Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

Pietiek lasītājs
28.03.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni, kura sarakstījusi grāmatu ”Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti”.

Lasiet par kultūru un kolaboracionismu un speciālbalva Evai. Zemāk video ar Evas lekciju 2016. gadā.

Protams, ka joprojām daudz no šīs ziņotāju informācijas tiek slēpts, jo pašreizējā mūsu valstiņa ir stukaču veidota, bet kaut kas jau pamazām nāk gaismā.

Kā izrādās, tad lielākā daļa mūsu rakstnieku ir kalpojuši VDK. Droši zināms, ka ar VDK sadarbojušies:

Zigmunds Skujiņš

Jānis Peters, te J. Petera pašlustrācija, kurā viņš visu pagriež otrādi :) Īsts komunistu blēdis.

Ojārs Vācietis (PSKP biedrs no 1966.g.), viens no Ojāra Vācieša ziņojumiem VDK

Imants Ziedonis (PSKP biedrs no 1962.g), 

Ilgonis Bērsons

Jānis Anerauds

Gunārs Priede

Māris Čaklais

Jānis Rokpelnis (te atzīšanās 27.12.2017.) un daudzi, daudzi citi. Nemaz jau nerunājot par Andreju Upīti, Arvīdu Griguli, Mirdzu Ķempi un līdzīgiem. No savas puses pilnīgi droši šim sarakstam varu pievienot Māru Zālīti.

Mūsu dzejas dižgari, kā viens otrs par šiem cilvēkiem izsakās, izrādās, bijuši pavisam nelietīgi cilvēki.

Ļoti aktīvs šajās VDK organizētajās darbībās esot bijis Imants Ziedonis. Ojārs Vācietis pat tiek turēts aizdomās par piedalīšanos Anglijā dzīvojošā rakstnieka Gunta Zariņa 1965. gada slepkavībā, kas, protams, tika nomaskēta kā pašnāvība pakaroties, un šī pieredze VDK darbiniekiem lieti noderēja vēlāko laiku slepkavībās atmodas periodā un pat vēl mūsdienās. Tur toreiz iesaistīts bija arī Jevgēņijs Vanags (“mīlīgais” cilvēciņš, kurš čekas mājā bija spīdzinājis cilvēkus), jo viņš kopā ar O. Vācieti bija tikušies ar G. Zariņu, bet nekādi oficiāli dokumenti pagaidām nav pieejami. Ir tikai netieši mājieni.

Imants ar Ojāru daudz arī sarakstījušies ar vēstuļu starpniecību. Nesen LR1 raidījumā par viņu saraksti izskanēja arī šāds fragments, kas laikam no dienasgrāmatas ņemts: “Bija reizes kad mēs kopā arī raudājām tāpat ne no kā. Rīgas stacijā tas bija un lidmašīnā Ļeņingrada - Rīga. Kāpēc? To grūti izstāstīt un to neviens nesapratīs.”  Droši vien uznāca abiem vienlaicīgi vainas apziņa par saviem sastrādātajiem darbiem, bet, kā saka, izlietu ūdeni vairs nesasmelsi.  Te raidījums.

Imanta Lešinska stāstītais par J. Peteru, I. Ziedoni un nedaudz O. Vācieti klausāms šajā radio raidījumā.

Te vēl raksts ar interviju, ko sniedz I. Lešinskis.

Nu ko lai saka? Cik man ir iznācis saskarties ar dažiem mūsdienu dzejniekiem, tad vērojamas līdzīgas ainas - šie cilvēki, labākas dzīves meklējumos, ir gatavi uz jebkuru parastam cilvēkam nepieņemamu rīcību un pēc tam mēģina par katru cenu šo savu rīcību un dzīves posmu izslēgt no savas pagātnes - slēpt.

Nu labi, pagaidām nekonkretizēšu, jo dzejnieks pagaidām vēl jūtas “slavas zenītā” - atļaujas rakstīt 

Facebook un Twiterī parupjus teikumus, kurus pārējie pieņem un pat sajūsmā “aplaudē”. Nu tādi viņi ir, jau sākot no Raiņa laikiem, kurš musināja cilvēkus uz 1905. gada revolūciju, bet, kad bija par savu rīcību jāatbild, tad aizmuka uz Šveici, kamēr samusinātie revolucionāri izcieta nežēlīgus miesassodus un nošaušanas Dzimtenē. Tas laikam inteliģences aprindās skaitās labais un pareizais uzvedības tonis. Ne velti vārds Rainis vienkāršās tautas vidū ieguva apzīmējumu kaut kam smieklīgam, jocīgam, nenopietnam. To atceros no savas bērnības. Populārs bija teiciens “ar tevi ir rainis” vai “nu rainis”, kas nozīmēja “ar tevi ir joki”, “nu joki” vai “nu humors”.

Mums skolā, cik es atceros, īpaši aktīvi skolotāja M. Gūža cildināja dzejniekus O. Vācieti un M. Ķempi.

Toreiz es vēl nesapratu, kāpēc man tik pretīgi šie abi cilvēki likās gan pēc viņu glumjajām balsīm gan, manuprāt, salkanās dzejas, bet tagad es to saprotu. I. Ziedonis gan man patika, bet es nespēju iedomāties ka viņš dzīvo divas paralēlās dzīves. Braukāja apkārt, tikās ar cilvēkiem un tad stučīja. Grobiņā arī viņš bija. Cik atceros, tad vecajā kultūras namā viņš tikās ar vietējiem. Kādreiz es domāju, ka tikai man jādzīvo divas paralēlas dzīves, jo sabiedrībā nekad nedrīkstēju teikt, ko patiesībā domāju un ko darīšu, bet, kā izrādās, tad komunistiem arī nav bijusi vieglāka dzīve, un tas mani tagad nedaudz mierina un reizē uzjautrina.

Šo to ir pastāstījis Pēteris Zirnītis un vēl viens otrs, bet kāda ievērojama personība ļoti negribot, lai atklātībai nonāktu ziņa par viņa sadarbību ar VDK. Interesanti, kas tad vēl paliek nepieminēts? Vai runa ir par Māru Zālīti? Skatiet te. Domāju, ka tur rakstītais liela daļa ir patiesība, lai arī izteicieni var šķist pārāk asi, bet pret tautas nodevējiem nevaram būt maigi.

