Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai adekvāti novērtētu sagaidāmos izaicinājumus un spētu tiem sagatavoties, svarīgi ir paraudzīties uz notiekošo caur plašāku prizmu.

Pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu Sun Dzi sarakstīja savu traktātu “Kara māksla”, kurš joprojām nav zaudējis savu aktualitāti, jo sevišķi esošajā situācijā, kad ekonomisko sankciju karš starp Eiropu un Krieviju pieņemas spēkā.

Traktātā pausto atziņu – stratēģija bez taktikas ir visgarākais ceļš līdz uzvarai, bet taktika bez stratēģijas ir tikai trokšņa taisīšana pirms sakāves - diemžēl lielā mērā var attiecināt uz Eiropas rīcību pašlaik.

Ir tāda sajūta, ka politiķi vienkārši sacenšas savā starpā, kurš spēs izdarīt ko sāpīgāku lācim slazdā, cerot, ka vēl nedaudz tādas centības un lācis, neizturējis to visu, nobeigsies. Un varēs sākt dalīt lāčādu.

Manuprāt, tā ir ļoti vieglprātīga attieksme pret pašlaik notiekošo vai arī absolūta nespēja vai nevēlēšanās adekvāti izvērtēt esošo situāciju un iespējamos tālākos scenārijus.

Ja Eiropa vēlas nebūt zaudētāja šajā ekonomisko sankciju karā, tai ir jāgatavojas uz ilgstošu un smagu pretīmstāvēšanu – būt gatavai ne tikai sist lācim, bet arī saņemt sitienus pretī, un būt gatavai spēt tos turēt.

Šeit Rietumu egocentriskā domāšana var neļaut ieraudzīt un izdarīt principāli svarīgus secinājumus, kā, piemēram, tas notika, veidojot Eiropas gāzes tirgus modeli. Kura rezultātā Eiropa piedzīvoja vēl nebijušu gāzes cenu lēcienu, kur ārējo faktoru ietekme patiesībā sastādīja mazāko daļu. Un to var uzskatāmi pierādīt ar faktiem. (Tā ir atsevišķa diskusija, kuru pašlaik neviens nevēlas...)

Jā, globalizētas ekonomikas apstākļos kādas valsts ekonomiskā izolācija var būtiski ietekmēt tās pastāvēšanu. Bet, lai sankcijas sasniegtu savu mērķi – tām ir jābūt pietiekoši visaptverošām.

Taču atliek tikai paskatīties uz pasaules ekonomisko karti – Rietumiem vairs nav tādas dominējošās lomas, kāda tā bija vēl pirms dažiem gadu desmitiem, un diemžēl Rietumi turpina zaudēt savu dominējošo lomu, pasaules ekonomiskās aktivitātes centram pārvirzoties uz Austrumiem. Un, kā mēs to redzam, liela šīs pasaules daļa neatbalsta Rietumu centienus ekonomiski izolēt Krieviju. Pat vairāk – var redzēt to gatavību izmantot šo pretīmstāvēšanu, lai stiprinātu savas pozīcijas, piespēlējot nevis Rietumiem, bet Krievijai.

Piemēram. Pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka norēķinos par energoresursiem tā atteiksies no dolāra un eiro un pāries uz nacionālajām valūtām, ar līdzīgiem paziņojumiem ir nākusi Kīna, Indija, citas valstis. Ko tas nozīmē Rietumiem – tas nozīmē, ka pieprasījums pēc to valūtas mazināsies, tātad mazināsies iespējas veikt papildu emisijas un izmantot to kā attīstības instrumentu savām ekonomikām.

Pēc būtības citas pasaules valstis izmanto šo pretīmstāvēšanu, nevis lai palīdzētu Rietumiem, bet lai mazinātu Rietumu ietekmi pasaulē. Vienlaikus gūstot sev labumu no tā tur, kur Rietumi rada sev zaudējumus. Piemēram, Krievijas izejvielu resursu pārdalē.

Nenoliedzami, īstermiņā Rietumu sankcijas radīs vērā ņemamas neērtības Krievijai, kurai Eiropa ir lielākais ārējās tirdzniecības partneris – nodrošina apmēram 1/3 no visa ārējās tirdzniecības apgrozījuma un ir būtisks tehnoloģiju piegādātājs.

