Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai adekvāti novērtētu sagaidāmos izaicinājumus un spētu tiem sagatavoties, svarīgi ir paraudzīties uz notiekošo caur plašāku prizmu.

Pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu Sun Dzi sarakstīja savu traktātu “Kara māksla”, kurš joprojām nav zaudējis savu aktualitāti, jo sevišķi esošajā situācijā, kad ekonomisko sankciju karš starp Eiropu un Krieviju pieņemas spēkā.

Traktātā pausto atziņu – stratēģija bez taktikas ir visgarākais ceļš līdz uzvarai, bet taktika bez stratēģijas ir tikai trokšņa taisīšana pirms sakāves - diemžēl lielā mērā var attiecināt uz Eiropas rīcību pašlaik.

Ir tāda sajūta, ka politiķi vienkārši sacenšas savā starpā, kurš spēs izdarīt ko sāpīgāku lācim slazdā, cerot, ka vēl nedaudz tādas centības un lācis, neizturējis to visu, nobeigsies. Un varēs sākt dalīt lāčādu.

Manuprāt, tā ir ļoti vieglprātīga attieksme pret pašlaik notiekošo vai arī absolūta nespēja vai nevēlēšanās adekvāti izvērtēt esošo situāciju un iespējamos tālākos scenārijus.

Ja Eiropa vēlas nebūt zaudētāja šajā ekonomisko sankciju karā, tai ir jāgatavojas uz ilgstošu un smagu pretīmstāvēšanu – būt gatavai ne tikai sist lācim, bet arī saņemt sitienus pretī, un būt gatavai spēt tos turēt.

Šeit Rietumu egocentriskā domāšana var neļaut ieraudzīt un izdarīt principāli svarīgus secinājumus, kā, piemēram, tas notika, veidojot Eiropas gāzes tirgus modeli. Kura rezultātā Eiropa piedzīvoja vēl nebijušu gāzes cenu lēcienu, kur ārējo faktoru ietekme patiesībā sastādīja mazāko daļu. Un to var uzskatāmi pierādīt ar faktiem. (Tā ir atsevišķa diskusija, kuru pašlaik neviens nevēlas...)

Jā, globalizētas ekonomikas apstākļos kādas valsts ekonomiskā izolācija var būtiski ietekmēt tās pastāvēšanu. Bet, lai sankcijas sasniegtu savu mērķi – tām ir jābūt pietiekoši visaptverošām.

Taču atliek tikai paskatīties uz pasaules ekonomisko karti – Rietumiem vairs nav tādas dominējošās lomas, kāda tā bija vēl pirms dažiem gadu desmitiem, un diemžēl Rietumi turpina zaudēt savu dominējošo lomu, pasaules ekonomiskās aktivitātes centram pārvirzoties uz Austrumiem. Un, kā mēs to redzam, liela šīs pasaules daļa neatbalsta Rietumu centienus ekonomiski izolēt Krieviju. Pat vairāk – var redzēt to gatavību izmantot šo pretīmstāvēšanu, lai stiprinātu savas pozīcijas, piespēlējot nevis Rietumiem, bet Krievijai.

Piemēram. Pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka norēķinos par energoresursiem tā atteiksies no dolāra un eiro un pāries uz nacionālajām valūtām, ar līdzīgiem paziņojumiem ir nākusi Kīna, Indija, citas valstis. Ko tas nozīmē Rietumiem – tas nozīmē, ka pieprasījums pēc to valūtas mazināsies, tātad mazināsies iespējas veikt papildu emisijas un izmantot to kā attīstības instrumentu savām ekonomikām.

Pēc būtības citas pasaules valstis izmanto šo pretīmstāvēšanu, nevis lai palīdzētu Rietumiem, bet lai mazinātu Rietumu ietekmi pasaulē. Vienlaikus gūstot sev labumu no tā tur, kur Rietumi rada sev zaudējumus. Piemēram, Krievijas izejvielu resursu pārdalē.

Nenoliedzami, īstermiņā Rietumu sankcijas radīs vērā ņemamas neērtības Krievijai, kurai Eiropa ir lielākais ārējās tirdzniecības partneris – nodrošina apmēram 1/3 no visa ārējās tirdzniecības apgrozījuma un ir būtisks tehnoloģiju piegādātājs.

