, kā salīdzinoši cienījami un erudīti valsts augstākā amata kandidāti, nesaņēmuši daļu no savas koalīcijas balsīm, spiesti laipot neērtu žurnālistu jautājumu priekšā. Tostarp, vai nākamais prezidents par Lemberga atbalstu viņa ievēlēšanai pēcāk norēķināsies, izrakstot notiesātam Lembergam apžēlošanas un brīvlaišanas aktu?! Šādu jautājumu uzdošana, izvairīgās atbildes un nenoslēpjamais pielaidīgums diemžēl ir kā lakmusa papīrs veselīgai gaisotnei ap 31. maijā gadāmajiem notikumiem.
Tā kā tie iet savu gaitu, vēlamies pievienoties tiem, kas uzskata, ka esošā valdības koalīcija ne tikai nav savas iespējas izsmēlusi, bet tai ir jāspēj sadarboties, lai sasniegtu Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, demokrātiskas un tiesiskas Eiropas kopējām vērtībām atbilstošu rezultātu. Taču, lai kā arī valdības darba uzlabojuma izredzes vērtētu, ir neiespējami noticēt, ka šie mērķi ir sasniedzami, meklējot balsis pie smagos ietekmes un finanšu noziegumos notiesātas, ASV OFAC sankcijām pakļautas personas un tās vērtību nesējiem Saeimā.
Mēs, Ventspils opozīcijas esošie un agrākie deputāti, uzskatām, ka līdz ar esošās valdības koalīcijas izveidi – atbilstoši tās deklarētajam kopējo vērtību augstajam līmenim – Ventspils pašvaldības kapitālsabiedrībām, ostai, komersantiem un ventspilniekiem, valstij un sabiedrībai Lemberga nozagtās netīrās naudas ietekmei, viņa šantāžas iespējām Latvijas politikā beidzot ir jādara gals. Nākamā valsts prezidenta izvēles process nedrīkst kļūt par atteikšanos no šāda mērķa, taktisku kāpšanos atpakaļ tikai tādēļ, ka personīgas kandidātu ambīcijas tiek liktas augstāk par valsts nākotnes un izaugsmes interesēm.
Pat vēl vairāk. Mēs sagaidām, ka valsts prezidents kā Nacionālās drošības padomes vadītājs neaizbildināsies ar valsts augstākās amatpersonas pilnvaru ierobežojumu, bet aktīvi iestāsies, dosies cīņā par tiesisku un taisnīgu valsti. Tas nozīmēs atbildības prasīšanu no tām augstākajām valsts amatpersonām, kuras pieļauj, kavē un pienācīgi neizmeklē tādu personu kā Lembergs noziedzīgās darbības valsts pārvaldē. Tostarp no KNAB priekšnieciņiem, kuri savu atrašanos amatā saskaņojuši pie Lemberga Puzē, lai pēcāk piesegtu Ventspilī nozagtas pašvaldību vēlēšanas vai ignorētu pierādījumus par noziegumiem Ventspils pašvaldībā.
Vērts atgādināt, ka Vaira Vīķe-Freiberga tālajā 2007. gada valsts prezidentes atvadu runā Saeimā pieteica Dāmokla zobenu pār politiķu galvām. Tas joprojām nav kritis. Mēs sagaidām, ka nākamais valsts prezidents ne tikai painteresēsies, kāpēc tas nav noticis, bet izmantos Nacionālās drošības padomes vadītāja iespējas un tiesības, lai sekmētu Latvijas labu pārvaldību un tiesiskumu, tostarp tieši Ventspilī.
Jāsāk ar apziņu, ka valdības koalīcijas valsts prezidenta kandidātam nav jāmeklē lembergatkarīgo balsis. Tas ir pilnībā iespējams.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