Te no 19:15 minūtes varat paklausīties ko viņa pati saka par čekas maisiem. “Nevainīgi cilvēciņi”, viņasprāt, bijuši ziņotāji :), un pavisam tīru cilvēku kartiņas tur esot pieliktas klāt. To viņa droši zinot. Nepasaka tikai, ka viņas kartiņa arī tur varētu būt bijusi iekšā. Neprot M. Zālīte melot.

Ja būtu runa par komponistiem, tad es domātu uz R. Paulu, jo visi cilvēki, kas aktīvi iesaistījās valsts veidošanā saucamajā pēcatmodas periodā, manuprāt, bija saistīti ar VDK. Pārējie vai nu tika nobīdīti maliņā, vai arī smalkā veidā noslepkavoti. Tas visiem bija redzams, bet tautai jau viegli aizmiglot skatienu ar dažādu izpriecu sarīkošanu un cita veida “šoviem”.

Gudrākie paši atteicās piedalīties šīs čekistu izveidotās valstiņas celšanā un pareizi darīja, jo tai nav nākotnes. Pats Paula kungs runā kā īstens čekists: skatiet te.

Te vēl intervija ar Paula kungu jau pēc čekas maisu atvēršnas. Viņš, kā izskatās, jau nervozē un gaida brīdi, kad tiks nosaukts viņa vārds. R. Pauls čekistus atļaujas nosaukt par cienījamiem cilvēkiem :)

Man uzreiz prātā nāk šahiste R. Bērziņa, kura 2018 gada maija beigās Grobiņas pilsētas svētkos draudēja mani sūdzēt tiesā, jo viņai, lūk, nepatīkot, ko es rakstot par viņu un pārējiem “godājamiem Grobiņas cilvēkiem”. Vairāk par R. Bērziņu manā lapā Par mani. Aizvien pārliecinošāk izkristalizējas mūsu valsts radīšanā iesaistīto “godājamo” cilvēku patiesās sejas.

Interesanti, ka joprojām pat pētniekiem nav pieejami šo stukaču rakstītie ziņojumi. Ir tikai viņu rīcībā nonākuši dažu ziņojumu melnraksti, un tajos redzams, ka tika pamatīgi smalki aprakstītas visas tikšanās ar konkrētiem uzvārdiem, adresēm un sarunu saturu. Saka jau, ka ziņojumi aizvesti uz Krieviju.

Personas no rakstnieku saimes, kurām nekas pagaidām neesot atrasts par sadarbību ar VDK, ir Vizma Belševica, Knuts Skujenieks un Veronika Strēlerte. Gan jau ir vēl kāda mazāk zināma personība tīra, bet te uzskaitu pazīstamākās. Piemēram, vēl Valdis Atāls. Lasiet īsu rakstiņu te. Viņš gan esot čekistiem piedevis. Te viņa teiktais: “Ja runā par stukaču tēmu, es īstenībā esmu viņiem visiem piedevis. Revolūcija ir zaudēta. Varu pārņēmuši faktiski tie paši komunisti un čekisti”. Visa intervija te

Nu redziet, cik nožēlojamā valstī mums jādzīvo. Tas pats attiecoties uz pārējo inteliģenci, un šie cilvēki lika pamatus mūsu tagadējai mazspējīgai valstiņai. Te par inteliģenci. Arī mūsu lielais akadēmiķis Jānis Stradiņš bijis saistīts ar VDK, un visi kā viens apgalvo, ka nevienu neesot nostučījuši. Nu būtu vismaz saņēmuši vīra dūšu, atzinušies un viss. Kas tā par modi vēl čekistiem taisnoties. Taisni jāsmejas.

Šajā sakarā man prātā nāk Atmodas laika mūsu ielas lielā komunista un ziņotāja stāstītais, ka viņš ar sievu padomju laikā slepus regulāri gājis baznīcā :) Visi pēkšņi palikuši pilnīgi nevainīgi. Man kauns par šo mūsu padomju laiku inteliģenci. Kas tie par cilvēkiem? Kādās ģimenēs tie auguši? 

Te informācija par J. Stradiņa saistību ar VDK. Mēnesi pirms čekas ziņotāju sarakstu publicēšanas arī Aldis Ermanbriks atklāj, ka sadarbojies ar VDK. Te raksts. Žurkas sāk pamest slīkstošo kuģi :) Brīnumi vēl lieli gaidāmi. Jau pēc maisu atvēršanas savus grēkus un sadarbību ar VDK daļēji izstāsta Aivars Hermanis. Aivars manā agrā jaunībā ir ciemojies manā mājā, jo kaimiņos viņam bija radi. Esam dzimuši vienā dienā!

Arī arhitekts un diplomāts Jānis Dripe beidzot spiests runāt. Te ieraksts. Rodas iespaids, ka šie cilvēki melo vai arī nepasaka visu līdz galam. Pie kam gandrīz visi uzsver, ka bijuši inteliģences elite, bet aizmirst vienu lietu, ka par tādiem viņus padarīja padomju sistēma. Domāju, ka bija daudz citu talantīgu cilvēku, kas atteicās kalpot režīmam un tādējādi nevarēja kļūt par elites cilvēkiem.

Ja neticat šeit rakstītam, tad noklausieties radio raidījuma ierakstu Dialogi un Kultūras Rondo ierakstīto sarunu ar Knutu Skujenieku te. Tur būs par G. Priedi, I. Ziedoni un vēl dažiem. Arī mūspuses diždzejnieks Olafs Gūtmanis acīmredzot būtu pieskaitāms šīm aprindām, jo ļoti cildina savus skolotājus - Mirdzu Ķempi un Māri Čaklo, kurš pilnībā atteicies sniegt liecības par savu sadarbību ar čeku literatūrzinātniecei Evai Eglājai-Kristsonei. 

O. Gūtmaņa dzejolis “Sarkanā Liepāja” pasaka būtību par šo vīru. Salūzis O. Gūtmanis visticamāk ir jau otras izsūtīšanas laikā. Bez tam O. Gūtmanis bija Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītājs un vēlāk arī LTF Liepājas nodaļas Valdes priekšsēdētājs. Tagad mēs labi zinām, kādi cilvēki bija Tautas frontes organizētāji. Par to nedaudz zemāk, bet pilnīgi droši ir tas, ka Rakstnieku savienības nodaļas vadītājam bija jābūt draugos ar VDK.

