Mūsu satiksmes mierināšanas pārvērtības ir lieliskas un būs vēl lieliskākas, jums tikai jāizturas cieņpilni
Inese Andersone*05.07.2021.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Rīgas centrs ir pārvērtību priekšā. Un šīs pārvērtības ir jau sākušās. Pakāpeniski ielu telpa un pilsētvide ir jāpadara cilvēcīgāka – drošāka un ērtāka visiem iedzīvotājiem. Tikai veicot pamanāmus uzlabojumus pilsētas centrā, mēs panāksim to, ka cilvēki izvēlēsies te dzīvot. Centrā ir viss nepieciešamais kvalitatīvai dzīvei 15 minūšu gājiena vai brauciena attālumā.
Šajā gadā vasaras Rīgu redzam kā iespēju iedzīvināt mūsu jau sen plānošanas dokumentos izvirzītos konceptus - ielas ar gājēju prioritāti. Tā ir mierināta satiksme ielās, samazināts auto daudzums, uzlabota pilsētvide – ar kokiem, augiem un atpūtas iespējām.
Maršrutā, kas būs vairāk nekā
Vēlamies šajā gadā radīt pilsētvidi, kurā no pārvietošanās nav izslēgts neviens dalībnieks. Mēs neslēgsim ielu autotransportam, bet padarīsim tās mierīgākas un klusākas. Lai to panāktu, parādīsies drošākas gājēju pārejas, velostatīvi un daļu no autostāvietām ieņems kafejnīcas un atpūtas vietas.
Brauktuves sašaurinājumi krustojumu un gājēju pāreju tuvumā Baznīcas un Tērbatas ielās būtiski uzlabo gājēju drošību, jo ir jāmēro īsāks ceļš, šķērsojot ielas braucamo daļu, bet autovadītājiem ir jāsamazina braukšanas ātrums, tādejādi samazinot negadījumu risku. Sašaurinot krustojumus, mēs iegūstam arī papildu telpu, kurā izvietot velonovietnes un augus.
Vasaras ielu projekta ietvaros izveidotas jaunas un ilgi gaidītas gājēju pārejas Tērbatas un Artilērijas ielas krustojumā, par kurām jau esam saņēmuši pozitīvas apkārtnes iedzīvotāju atsauksmes. Jaunā gājēju pāreja pie Elizabetes ielas uz Brīvības bulvāra liepu aleju ir padarījusi šo zaļo zonu pieejamāku pilsētniekiem. Jūlijā turpināsim diskusiju par iespēju šo pāreju izveidot visā garumā.
Vasaras garumā visi šie ieviestie risinājumi tiks pētīti un vērtēta to ietekme gan uz satiksmi, gan pilsētvidi kopumā. Kaut arī pagaidām satiksmes mierināšanas risinājumi ir uz laiku, daļa no tiem būs uz palikšanu. Satiksmes mierināšana un gājēju drošība būs prioritāte arī turpmāk.
Rīgas centrā viss atrodas 15 minūšu attālumā. Arī apkaimes ir pārvaramā attālumā ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, pie nosacījuma, ja ir atbilstoši droša infrastruktūra. Apkaimju savienojumi parādās no centra piecos virzienos, un mēs jau jūtam, ka piedāvājums rada pieprasījumu. Paskatieties sev apkārt, cilvēki patiešām izmanto jaunos veloceliņus, jo tā ir ātrāk, ērtāk un veselīgāk. Kā arī klimatam daudz draudzīgāk. Izmēģini arī Tu!
Pierīgas iedzīvotājiem, kam ātrums no darba līdz mājām pieaugs par vairākām minūtēm, ir jārēķinās ar to, ka pilsētas centru izbraukt būs lēnāk - jo tikai, veidojot mierinātu satiksmi un uzlabotu pilsētvidi, mēs panāksim to, ka pilsētas centrā ir pievilcīgi dzīvot. Līdz ar satiksmes mierināšanu dome turpinās darbu, lai padarītu ikdienas pārvietošanās paradumu maiņu pievilcīgāku arī Pierīgas iedzīvotājiem. Noris darbs pie vilcienu satiksmes veiksmīgas integrēšanas pilsētas sabiedriskā transporta tīklā, uzlabosim sabiedriskā transporta kvalitāti un pieejamību. Centra ielām kļūstot gājējiem drošākām, bērniem būs vieglāk pašiem nokļūt skolā.
Pārmaiņas ir sākušās, jo pārāk ilgi Rīgas stratēģija 2030 ir gulējusi uz plaukta putekļos. Mums ir jāiespēj īstenot izmaiņas, kuras gadiem nav tikušas veiktas!
Aicinu visiem būt cieņpilniem vienam pret otru un iesaistīties Rīgas pārvērtībās!
* Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
