Mūsu progresīvais Briškens ir nevis d...sējs un izšķērdētājs, bet trauksmes cēlājs!
Antoņina Ņenaševa, Progresīvie19.12.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Par Rail Baltica gala ziņojumu un tajā noklusēto. Interesanti, kā visi izliekas, ka neko nav zinājuši par Rail Baltica problēmām. Arī JānisVitenbergs atzina, ka, tikai stājoties satiksmes ministra amatā 2022. gadā, atklājis šokējošas problēmas.
Tomēr RB Rail un tajā skaitā Kaspars Briškens tolaik divas reizes izsūtīja trauksmes vēstules Latvijas vadošajām amatpersonām - arī Vitenbergam! Briškens par tām informēja Rail Baltica izmeklēšanas komisiju, tomēr gala ziņojumā šīs vēstules nav iekļautas...
Interesanti, ka 2019. gadā RB Rail darbinieku vēstule nonāk ne tikai līdz premjeram, satiksmes ministram un medijiem, bet arī līdz Saeimas Tautsaimniecības komisijai, ko vada Vitenbergs. Tomēr, kad Rail Baltica izmeklēšanas komisijā 09.10.2024 tās vadītājs Andris Kulbergs iztaujāja Vitenbergu - neviena jautājuma par Vitenberga atbildību kā Tautsaimniecibas komisijas vadītāju.
Jocīgi - Vitenbergs jau 2019.g. komisijā skata trauksmes vēstuli, nerīkojas, bet Kulbergs to pat nepiemin. Jānis Vitenbergs, būdams ekonomikas ministrs 2020.-2022. gadā un satiksmes ministrs no 2022.-2023. gadā, turpināja Rail Baltica skatīt slēgtajās valdības sēdēs, tādējādi neizgaismojot problēmas.
Neveica būtiskas amatpersonu rokādes un pārvaldības reformas, nesamazināja projekta izmaksas, kā arī turpināja atbalstīt reģionālo staciju projektēšanu, kam bija būtiska ietekme uz izmaksām. Gala ziņojumā šī informācija nav minēta un Vitenbergs nav minēts kā atbildīgā persona. Kāpēc?
Par vēstuļu esamību un trauksmes celšanu Briškens paziņoja PIK 20.11.2024 sēdē. "Kā papildu pierādījumus tam uzrādīju arī 2019. gada 30. oktobra un 26. novembra trauksmes celšanas vēstules, ko kopā ar vairāk nekā 60 projekta darbiniekiem izsūtījām Baltijas transporta ministriem un premjeriem, un vēlāk - nesekojot reakcijai no politiķu puses.”
Interesanti ir tas, ka jau 2019. gadā RB Rail darbinieki secina, ka šāds projekts jāuzrauga premjeram. Izmeklēšanas komisija ir veikusi labu darbu, un tā ļāva iztaujāt atbildīgos. Sabiedrība ir uzzinājusi daļu no notikumiem un vadošajām amatpersonām ir nācies skaidrot savu rīcību. Tomēr Kulbergam ir jābūt iespējami objektīvam un jāatspoguļo visi pieejami fakti, kas šajā gadījuma nav izdarīts.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