Atcerēsimies kā I. Ziedonis bija uzšņācis K. Skujeniekam, kad tas apmeklējis Rakstnieku savienības māju: “Ko tas te meklē”, jo K. Skujenieks bija atteicies sadarboties ar VDK. Atceros vēl O. Gūtmaņa publikācijas vietējā laikrakstā “Komunists”. Atmiņā iespiedies viens numurs, kur uz pirmā vāka bija viņa patriotisks padomju dzejolis starp plīvojošiem sarkanajiem karogiem. Vai tas bija maija svētkos vai oktobra svētkos, vairs neatceros, bet liekas, ka maija svētkos. Vai tik nebija tas pats pieminētais dzejolis “Sarkanā Liepāja”?

Tas varēja būt 1980 gadu pirmajā pusē. Mans tēvs toreiz teica: “Gūtmanis arī pilnīgi pārdevies komunistiem.” Savu labumu jau viņš no tā guva. Vai nu dzīvokli dabūja, vai vēl kādu padomju cilvēka sapņu piepildījumu. Un nu beidzot, atverot čekas maisus, redzam, ka neesmu kļūdījies. Raksts. Olafs Gūtmanis savervēts jau 1965. gadā, un viņa segvārds bijis “Bērziņš”.

Ar M. Ķempi ir nedaudz interesanti, jo viņa neesot bijusi PSKP biedre, bet atsevišķi dzejoļi viņai ir izteikti sarkani. Slavējusi viņa dzejā ir pat Staļina laikus. Aktīvi viņa pauda atbalstu padomju varas ideoloģijai. M. Ķempe iesaistījās kampaņā pret V. Belševicu, viņa atbalstīja padomju tanku ieiešanu Prāgā 1968. gadā un vēl daudzas citas aktivitātes. Daļu no manis sacītā varat noklausīties Kultūras Rondo raidījumā te. Būtiskais ir dzirdams no 42. minūtes. Labi vismaz, ka viņa ir izņemta ārā no mūsdienu skolu programmas. 

Tādi paši stukači bijuši mums visapkārt, sākot no skolotājiem skolā, augstskolā, armijas dienestā un darba vietās. Nekur no viņiem nebija iespējams izvairīties. Pamazām centīšos šo lapu papildināt ar jaunu informāciju gan par vietējiem stukačiem, gan tiem, kas darbojās Liepājā, Rīgā. Bet jāsāk man bija ar tiem, kas augšā, jo, kā saka, “zivs pūst no galvas”.

Man jau no pašas atmodas sākuma pamazām kļuva skaidrs, kas te valstī patiesībā notiek un, kad tiku uzaicināts braukt uz Rīgu uz barikādēm, tad atteicos. Es tajā laikā jau biju pametis darbu LSC (Liepājas skaitļošanas centrā) un dežūru ostā par elektriķi pie krievu kara kuģiem. Aiziešanai no LSC par iemeslu bija cerīgās atmodas vēsmas un, lai vairāk atliktos laika savu dārza darbu veikšanai, kas nu varēja uzņemt jaunus apgriezienus. Par elektriķi ostā nostrādāju no 17.03.1987. līdz 20.12.1989. Tad turpināju darbu tikai savā piemājas dārziņā.

No 1973. līdz 1978. gadam studēju Rīgas politehniskajā institūtā (RPI), kas tagad pārkristīts par RTU, un tur mums zinātnisko komunismu pasniedza tāds Uldis Augstkalns, kurš vēlāk aktīvu dalību ņēma Tautas frontē. U. Augstkalns bija RPI zinātniskā komunisma katedras vadītājs, un LTF 5. kongresā viņu ievēlēja par LTF līdera Romualda Ražuka vietnieku, un pēc viņa ierosinājuma pārvērst LTF par politisku organizāciju parlamentārai darbībai LTF sašķēlās. Ražuks arī figurē čekas kartotēkā kā vervējamais.

Tāpat mēs labi zinām, ka aktīvu dalību šajos procesos ņēma arī čekas “ģenerālis” Juris Bojārs. 

J. Bojārs 1966. gadā beidzis VDK augstskolu Maskavā. Bijis tikai VDK vecākais leitnants. Lūk kā viņu atceras Jānis Rukšāns: ”Man nepatika viņa VDK pagātne. Atceros, kā pēc kongresa LTF centrā Rakstnieku savienības namā Bojārs ķēra tālruni, zvanīja uz bijušo darbavietu un runāja pavēlošā tonī, it kā joprojām tur strādātu un nebūt ne zemā amatā.” 

Tajā pašā LTF domē darbojās mūspuses labi pazīstamais PSKP biedrs Juris Aizezers. Dodu visus 100%, ka viņš sadarbojies ar VDK. Ar tādiem cilvēkiem es negribēju blakus stāvēt ierakumos...

No 48 minūtes te varat paklausīties ko par LTF saistību ar VDK saka LU profesors Leons Taivāns. Tas ir 22.01.2018. “Krustpunkta” raidījums LR1. Secinājums ir viens - LTF organizēja un vadīja VDK.

Čekistu sarakstos atrodami arī Atmodas laika raidījuma "Labvakar" vadītāju Edvīna Inkēna, Jāņa Šipkēvica un Ojāra Rubeņa vārdi. No trijotnes vissenāk esot vervēts Inkēns – 1981. gadā, 1986. gadā esot vervēts Šipkēvics, savukārt 1988. gadā – arī Rubenis ar segvārdu “Valts”. Sk. rakstu. Savukārt radio raidījumā “Krustpunktā” O. Rubenis pastāsta it kā vairāk par savu nelietīgo pagātni, bet jūtams, ka cilvēciņš melo un smagi melo. Pie kam aizstāv čekistus un nomelno čekistu atmaskotājus. Te raidījuma ieraksts. Par Edvīnu Inkēnu sīkāk te rakstā, ko it kā uzrakstījis VDK aģents “Roze”.

