Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!
Latvijas Žurnālistu asociācija27.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
A. Kiršteins ne tikai rupji un aizvainojoši izsakās par žurnālisti Aneti Bērtuli, bet arī apmelo un diskreditē žurnālistes un mediju darbu, kas nodrošina priekšvēlēšanu laikā atklātas un vienlīdzīgas debates par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.
LŽA uzskata, ka šādi deputāts ir pārkāpis vairākus Saeimas deputātu ētikas kodeksa punktus:
– 7. punkts: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju”;
– 16. punkts: “Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli”.
Jānorāda, ka A. Kiršteins arī iepriekš publiski izteicies aizskaroši un aizvainojoši par žurnālistiem, glavenokārt sievietēm, publiski lietojot tādus apzīmējumus kā “muļķe” un “šizofrēniķe”.
LŽA jau iepriekš lūgusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izskatīt arī deputāta Gundara Daudzes (Zaļo un zemnieku savienība) komentārus, kas izteikti žurnālistei Jūlijai Bitei, tomēr atbildīgā komisija uz to nereaģē.
LŽA uzskata, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzbrukumus žurnālistiem neuztver nopietni un nerīkojas atbilstoši Saeimas deputātu ētikas kodeksa būtībai.
Ar šo iesniegumu lūdzam Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pašai pēc savas iniciatīvas ierosināt lietu par deputāta A. Kiršteina izteikumiem publiskajā telpā (jo nevienam citam, izņemot pašus deputātus vai to grupas, šādu tiesību nav).
Aicinām arī nākamo parlamentu šo kļūdu labot un ierosināt lietas ne tikai pēc deputātu sūdzībām, ja ir acīmredzami kodeksa pārkāpumi.
Lūdzam arī partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadību paust savu nostāju par 13. Saeimas deputāta un 14. Saeimas deputāta kandidāta Aleksandra Kiršteina izteikumiem, norādot, vai partija šos izteikumus atbalsta. Ja nē, lūdzam publiski informēt, kā tā gatavojas rīkoties, lai atvainotos gan žurnālistei, gan novērstu šādu recidīvu atkārtošanos nākotnē. Partijas statuss parlamenta vadībā nepieļauj klusēšanu un acu pievēršanu uz šādiem incidentiem.
LŽA norāda, ka šajā priekšvēlēšanu laikā jau vairākkārt ir notikuši personīgi uzbrukumi žurnālistiem no deputātu un kandidātu puses. Šie uzbrukumi tiešā veidā ir saistīti ar žurnālistu profesionālo darbību, tie ir apmelojoši, pazemojoši, aizvainojoši un citādi vērsti pret viņu darbu un privāto dzīvi, ar mērķi diskreditēt, iebiedēt un pazemot žurnālistus, kas veic savus pienākumus. LŽA ieskatā šāda attieksme nav pieļaujama. Nav arī pieļaujams, ka priekšvēlēšanu laikā žurnālistu darba noniecināšana ir veids, kā veidot savu politisko karjeru. Žurnālistika, informācijas pieejamība un neatkarīgi mediji ir viens no demokrātijas pamatpostulātiem, to noniecināšana un diskreditēšana nav Saeimas deputāta un deputāta kandidāta cienīga un ir pelnījusi vismaz izvērtējumu no atbildīgām institūcijām.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
