Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!
Valsts policija09.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā viņš piemin Valsts policiju un publiski bez pamatojuma apšauba tās darbiniekus un to lojalitāti valstij un nostāju saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. Ņemot vērā, ka šī intervija ir radījusi diskusijas, kā arī sēj nepamatotas bažas par iestādi, Valsts policija sniedz savu komentāru.
Valsts policija apstiprina, ka, sākoties karam Ukrainā, ir būtiski pastiprināta iekšējā kontrole, attiecīgi iekšējā komunikācijā ar personālsastāvu tiek regulāri pārrunāti šie jautājumi un nepārprotami tiek norādīts, ka Valsts policijā nav vietas cilvēkiem, kuri atbalsta un attaisno Krievijas karu Ukrainā, kā arī pauž nopēlumu ukraiņu tautas atbalstam. Nekāda atsevišķa pavēle par to nav izdota, un tā nemaz nav nepieciešama, jo par šādām darbībām ir paredzēta vai nu administratīvā vai kriminālatbildība atkarībā no nodarījuma būtības.
Nenoliedzami Valsts policijā dienē un strādā dažādu tautību cilvēki – tai skaitā krievu, baltkrievu un ukraiņu tautības –, kas ir Latvijas pilsoņi un Latvijas sabiedrības daļa. Valsts policijas priekšnieks A. Ruks uzsver, ka Valsts policijā jāstrādā Latvijas valsts patriotiem, kuri mīl savu valsti un atzīst demokrātijas un tiesiskuma pamatvērtības, neatkarīgi no dzimuma, tautības, izcelsmes, mantiskā stāvokļa utt.
Vērtējot izteiktos apgalvojumus, ka “tomēr tāda problēma, ka Valsts policijā ir darbinieki, kuri atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pietiekami nopietna. Ir atsevišķi iecirkņi, kuru cilvēki nav īstajā pusē", Valsts policija kategoriski noliedz to, ka ir kaut kādas masveida problēmas.
Varam apstiprināt, ka iekšējās kontroles rezultātā esam konstatējuši atsevišķus nodarbinātos, par kuriem ir iegūta riska informācija, kas ļoti rūpīgi tiek pārbaudīta gan iekšēji, gan kopā ar kompetentajām iestādēm. Mēs uztveram šādus apgalvojumus ārkārtīgi nopietni, iestādē ir izstrādāti strikti iekšējās kontroles mehānismi, gan pieņemot dienestā un darbā jaunos darbiniekus, gan vērtējot esošos. Vienlaikus norādām, ka sabiedrībai nav pamata bažām un uztraukumam – Latvijā ir Valsts policija, kas rūpējas un rūpēsies par iedzīvotāju drošību.
Gadījumā, ja pat tiek un tiks saņemtas ziņas par darbiniekiem kā riska informācija, tās uzreiz tiek vērtētas un nodotas Valsts drošības dienestam. Ja tiks konstatēti konkrēti gadījumi un personas, kuri atbalsta Krievijas uzsākto karu, militāro agresiju un veiktos noziegumus Ukrainā – Valsts policijas rīcība būs stingra un tūlītēja – dienestā tādām personām nav vietas.
Šis ir valsts iekšējās drošības jautājums. Aicinām tos, kam ir šādas ziņas par personām, tai skaitā par policijā nodarbinātajiem, kas pauž atbalstu Krievijas karam Ukrainā vai nopēlumu Ukrainas atbalstam, par to nekavējoties ziņot, vēršoties dienestos, nevis televīzijas raidījumos vai publikācijās izteikt nepatiesus faktus, tādējādi mēģinot diskreditēt gan policiju, gan iekšējās drošības situāciju.
Pie Valsts policijas centrālās ēkas aizvien lepni plīvo arī Ukrainas karogs, un Valsts policija ir kopā ar Ukrainu, paužot tai atbalstu un sniedzot palīdzību, kā tas ir iespējams.
Vienlaikus policija atgādina, ka ir paredzēta kriminālā vai administratīvā atbildība par Krievijas agresijas slavināšanu un attaisnošanu vai Ukrainas atbalsta nopēlumu.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