Te mūsu tautas lielie varoņi - zināmais čekistu saraksts, kurus valsts apbalvojusi ar Triju Zvaigžņu ordeni:

(informācija ņemta no interneta un ievietota te pēc čekas maisu atvēršanas)
Normunds Beļskis ar pseidonīmu Vitis – dzimis 1959. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

Aina Blinkena ar pseidonīmu Robiņa – dzimusi 1929. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Jānis Gavars ar pseidonīmu Juris – dzimis 1957. gadā, savervēts 1987. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Ivars Godmanis ar pseidonīmu Pugulis - dzimis 1951. gadā, savervēts 1988. gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1995. gadā

Edvīns Inkēns ar pseidonīmu Uģis – dzimis 1958.gadā, savervēts 1981.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Aleksandrs Kudrjašovs (“metropolīts Aleksandrs”) ar pseidonīmu Čitateļ (Lasītājs) – dzimis 1939. gadā, savervēts 1982. gadā, apalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2002.gadā

Pēteris Pildegovičs ar pseidonīmu Petrovs – dzimis 1938. gadā, savervēts 1986. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2010.gadā

Ojārs Rubenis ar pseidonīmu Valts – dzimis 1955. gadā, savervēts 1988.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Ivars Seleckis ar pseidonīmu Silājs – dzimis 1934. gadā, savervēts 1970. gadā, apalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2003.gadā

Andris Staris ar pseidonīmu Ozoliņš – dzimis 1950. gadā, savervēts 1985. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1998.gadā

Jānis Stradiņš ar pseidonīmu Egle – dzimis 1933. gadā, savervēts 1976. gadā, apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1995.gadā

Gundars Strautmanis ar pseidonīmu Ekrāns - dzimis 1941. gadā, savervēts 1978. gadā, apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2013.gadā

Jānis Streičs ar pseidonīm Viktors - dzimis 1936. gadā, savervēts 1984.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

Jānis Šipkēvics ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1959. gadā, savervēts 1986.gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā

Maija Tabaka ar pseidonīmu Viktorija – dzimusi 1939. gadā, savervēta 1976. gadā, apbalvota ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā

Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā, apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 2000.gadā.

Zināms rezultāts jau bija mūsu nožēlojamo rakstnieciņu kalpībai VDK. Tika savervēta vēlākā mūsu valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Spilgti atceros kā Juris Bojārs viņu aiz rokas izbīdīja visu priekšā un ieteica prezidenta amatam. Apstulbotā tauta gavilēja līdzīgi kā cita paaudze savulaik, sagaidot krievu tankus Rīgā.

Par Vairas saistību ar VDK ir pietiekoši daudz gan netiešu gan tiešu pierādījumu, ko snieguši dažādi ārzemēs dzīvojošie cilvēki. Acīmredzot tāpēc V. Vīķe-Freiberga tik drudžaini iestājās par čekas maisu neatvēršanu. Mani personīgie iespaidi par V. Vīķi-Freibergu ir visai bēdīgi. Tikos ar viņu pasākumā pilī, kad tika kādai tulpei dots vārds “Vaira”. Kā izrādījās, tad šī tulpe bija zagta, un Holandes pārstāvji bija no noziedzīgās pasaules nākuši. Tulpe, kurai šie pārstāvji deva vārdu “Vaira”, patiesībā tagad ir reģistrēta kā “Double Flaming Parrot”. Tajā laikā tika nomelnoti cilvēki, kas iebilda pret šo ākstu parādi. Iebilda gan Holandes profesionāļi, gan Latvijas speciālisti, bet Vairai, protams, taisnība visos jautājumos :) Nu tāda viņa ir.

Viņa ieviesa arī pa kādam jaunvārdam mūsu valodā, piemēram “ikkatrs viens” un tērēja valsts naudu uz nebēdu, braukājot apkārt pa pasauli. Ir diezgan pārliecinošas pazīmes par viņas saistību ar noziedzīgo pasauli. Uz to norāda arī viņas negatīvā attieksme pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. 9. novembra rītā viņa gan mēģināja griezt kažoku uz otru pusi :) Te raksts par Vairas iespējamiem sakariem ar VDK.

Publicētie Čekistu saraksti

Zinātniskā komunisma sliktās atzīmes dēļ es nesaņēmu tā saucamo sarkano diplomu, beidzot augstskolu, un grupas biedri brīnījās kāpēc es neizmantoju iespēju, ko man piedāvāja - pārlikt šo eksāmenu. Atceros, ka īpaši aktīvi provokatīvus jautājumus U. Augstkalnam lekcijās uzdeva mūsu grupas stukačs. Tajā laikā gan mēs neviens vēl nenojautām, kurš ir mūsu grupas ziņotājs, jo viņš veikli bija par tādu pataisījis mūsu grupas kluso Andri Zirdziņu. Visticamāk mūsu grupā bija arī otrs ziņotājs, un tas noteikti bija no kopmītnēm. Man domāt, ka viņš pašlaik ieņem ļoti augstu amatu :) Varat minēt, kurš tas ir. Domāju, ka drīz ierakstīšu arī šo cilvēku vārdus.

Tas pats bija vērojams vietējās aktivitātēs, kur aktīvākie organizatori bija bijušie komunisti, ziņotāji un čekisti. Pretim viņiem nostāties bija pilnīgs neprāts, un daži bīstamākie, kas to mēģināja darīt, drīz mira pēkšņā, neizskaidrojamā nāvē... Te varu minēt jau sākot no pirmsatmodas perioda noslepkavoto Klāvu Elsbergu līdz pat mūsdienām, kad neskaidros apstākļos mira Aivars Brīze. Pa vidu bija gan jūrā slīkuši, gan no bites dzēliena miruši, gan tāpat pēkšņi nomiruši, gan sabraukti, gan noindēti.

Interesanti, ka pats A. Brīze bijis čekas ziņotāju sarakstos atzīmēts kā vervējamais, ko uzzinām tik pēc kartotēkas atvēršanas 20.12.2018, bet savervēt nav izdevies.

Mīklaino nāvju saraksts Latvijā. Te vēl  ”Amatpersonu mīklainās nāves”. Cik atceros, tad tas vēl nav viss.

Daudzi no mirušajiem cilvēkiem gribēja kardināli mainīt pašreizējo VDK iedibināto kārtību mūsu zemē. Arī pie manis atnāca kāds cilvēks tepat no Grobiņas no bijušās Aizsargu organizācijas un vēlējās ko pasākt, bet es viņam ieteicu pagaidām nogaidīt un neskriet uzreiz bezjēdzīgā nāvē. Viņa mēģinājumi atjaunot Aizsargu organizāciju beidzās ar pilnīgu aizliegumu no Grobiņas vadības puses, kur tolaik sēdēja Aivars Priedols ar savu uzticamo sekretāri Guntu Konopļevu un pārējo padomju laiku komandu, ko A. Priedols bija pilnībā nolēmis paturēt. Tāda acīmredzot bija norāde no augšas. Vajadzēs painteresēties, kad te tādi Konopļevi ieradušies. Vai nav tāpat kā Kalugini un Tihonovi te savulaik pēc kara atsūtīti, lai nodrošinātu latviešu deportācijas. Par Kaluginiem tas ir droši zināms, bet par Tihonoviem ir dzirdēts no vecajiem grobiņniekiem.