Taču tas ir tikai tuvāko gadu jautājums, lai Krievija varētu pārorientēt savu sadarbību uz Austrumiem, izveidojot jaunas loģistikas ķēdes, tādējādi ar saviem resursiem palīdzot Austrumiem izveidoties par jauno pasaules hegemonu. Nav šaubu, ka Austrumi tāpēc būs ieinteresēti palīdzēt Krievijai apiet Rietumu sankcijas, nodrošināt pieeju nepieciešamajām tehnoloģijām un iekārtām. Protams, atklāti to neizrādot un nekonfrontējot ar Rietumiem.

Līdz ar to Eiropai ir jārēķinās, ka šīs ekonomiskās pretīmstāvēšanas rezultātā tā var zaudēt sev izdevīgo pieeju Krievijas resursiem ne tikai uz ekonomisko sankciju periodu, bet, iespējams, – uz visiem laikiem. Tas jūtami ietekmēs gan Eiropas konkurētspēju, gan Eiropas sabiedrības labklājību.

Un tāpēc, lai Eiropas sankcijas nebūtu tikai sacelts troksnis bez vajadzīgā rezultāta, mums jau tagad ir jābūt skaidrai stratēģijai par to, kā mēs to visu varam sekmīgi pārvarēt. Nodrošināt Eiropas tālāku izaugsmi un sabiedrības labklājību arī šajā - jaunajā ekonomiskajā situācijā, kuras veidošanā mēs paši tagad piedalāmies.

Diemžēl Eiropas politiskā elite gadu desmitiem atradusies salīdzinoši sakārtotos, mierīgos apstākļos, kad bez īpašas piepūles var atrasties notiekošo procesu priekšgalā - gluži kā beigtas zivis peldot pa straumei, bet lēmumu pieņemšanu pēc būtības noveļot uz milzīgās birokrātijas mašīnas pleciem –, tas viss ir veicinājis politiskās elites degradāciju Eiropā. Tās nespēju rīkoties adekvāti lielu izaicinājumu priekšā, nespēju nodefinēt stratēģiju, kas būtu jāpilda lielajai Eiropas ierēdņu armijai un uz ko būtu jāmobilizē Eiropas sabiedrība.

Un tas Eiropai var dārgi maksāt. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Nu vismaz Latvijā to mēs uzskatāmi varam redzēt – tik nekompetentu, bezatbildīgu un mazspējīgu varu vēl nav nācies pieredzēt. Publiskie tēriņi, lai kompensētu šīs varas performanci, ir sasnieguši vēl nebijušus apmērus.

Viens piemērs. Pagājušo nedēļu sacenšoties lāča spārdīšanā, mūsu varas politiķi, lai nopelnītu sev uzmanību savu zaudēto vēlētāju priekšā (mums šoruden ir parlamenta vēlēšanas), cenšoties pārspēt viens otru, aizgāja līdz priekšlikumam tūlīt pat ar likumu aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes Latvijai, kas arī nekavējoties tika atbalstīts.

Kādā veidā to var īstenot praktiski, turklāt neatstājot Latviju bez gāzes uz nākamo apkures sezonu, ņemot vērā, ka Klaipēdas LNG termināla jaudas ir izpirktas līdz oktobrim (tas ir faktiski līdz Inčukalna pazemes krātuves uzpildīšanas termiņa beigām) un pa cauruļvadiem gāzi var piegādāt tikai no Krievijas, - to joprojām nav spējuši paskaidrot ne paši šī priekšlikuma iesniedzēji, ne Ekonomikas, kura atbalstīja šo priekšlikumu.

Taču tas netraucēja tiem atbalstīt šādu likuma grozījumu.

Gāzes pieejamība ir tikai viens no izaicinājumiem, kuri ir jārisina.

Tiem, kas kaut nedaudz orientējas reālajā situācijā, balstās nevis uz pasakām un politiķu solījumiem, bet reāliem faktiem – zina, ka Eiropai nav iespējams nekavējoties atteikties no Krievijas gāzes, kura nodrošina apmēram trešdaļu no visa Eiropas gāzes patēriņa, bet dažām valstīm gandrīz visu apjomu. Tās aizvietošanai Eiropai pašlaik nav ne nepieciešamās infrastruktūras, ne arī alternatīvo gāzes piegādes avotu vajadzīgajā apjomā. Ir tikai tukša, no enerģētikas sapratnes atrauta politiķu muldēšana...

