Mūsu progresīvais Briškens ir nevis d...sējs un izšķērdētājs, bet trauksmes cēlājs!
Antoņina Ņenaševa, Progresīvie19.12.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Par Rail Baltica gala ziņojumu un tajā noklusēto. Interesanti, kā visi izliekas, ka neko nav zinājuši par Rail Baltica problēmām. Arī JānisVitenbergs atzina, ka, tikai stājoties satiksmes ministra amatā 2022. gadā, atklājis šokējošas problēmas.
Tomēr RB Rail un tajā skaitā Kaspars Briškens tolaik divas reizes izsūtīja trauksmes vēstules Latvijas vadošajām amatpersonām - arī Vitenbergam! Briškens par tām informēja Rail Baltica izmeklēšanas komisiju, tomēr gala ziņojumā šīs vēstules nav iekļautas...
Interesanti, ka 2019. gadā RB Rail darbinieku vēstule nonāk ne tikai līdz premjeram, satiksmes ministram un medijiem, bet arī līdz Saeimas Tautsaimniecības komisijai, ko vada Vitenbergs. Tomēr, kad Rail Baltica izmeklēšanas komisijā 09.10.2024 tās vadītājs Andris Kulbergs iztaujāja Vitenbergu - neviena jautājuma par Vitenberga atbildību kā Tautsaimniecibas komisijas vadītāju.
Jocīgi - Vitenbergs jau 2019.g. komisijā skata trauksmes vēstuli, nerīkojas, bet Kulbergs to pat nepiemin. Jānis Vitenbergs, būdams ekonomikas ministrs 2020.-2022. gadā un satiksmes ministrs no 2022.-2023. gadā, turpināja Rail Baltica skatīt slēgtajās valdības sēdēs, tādējādi neizgaismojot problēmas.
Neveica būtiskas amatpersonu rokādes un pārvaldības reformas, nesamazināja projekta izmaksas, kā arī turpināja atbalstīt reģionālo staciju projektēšanu, kam bija būtiska ietekme uz izmaksām. Gala ziņojumā šī informācija nav minēta un Vitenbergs nav minēts kā atbildīgā persona. Kāpēc?
Par vēstuļu esamību un trauksmes celšanu Briškens paziņoja PIK 20.11.2024 sēdē. "Kā papildu pierādījumus tam uzrādīju arī 2019. gada 30. oktobra un 26. novembra trauksmes celšanas vēstules, ko kopā ar vairāk nekā 60 projekta darbiniekiem izsūtījām Baltijas transporta ministriem un premjeriem, un vēlāk - nesekojot reakcijai no politiķu puses.”
Interesanti ir tas, ka jau 2019. gadā RB Rail darbinieki secina, ka šāds projekts jāuzrauga premjeram. Izmeklēšanas komisija ir veikusi labu darbu, un tā ļāva iztaujāt atbildīgos. Sabiedrība ir uzzinājusi daļu no notikumiem un vadošajām amatpersonām ir nācies skaidrot savu rīcību. Tomēr Kulbergam ir jābūt iespējami objektīvam un jāatspoguļo visi pieejami fakti, kas šajā gadījuma nav izdarīts.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