Kā izrādās, tad vēl 2018. gada sākumā pašvaldībās amatus var ieņemt bijušie čekisti, jo tas ir atļauts.

Ja tiks pieņemts aizliegums čekistiem strādāt pašvaldībās, tad Grobiņas dome varētu palikt tukša :), bet tas ir mazticams scenārijs. Visdrīzāk viss paliks pa vecam.

Pašā sākumā opozīciju sev A. Priedols ļāva paspēlēt bijušajiem komunistiem Ilmāram Graudiņam un Harijam Martīnijam. Ļoti aktīvi mani iesaistīt politikā gribēja I. Graudiņš, kura tēvs bija bijušais čekists Otto Graudiņš - Grobiņas pirmais pēckara priekšsēdētājs. Viņš pēckara periodā bija spīdzinājis Grobiņas Augustmuižas teritorijā ieslodzītos vāciešus. Droši vien sastādījis arī izsūtāmo sarakstus. Mira viņš savā mājelē diezgan neapskaužamos apstākļos...

Pie Ilmāra ciemojoties atbraukušais čekists Guntis Vītoliņš no audzētavas “Dimzas” vairākkārt mani mēģināja savervēt savos tīklos, piedāvājot izdevīgus darījumus, kā pārdot manas tulpju jaunšķirnes. G. Vītoliņš bija tik nekaunīgs, ka atļāvās iedzēris plātīties, kā savulaik strādājis čekistu nelaimes gadījumu plānošanas grupā, kur sīki tika izplānotas operācijas cilvēku novešanai līdz dažādām nepatīkamām dzīves situācijām. Piemēram pie pieķeršanas ar mīļāko un tādā garā. Līdz slepkavībām gan neesot gājuši. Tur acīmredzot darbojās un joprojām darbojas citas “darba grupas”, bet varbūt G. Vītoliņš nestāsta visu patiesību.

Acīmredzot par nopelniem kādu laiku G. Vītoliņš bija bieži dzirdams Latvijas Radio 1 programmā, kur stāstīja par gatavošanos kārtējai stādu parādei un par pārējiem dārza darbiem. Viņa kroņa stāsts bija par Fiskara lāpstu pielocīšanu sava auguma vajadzībām :) Nekā daudz sakarīgāka no viņa es nedzirdēju.

Tātad redzam, ka bijušie(esošie) stukači, čekisti ir joprojām visur mums tuvumā gan dārzkopībā, gan mākslā, gan reliģijā, gan pārējās dzīves sfērās. Visa mūsu tagadējā valsts balstās uz viņiem. Tādi cilvēki joprojām strādā mūsu tiesās, pašvaldībās un citos augstos amatos.

Pēdējais A. Priedola mēģinājums mani savervēt savā komandā bija 2010. gada 26. oktobris, kad viņš kopā ar Egilu Juceviču ieradās pie manis ar lētu konjaka pudeli (iepriekš viņš esot mēģinājis noskaidrot, ko es dzerot:) un medījuma konserviem, lai pierunātu līdzēt Egilam rakstīt vēstures grāmatas par Grobiņu otro daļu par pēckara periodu. Mans uzdevums būtu apstaigāt Grobiņas vecos cilvēkus un ievākt informāciju. Solīts man tika sarīkot šādas bezmaksas iedzeršanas šad un tad. Laikam meklēja manas vājās vietas :) Pieklājīgi atteicu. Beigās Aivars, kurš pats nedzēra, teica, ka man esot jāsaprot, ka reālā vara mūsu valstī piederot atsevišķām ģimenēm un vienai no tām viņš kalpojot. Kur nu vēl skaidrāk un patiesāk!

Noklausieties līdzīgu epizodi no Knuta Skujenieka stāstītā, kur 3 konservu vietā bijušas 3 konfektes :) te ieraksts (no 43. minūtes). Tā ir čekistu klasiskā vervēšanas metode. Pie kam vervētāji vienmēr ir divi, un viens ir tāds, kas tevi pazīst jau no bērnības. Metode ir atslīpēta līdz pilnībai. Skolotājs, PSKP biedrs E. Jucevičs par nopelniem tika savulaik Grobiņas domē samērā augstos amatos. Pie viņa cilvēkiem bija jākārto skaidras naudas maiņas darījumi, kad mainījām repšikus uz latiem.

Arī es dabūju Egilam rakstīt paskaidrojumu par mantojumā saņemtiem apmēram 25 latiem :) Precīzu summu vairs neatceros. Drošības pēc E. Jucevičs nopelnīto naudu lietā lika Rīgā, kur abiem bērniem pilsētas centrā esot iegādājies dzīvokļus. Šeit uz vietas viņš dzīvoja joprojām pieticīgi.

E. Jucevičs tagad lielās, ka 1988. gada 23. decembrī piedalījies sarkanbalti sarkanā karoga pacelšanas pasākumā virs skolas ēkas Grobiņā. Vienīgi viņš aizmirst piebilst, ka tas bija saskaņots ar VDK vadību un pēc tās norādījumiem. Nu labi, te es nedaudz piedzejoju klāt, bet, zinot viņu no saviem skolas laikiem, kad viņš bija pārliecināts komunists un to izrādīja visos veidos no politinformācijām, ko viņš rīkoja skolā, līdz atsevišķām rīcībām un sarunām, ko man tagad gan ir grūti atstāstīt, bet kas ir piedzīvots.

Atceros cik viņš naidīgi bija noskaņots pret manu brāli Kārli, kad brālis atļāvās skolu beidzot izlaidumā 1976. gadā pateikt ”ticība, cerība, mīlestība”. E. Jucevičs bija mana brāļa klases audzinātājs.

Tikpat idejiski pareiza skolas laikā bija Biruta Juceviča, kas bija Egila sieva. B. Juceviča ieņēma atbildīgus amatus skolā, liekas, ka bija mācību pārzine un arī bija PSKP biedre. Viņa atrodama arī manos radurakstos, bet to neesmu ierakstījis. Tas ir pa Šmitu līniju, kur man rados sanāk arī latviešu valodas skolotāja Mirdza Gūža.