Un šeit mēs nonākam pie vēl viena būtiska izaicinājuma – cik tas viss mums izmaksās? Un kā mēs to apmaksāsim - cik taisnīgs būs šis apmaksas mehānisms (vai augsne kārtējām afērām)?...

Vienkārši viela pārdomām - pašreiz gāzes cena ir vairāk nekā 5 reizes augstāka, nekā tā bija gadu atpakaļ, kad sākās gāzes iepirkšana šai apkures sezonai. Pieņemot, ka mūsu karstasinīgie varas prāti sapratīs savas bezatbildības un nekompetences kārtējās sekas un labos jau atbalstītos likuma grozījumus, lai Latvija varētu iepirkt sev vajadzīgo gāzi, pamatots ir jautājums - cik izmaksās siltums nākošajā apkures sezonā? Un cik daudzi to spēs apmaksāt? Kādas sociālās sekas tas radīs?

Sevišķi, ja ņemam vērā, ka būtisks cenu pieaugums ir sagaidāms ne tikai energoresursiem - gāzei, degvielai, bet arī citiem sabiedrībai svarīgiem produktiem – piemēram, pārtikai?

Tas viss būtiski ietekmēs gan Eiropas ražotāju konkurētspēju, jo paaugstinās to izmaksas, gan Eiropas sabiedrības labklājības līmeni un arī sociālo drošību.

Visvairāk notiekošā sekas uz sevis izjutīs Eiropas nabadzīgāko valstu sabiedrības. Un to varām būtu laikus jāgatavojas cilvēkiem palīdzēt šo situāciju pārvarēt, - ar populistisku muldēšanu un bezjēdzīgu naudas šķērdēšanu (vai dažādu apšaubāmu projektu (afēru) apgūšanu) to nevarēs panākt.

Atbildīga varasvīra pienākums ir vērst uzmanību uz šiem sagaidāmajiem izaicinājumiem un aicināt laikus gatavoties tiem. Jo sevišķi - zinot, cik atbildīga, kompetenta un rīcībspējīga ir šī vara un cik tā kāra īstenot afēras jebkādā situācijā...

Diemžēl izskatās, ka mūsu vara briestošo situāciju izmanto nevis rūpēs par Latvijas sabiedrību, bet, lai pagūtu sashēmot sev izdevīgas afēras. (Par to būs atsevišķs stāsts.)

Izaicinājumi būs tik lieli, ka ar katras atsevišķas valsts centieniem vien nepietiks. Ir nepieciešama kopīga koordinēta Eiropas rīcība, lai tās pasākumi būtu jēgpilni un lai Eiropa varētu pārvarēt sagaidāmos izaicinājumus, nesagraujot Eiropas pilsoņu ticību tās vērtībām un principiem.

Līdzīgi kā tas bija Covid pandēmijas laikos, ir jāveido atbalsta mehānismi, lai palīdzētu cilvēkiem un industrijām pārvarēt šos sagaidāmos izaicinājumus. Vidējā termiņā - īstenojot pasākumus, kas padara sabiedrību mazāk ievainojamu no ārējiem notikumiem, piemēram, atkarība no gāzes ir jāmazina, valstij īstenojot apjomīgus energoefektivitātes pasākumus, nevis ceļot savu LNG terminālu!

Un ko ir būtiski apzināties jau tagad - vienlaikus ir jāgatavo un jāiedarbina instrumenti, kas palīdzēs transformēties Eiropas ekonomikai atbilstoši jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, ar kuriem mums ir jārēķinās pēc šī ekonomiskā sankciju kara: lai Eiropa nezaudētu savu globālo konkurētspēju, ir jāveic apjomīgi un apņēmīgi atbalsta pasākumi Eiropas inovētspējas stiprināšanā – zinātnē, pētniecībā, produktīvāka, radošāka cilvēkkapitāla veidošanā.

Bez tā visa Eiropu sagaida Romas impērijas liktenis, kas arī savulaik bija pārāka pār saviem kaimiņiem un ilgi baudīja dzīvi greznībā, bet pazaudēja to visu un, grimdama greznībā, aizgāja nebūtībā…

Kā teica Sun Dzi, – iespējas vairojas, kad tās tiek izmantotas! Kādas iespējas izmanto šī vara, - jūs to paši drīz redzēsiet…

Novērtē šo rakstu:

150
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...