Mūsu nozagtajā Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās
Skumjais Bruņinieks01.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nu malacis Roberts. Beidzot kāds no ZRP publiski izsakās par Vienotības (V) puvumu. Pretīgāku un liekulīgāku partiju par V un Jauno Vienotību (JV) grūti iedomāties.
Pilnībā pagūlās zem Lemberga ZZS... nodeva visus ideālus, palīdzēja Lembergam ar mietiem apsist viņa ienaidnieku un savu konkurentu ZRP, izdzēsa ZRP novilkto "sarkano līniju", gāza bezlemberga un bezoligarhu valdību, pasauca koalīcijā tautas padzīto smagos noziegumos apsūdzēto valsts nozadzēju, otrreiz gāza savu valdību, nometa (pardon, maigi nolika) lembergam varu pie kājām un NOLAIDA ATEJAS PODĀ VIENĪGO UNIKĀLO IESPĒJU VEIDOT MŪSU VALSTI BEZ OLIGARHIEM AR IESPĒJU SAŠĶELT BĪSTAMO DUETU ZZS - SC!
Rīkojums Nr.2, un viss, kas notika pēc tam, izgaismoja divas svarīgas lietas...
1. Kļuva beidzot skaidrs, cik milzīga ietekme un loma ir ļoti smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam.
2. Negaidīti noskaidrojās, ka Vienotība ir nodevusi visus savus uzstādījumus un ideālus, pilnībā ir kļuvusi par paklausīgu Lemberga sistēmas skrūvīti.
Līdz Rīkojumam Nr.2 cīnīties par tiesisku un no korupcijas brīvu valsti mums maisīja oligarhi. Arī reformas tādēļ nebija iespējams veikt. Kad tauta referendumā atlaida Lemberga kontrolēto Saeimu un padzina oligarhus, domāju... nu tik būs... BEIDZOT, BEIDZOT rokas mums ir brīvas, un sāksim jaunu, skaistu dzīvi bez valsts izzadzējiem!
Bet nekā... izrādījās, ka Vienotība bija tik labi sastrādājusies ar Lembergu un viņa varzu ZZS, ka nemaz nepriecājās par tautas gribu... nepriecājās, ka bija izveidojusies valdība bez Lemberga, Šķēles un Šlesera.
Visa valsts, visa Latvijas politiskā sistēma bija šokā... tā nu bija iznācis, ka tauta padzina oligarhus un Lembergu. Visa politiskā dzīve valstī pēkšņi apstājās... visa oligarhu politmašīna sāka darboties tikai tam, lai tautas kļūdu izlabotu un padzītais Lembergs atgūtu varu. Un no pašas pirmās dienas tā vietā, lai Vienotība roku rokā ar ZRP sāktu veikt reformas bez smagos noziegumos apsūdzētā... tā vietā Vienotība sāka metodiski, ciniski cīnīties pret savu negaidīto konkurentu ZRP un pielika visas pūles, lai izdzēstu sarkano līniju un atgrieztu Lembergu pie varas.
Vienotība ienesa mūsu mājā Puzes s…du čupu, nolika to istabas vidū un tagad demonstratīvi spiež degunu ciet, un brīnās, no kurienes tik nepatīkami smako. "Kā tā čupa te uzradās... kas viņu te nolika...?" var lasīt liekuļu sejās.
Un savas partijas kongresā visi gudriem, liekulīgiem ģīmjiem spriež par vērtībām, par jauniem ideāliem... cīnīsies pret oligarhiem... nu, jā... bija mazas kļūdiņas...
Ne mazākās vainas sajūtas par to, ka noveduši valsti katastrofas priekšā! Uzpūtība, lecība, visatļautība!!
Jau pirms Rīkojuma Nr.2 Kampars sāka Vienotībā aicināt dajebko... TP atkritumus... reģionu līderus, utt. Nesmādēja neko... pat beigās "individuālistus", jo svarīgākā lieta bija - savākt pēc iespējas vairāk balsu.
Vienotība bija kļuvusi par darbā iekārtošanas biroju savai partijas nomenklatūrai un par kājslauķi Lembergam.
Vēl pēc Rīkojuma Nr.2 Vienotībai bija laba, perspektīva jaunatnes organizācija, kas iestājās par ZRP kā galveno partijas sabiedroto. Tas partijas vadībai un vecbiedriem nebija pieņemami, un, ziniet... Vienotības jaunatnes vadītājs pēc tādām aktivitātēm pēkšņi pazuda... Iecēla jaunu censoni - meiteni, kurai acis mirdzēja, Āboltiņu ieraugot.
Kvalitatīva politika, kvalitatīvas partijas tikai tad var rasties, ja ir konkurence starp partijām. Vienotība gļēvi, baidīdamās no konkurējošās ZRP, palīdzēja Lembergam iznīcināt savu konkurentu.
Un tāpēc bezkonkurences un visatļautības apstākļos, degradējās pilnībā. Partija zināja, ka aitas un auni aizies un nobalsos par "mazāko ļaunumu".
Šoreiz ir konkurence, un Vienotība dabūs, ko pelnījusi.
Un vēl par Ķīļa rakstu. To, ka Vienotības valdes sēdē Āboltiņa "nožņaugs Zatleru" un Reirs "ar ķēdi uz laipas nositīs ZRP"... to cienījamais autors noteikti ir dzirdējis no pirmajām rokām...
Un varat iedomāties to cinismu un nelietību... Vienotības vēlētājs (es to skaitā) un visi pēc reformām alkstošie cer un gaida, kad Vienotība un ZRP sāks beidzot reformēt valsti, cīnīsies pret korupciju un valsts nozagšanu, bet Āboltiņas partija domā tik par vienu... KĀ NOŽŅAUGT UN NOSIST AR ĶĒDĒM SAVU KONKURENTU.
Āboltiņa par to, ka palīdzēja Lembergam atgūt varu, tagad Itālijā izbauda Romu... Gļēvā lupata "lācītis" Dombrovskis, kas salūza sistēmas priekšā, gāžot savu valdību un saucot Lembergu valdībā, tagad atrodas Briselē ar pasakainu algu.
Mūsu nozagtajā Lemberga Greizo spoguļu karaļvalstī valda tādi paši likumi un tradīcijas kā noziedznieku bandās... Par labu kalpošanu Puzes barvedim tevi apbalvos. Par nepaklausību publiski nolaidīs un pazemos.
Pašu tautu, kas pārsteidzīgi, nepadomājot padzina savu saimnieku, smagos noziegumos apsūdzēto, Lembergs nesodīja.
Ko no aitām un auniem var daudz prasīt... nu, pakratīja ar pirkstu un pateica, lai tā būtu pēdējā reize.
Vobšem... uztaisīja tā, ka nevis aitas un auni atlaida Saeimu un padzina savu cirpēju, bet nelietis Zatlers atlaida, izdarot valsts apvērsumu... par ko tika sodīts.
Pārnadžiem šī pasaka patika, un tie, skaļi blēdami, labprāt nobadīja savu vakardienas varoni.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