Nevaru nepieminēt gadījumu, kad E. Jucevičam bija trakie 40 :) Pameta viņš savu Birutu un ar nakts vilcienu aizbrauca līdz uz Rīgu vienai savai skolniecei - Elmīrai. Grobiņā šis notikums tika plaši pārrunāts. Es jau tajā laikā biju skolu beidzis un studēju Rīgā. Elmīra, protams, par šiem nopelniem joprojām ieņem samērā augstu amatu Grobiņas novada domē, bet neizskatās viņa vairs tik neatvairāma kā toreiz.

E. Jucevičs varēja būt arī riebīgs pret saviem skolniekiem. Pat tagad šo īpašību nav zaudējis un centās man 2010. gada 26. oktobra sarunā atgādināt, kā mans brālis 1972. gada skolēnu dziesmu svētkos, stāvot daudzas stundas karstā saulē goda sardzē pie Ļeņina pieminekļa Rīgā, bija nokritis un salauzis žokli.

Vēl no skolas laikiem bez E. Juceviča pilnīgi droši par čekistiem varu nosaukt mūsu skolas direktorus Gunivaldi Gudermani (1964. - 1970.) un Dzidru Kaluginu (1970. - 1973.). Kaluginu visa ģimene bija saistīta ar cilvēku izsūtīšanu uz Sibīriju. To paspēja pirms savas nāves pastāstīt Dzidras meita Elita. Viņa esot stāstījusi manam brālimб kā pēcatmodas periodā visa viņas ģimene bija nobijusies, jo gaidīja tiesas prāvas par saviem nodarījumiem, bet tad kādu dienu esot atbraukusi Dzidras māsa no Rīgas un paziņojusi, ka turpmāk viņi varot dzīvot mierīgi, jo neviens viņus neaiztikšot, - tā viņai Rīgā augsti kungi apsolījuši.

Drīz pēc izstāstītā arī Elita mira. Vai dabīgā nāvē? Zinu vēl, ka Dzidras Kaluginas māsa bijusi prokurore, kura pieprasījusi izsūtīšanas termiņus. Atceros spilgti, kā G. Gudermanis mums, maziem bērniem “lasīja lekciju” draudīgā tonī par pareizu padomju dzīves veidu. Piefiksēju uz sevi vērstos viņa naidpilnos skatienus. Droši vien viņam bija zināms par manu tēvu - leģionāru, kurš ceļ māju un nodarbojas ar dārzkopību, puķkopību, jo, skatoties uz mani, tika runāts par šīm lietām kā nevēlamām un nosodāmām. Mēs varējām būt kādā 4. klasē. 

Vairākas reizes viņš esot sagādājis nepatikšanas tiem skolēniem, kas ne tādas dziesmas dziedājuši savos klases vakaros vai ne tā, kā vajag jaunam topošam komunistam, pratuši uzvesties. Esot pēcatmodas periodā avīzē “Cīņa” vai kādā citā preses izdevumā daži čekistu saraksti bijuši publicēti, un tajos esot bijis iekšā G. Gudermanis. To man gan ir sacījis H. Martīnijs, un neesmu pārliecināts, vai visam, ko viņš saka, var ticēt. Viņš arī min gadījumu, kad G. Gudermanis pārtraucis viņiem klases vakara svinības, kad izdzirdējis viņus dziedam dziesmu ”Mazā kaija”, kas esot bijusi viena no tā laika aizliegtajām dziesmām. Citi gan stāsta par dziedāto dziesmu “Zilais lakatiņš”, bet, vai tas ir par citu reizi nezinu, pagaidām teikt.

Vēl no tiem skolas laikiem droši zināms, ka stučītājs bija Edvīns Rihters, par kuru variet izlasīt manā lapā Dīvaiņi. Dzirdēts ir arī par Induļa Grospiņa saistību ar čeku. Vairāk ziņu gan ir par viņa vecāku ģimeni. Indulis gāja Grobiņas vidusskolā un bija vienu gadu vecākā klasē nekā es. Vēlāk īsu brīdi mums iznāca kopā strādāt LSC. Cik atceros, tad viņš kopā ar E. Jucēviču darbojās skolas radiofonā, un tur bija jābūt drošiem cilvēkiem. Personīgi gan neko sliktu par viņu nezinu teikt. Šāda informācija nāk no citiem cilvēkiem.

Reiz, kad Grobiņā tika izkaisītas pretpadomju skrejlapas, čekisti bija ļoti satrakojušies. Skrejlapas atrastas kādas Lielās ielas mājas pagalmā aiz bijušā kultūras nama. Divstāvu mūra māja iepretim Reinsonu privātmājai. Tā saka Arnolds Stepēns. Bez kāda pamata no Liepājas atbraukušais čekas majors bija skolā no stundas “izņemis” fizkultūras skolotāju Arnoldu Stepēnu un pavēlējis braukt tūlīt līdz uz Liepāju uz nopratināšanu. Bija kāds no Grobiņas ziņojis, ka pie Arnolda atbraucis brālēns. Tātad atvedis skrejlapas. Aizdomās esot ticis turēts arī mans tēvs Ernests Egle, un to es uzzināju no I. Grospiņa, kas zināmā mērā apstiprina viņa saistību ar čeku, jo ierindas grobiņniekiem nekas nebija zināms. Visi Grobiņas ziņotāji bija sacelti kājās. Varu iedomāties to uztraukumu vietējā čekas midzenī :) Kurā laikā tas bija, tagad grūti atcerēties. A. Stepēns, nupat satiekot uz ielas, man saka, ka tas bijis direktora A. Zomerfelda laikā, un tas ir pēc manām mācību beigām. 1973. - 1979. gads ir Zomerfelda laiks. Kāds cits cilvēks, kas šajā sakarā arī tika saukts uz nopratināšanu, atceras, ka tas noticis 1977. vai 1978. gadā. Pagaidām paturēšu šī cilvēka vārdu nepublicētu.

Arī mani reiz skolā izsauca no mācību stundas lejā skolas dežuranta kabinetā uz nopratināšanu. Prasīja par maniem aizjūras radiem un par kontaktiem ar tiem. Visu arī godīgi pastāstīju, jo sapratu, ka viņiem tāpat viss ir zināms. Tas gan bija kādus 10 gadus agrāk par skrejlapu kaisīšanas notikumu. 

(Vēl tikai vienu reizi esmu izsaukts uz čekas nopratināšanu, bet tas jau bija Rīgā, kad biju students. Toreiz arī nesapratu, kāpēc man jāiet. Izrādās, kaut kas bija dedzis, un sadegušajos dokumentos bijis mans vārds redzams. Tā vismaz man tika paskaidrots, kad izrādīju savu neizpratni par izsaukumu. Bet tas apmēram sakrīt ar skrejlapu kaisīšanas laiku. Kā man teica kāds cilvēks, kas arī tika tajā laikā pratināts, tad viņam teikuši, ka skrejlapas izkaisītas vilcienā. Tātad čekisti meloja pat nopratinot.)

Arnoldam neviens pat nebija atvainojies par šo aizturēšanu, kad vēlāk bija noskaidroti īstie vaininieki, kuri it kā bijuši no Jelgavas. Šo man atstāstīja nesen pats Arnolds. Citur nekur man līdz šim nebija izdevies neko uzzināt par šo gadījumu. Visi klusē un neko nezina. Pat nepiemin skolas atmiņu stāstos, jo acīmredzot nedrīkst. Uz stāstiem par skolu pirms salidojuma tika aicināti tikai bijušie komunisti, un nemaz dīvaini man vairs nešķiet šogad (2016) skolas salidojumam veltītajos drukātajos izdevumos veltītie slavinājumi augstāk pieminētajiem cilvēkiem.

Mēs dzīvojam čekistu un stukaču izveidotā valstiņā. Ja tā nebūtu, tad sen jau būtu visi ziņotāju saraksti un paši ziņojumi publiskoti un mēs celtu savu valsti, izmantojot godīgu cilvēku sabiedrību, neslēpjoties aiz meliem. Tad arī es būtu iesaistījies valsts veidošanā, bet tagad, piedodiet, neparko to nedarīšu. Mani uzjautrina šīs valsts jauno cēlāju aktivitātes. Īpaši uzjautrina pēdējā laikā radio raidījumos bieži dzirdētie teikumi, kuri kā likums sākas ar “Līdz ar to” :) Senāk lietoja no krievu armijas aizgūto frāzi “Tieši tā”, bet tagad to dzird mazāk. It kā zināms progress inteliģences attīstībā iestājies. Bet, ja kāds grib īpaši izcelties, tad lieto frāzi “pa lielam”. Ir dzirdēts, ka daži censoņi lieto pat V. V. Freibergas ”ikkatrs viens”.

Pareizi dara tie cilvēki, kuri aizbrauc, jo šai valstij nav nākotnes.

Es lepojos ar to, ka pie manas mājas ne reizes nav bijis izkārts šīs valsts karogs!

Reiz sen atpakaļ par to pie manis A. Priedols bija atsūtījis savus sargsuņus un tie sastādīja man protokolu, bet vairāk viņš gan to nav uzdrošinājies darīt, jo laikam apzinās iespējamās manas rīcības sekas kaut kad nākotnē. Pat tad, ja valsts saņemsies un publiski būs pieejami visi stukaču saraksti un ziņojumi, es vēl padomāšu, vai tas maz ir šai valstij piedodams, un tad varbūt arī iegādāšos un izlikšu karogu pie savas mājas.

Protams, ka savi ziņotāji bija katrā Grobiņas uzņēmumā, bet ar tiem man saskare maz bijusi un neko jēdzīgu nezinu pastāstīt. Par armijas laiku citu reizi pastāstīšu. Kā savos memuāros rakstījis pēdējais Latvijas PSR VDK priekšsēdētājs Edmunds Johansons, tad čekas aģenti bijuši visās sabiedrības grupās un organizācijās. Šis nelietis nomiris beidzot 7.02.2017.

Nu ko, tēma daudziem ir sāpīga, bet, kamēr netiksim ar to skaidrībā, mēs nevaram attīstīt tālāk mūsu valsti. Ja cilvēks reiz bija izšķīries kalpot okupantu režīmam, lai gūtu sev labumus, tad par to viņam ir arī jāatbild. Neizdosies noslēpties, kā vienam otram gribētos.

3.04.2017 lasu, ka VDK izpētes komisija netiek joprojām pielaista pie dokumentiem :) Te raksts. Noziedznieki tiek aizsargāti, pamatojoties uz personu datu neizpaušanas aizliegumu :) Vai te nav skaļi jāsmejas par šo čekistu izveidoto valstiņu? Zemāk pievienotajā video skaidri redzams, kā sāk nervozēt tagadējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs, bijušais LPSR Saldus rajona kompartijas 1. sekretārs Augusts Brigmanis, kad runa iet par čekistu slēpšanu :)

2017. gada 8. novembra ziņa: pazūd VDK lietu dokumenti :) Konkrēti runa iet par Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK jeb čeku dokumentu pazušanu. Pazūd informācija 

26.11.2017. raidījums “Domnīca“ LR5, kur diskusijā par čekas maisiem piedalās Ilga Kreituse - Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, vēsturniece un Gatis Krūmiņš - Vidzemes augstskolas rektors, vēsturnieks. Nu vienos vārtos, īpaši Kreitusa kundzes runa, kuras vīrs ir bijušais čekists. Vienīgais, ko uzzinām, ir tas, ka deviņdesmito gadu sākumā čekas kartiņu bijis iespējams atpirkt no maisiem par 5000 $. Tas klausāms no 15. raidījuma minūtes. Tas ir vēl viens pierādījums mūsu bandītiskās valsts struktūrām. Īpaši Kreituse aizstāv Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti. Noniecina Evas Eglājas-Kristsones darbu. Savukārt pēc čekas maisu atvēršanas Indulis Zālīte saka, ka kartiņas pēc 1991. gada izņemt vai pielikt nav bijis iespējams. Te raksts.

Rakstā tiek teikts, ka ir bijuši mēģinājumi fiktīvas kartiņas pielikt klāt. 27.11.2017. klausos interviju ar Ivaru Kalviņu. Lūk, ko viņš saka par čekas maisiem (no 33:20 minūtes.). Runā kā kārtīgs čekists - maisus neatvērt, jo esot par vēlu. Visu laiku bija par ātru un nu pēkšņi par vēlu :) Pats neesot rakstījis nekādus ziņojumus :) - atklāti melo, jo pēc katra ārzemju brauciena bija jāraksta ziņojums.

Ko mums atliek - tikai pasmaidīt pašlaik par valsti un šiem cilvēkiem, kas kalpoja un varbūt vēl kalpo VDK. Te intervija ar Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Ivaru Kalviņu raidījumā Krustpunktā.

Un visbeidzot Dana Titava sacītais: “...sadarbība ar okupācijas režīmu, jebkāda veida kolaboracionisms ir slikti, vai tā būtu ziņošana čekai, līdzdarbība izpildvarā un komunistiskajā partijā vai darbs pašvaldībā okupācijas apstākļos.” Beidzot kaut kas sakarīgs pateikts. Te viss raksts.

29.12.2017. LR1 raidījuma “Krustpunkti” ievadā (1. - 16. minūte) tiek apspriests jautājums par sadarbību ar VDK. Te raidījums. Nu K. Streips ir nepārspējams. Viņš paziņo, ja būtu dzīvojis padomju sistēmā, tad arī visticamāk būtu karjeras dēļ saistījies ar VDK. Lūk, pie kādas perversas domas var nonākt, ja nodevēji nesaņem pienācīgu sodu. V. Vīķe-Freiberga nav labāka. Viņa joprojām negrib vai nevar nosaukt tā zinātnieka - čekista vārdu kas kā pārliecināts latvietis esot kādreiz braucis uz ārzemēm un pēc tam rakstījis ziņojumus. Mēs esam savos sūdos līdz ausīm un nemaz nemēģinām no tiem tikt laukā.

Daudz par sadarbību ar VDK varam uzzināt plašajā analītiskajā rakstā, kurš lasāms šeit. Latvijas PSR VDK centrālā aparāta darbinieku saraksts atrodams te. Esot zināms, ka 30 VDK štata darbinieki pārgājuši strādāt tagadējās valsts labā. Te vairāk. Nu, te vairs nav ko piebilst :) un jūs tagad gribat, lai es cienītu šo valsti. Smiekli pašiem nenāk?

Man patīk, kā par šo čekas maisu jautājumu izsakās jaunais liepājnieks Artūrs Butāns. Te viņa sacītais.

Ir arī vēl citi veselīgi domājoši cilvēki. Piemēram, režisors Viesturs Kairišs. Te viņa doma par Kangara ordeni.

Bet visnopietnāk par šo tēmu raksta labi informētais Andris Pauls- Pāvuls. Te labs raksts ar interviju. Lūk, ko viņš raksta par savulaik populāro raidījumu “Labvakar”: “Ķezbers 1988. gadā bija PSRS Valsts TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Ar viņa gādību, izvelkot no "čekas maisiem" trīs talantīgus un gudrus zēnus, tika radīts TV raidījums "Labvakar!", būtībā tika sakārtota informācijas telpa.” Vērts visu interviju izlasīt.

Te vēl ES Tiesas tiesneša Egila Levita viedoklis.

Nekas nav pazudis. Noklausieties, ko saka čekists Linards Muciņš. - Mums vienīgajiem esot pilnīgi visa čekas kartotēka…

Komunistu biedru kartes nēsājuši daudzi mūsu politiķi. Arī tas tiek slēpts. Te daži atšifrētie Saeimas komunisti uzskaitīti.

Nu tad beidzot būs sagaidīts tas patiesības mirklis :) Te raksts

Dienu pirms publicēšanas raksts. Bet nu būšot jānorāda iemesls, kāpēc jums tas jāzina :)

Didzis Šēnbergs veicis pirmo pētījumu pēc kartotēkas atvēršanas. Te raksts

Te raksts, ko par to saka Einars Repše: Raksts

Bez visas šīs čekistu un komunistu tēmas es pagaidām nemaz neesmu pievērsies pedarastijas un narkomānijas tēmai, kas cieši saistīta ar šīs mūsu valstiņas pirmsākumiem. Sākot no mana kaimiņa, kas pēkšņi tika strādāt Rīgas domē, un beidzot ar ministriem, kas deviņdesmitajos gados rīkoja orģijas. Domāju, ka daudziem vēl atmiņā ir Valda Birkava savādā (smieklīgā) badošanās pieteikšana pēc tam, kad kāds jauneklis, kurš bija sniedzis seksuālas dabas pakalpojumus, pastāstīja publiski televīzijā par šo gadījumu. Diezin vai šis jauneklis vēl ir dzīvs? Toreiz kādu brīdi patiesi bija vārda brīvība, un šis tas tika zināms arī pārējai tautai. Ir zināmas aizdomas, ka tajā laikā arī, izmantojot Ārlietu ministrijas diplomātisko transportu, tika valstī vestas iekšā narkotikas. Par to kaut kad vēlāk pastāstīšu, jo negribu dažiem godīgiem cilvēkiem sagādāt problēmas. Esam Eiropā :)

Informāciju varat meklēt šādos darbos:

Ilgonis Bērsons. Auseklītis zem āmura un kāškrusta.

Rakstnieku soļi divos lūzumgados (2006) 

Eva Eglāja-Kristsone. Dzelzsgriezēji.

Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti (2013). 

Silvija Radzobe. «Kosmopolītu» lieta un Aleksandrs Čaks (2017).

Par dzejnieka Leona Brieža izslēgšanu no Latvijas Valsts universitātes rakstījusi Silvija Radzobe grāmatā Uz skatuves un aiz kulisēm. (2011) Par atsevišķām ar latviešu inteliģenci un Valsts drošības komiteju saistītām epizodēm - Andris Grūtups un citi autori - gan Latvijas Rakstnieku savienības biedri, gan pētnieki, kam ir tuva literatūra un tās vēsture.

Video:

Vēsturnieks Uldis Ģērmanis - par čekas maisiem. Intervijas fragments, 1997., Stokholma

https://www.youtube.com/watch?v=YSxqgaf_aHk&t=130s

Kultūras sakari kā KGB plakāts

https://www.youtube.com/watch?v=fxVngAhrMWA&t=8s

Pašvaldībās nestrādās VDK aģenti! A.Kaimiņš iesniedz likumgrozījumus

https://www.youtube.com/watch?v=v0wKLCxzxVk

Saeimas komunisti - Artusa kamera

https://www.youtube.com/watch?v=v3WTdufJITg

Latvijas čekisti

https://www.youtube.com/watch?v=v4eE269Dz98

Intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes politoloģijas katedras pasniedzēju Linardu Muciņu

https://www.youtube.com/watch?v=jDZsb8XzDEw

23.10.2016 - https://sites.google.com/site/tulpjujuris/kontakti/musu-stukaci

Novērtē šo rakstu:

65
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...