Taču tas ir tikai tuvāko gadu jautājums, lai Krievija varētu pārorientēt savu sadarbību uz Austrumiem, izveidojot jaunas loģistikas ķēdes, tādējādi ar saviem resursiem palīdzot Austrumiem izveidoties par jauno pasaules hegemonu. Nav šaubu, ka Austrumi tāpēc būs ieinteresēti palīdzēt Krievijai apiet Rietumu sankcijas, nodrošināt pieeju nepieciešamajām tehnoloģijām un iekārtām. Protams, atklāti to neizrādot un nekonfrontējot ar Rietumiem.

Līdz ar to Eiropai ir jārēķinās, ka šīs ekonomiskās pretīmstāvēšanas rezultātā tā var zaudēt sev izdevīgo pieeju Krievijas resursiem ne tikai uz ekonomisko sankciju periodu, bet, iespējams, – uz visiem laikiem. Tas jūtami ietekmēs gan Eiropas konkurētspēju, gan Eiropas sabiedrības labklājību.

Un tāpēc, lai Eiropas sankcijas nebūtu tikai sacelts troksnis bez vajadzīgā rezultāta, mums jau tagad ir jābūt skaidrai stratēģijai par to, kā mēs to visu varam sekmīgi pārvarēt. Nodrošināt Eiropas tālāku izaugsmi un sabiedrības labklājību arī šajā - jaunajā ekonomiskajā situācijā, kuras veidošanā mēs paši tagad piedalāmies.

Diemžēl Eiropas politiskā elite gadu desmitiem atradusies salīdzinoši sakārtotos, mierīgos apstākļos, kad bez īpašas piepūles var atrasties notiekošo procesu priekšgalā - gluži kā beigtas zivis peldot pa straumei, bet lēmumu pieņemšanu pēc būtības noveļot uz milzīgās birokrātijas mašīnas pleciem –, tas viss ir veicinājis politiskās elites degradāciju Eiropā. Tās nespēju rīkoties adekvāti lielu izaicinājumu priekšā, nespēju nodefinēt stratēģiju, kas būtu jāpilda lielajai Eiropas ierēdņu armijai un uz ko būtu jāmobilizē Eiropas sabiedrība.

Un tas Eiropai var dārgi maksāt. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Nu vismaz Latvijā to mēs uzskatāmi varam redzēt – tik nekompetentu, bezatbildīgu un mazspējīgu varu vēl nav nācies pieredzēt. Publiskie tēriņi, lai kompensētu šīs varas performanci, ir sasnieguši vēl nebijušus apmērus.

Viens piemērs. Pagājušo nedēļu sacenšoties lāča spārdīšanā, mūsu varas politiķi, lai nopelnītu sev uzmanību savu zaudēto vēlētāju priekšā (mums šoruden ir parlamenta vēlēšanas), cenšoties pārspēt viens otru, aizgāja līdz priekšlikumam tūlīt pat ar likumu aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes Latvijai, kas arī nekavējoties tika atbalstīts.

Kādā veidā to var īstenot praktiski, turklāt neatstājot Latviju bez gāzes uz nākamo apkures sezonu, ņemot vērā, ka Klaipēdas LNG termināla jaudas ir izpirktas līdz oktobrim (tas ir faktiski līdz Inčukalna pazemes krātuves uzpildīšanas termiņa beigām) un pa cauruļvadiem gāzi var piegādāt tikai no Krievijas, - to joprojām nav spējuši paskaidrot ne paši šī priekšlikuma iesniedzēji, ne Ekonomikas, kura atbalstīja šo priekšlikumu.

Taču tas netraucēja tiem atbalstīt šādu likuma grozījumu.

Gāzes pieejamība ir tikai viens no izaicinājumiem, kuri ir jārisina.

Tiem, kas kaut nedaudz orientējas reālajā situācijā, balstās nevis uz pasakām un politiķu solījumiem, bet reāliem faktiem – zina, ka Eiropai nav iespējams nekavējoties atteikties no Krievijas gāzes, kura nodrošina apmēram trešdaļu no visa Eiropas gāzes patēriņa, bet dažām valstīm gandrīz visu apjomu. Tās aizvietošanai Eiropai pašlaik nav ne nepieciešamās infrastruktūras, ne arī alternatīvo gāzes piegādes avotu vajadzīgajā apjomā. Ir tikai tukša, no enerģētikas sapratnes atrauta politiķu muldēšana...

Un šeit mēs nonākam pie vēl viena būtiska izaicinājuma – cik tas viss mums izmaksās? Un kā mēs to apmaksāsim - cik taisnīgs būs šis apmaksas mehānisms (vai augsne kārtējām afērām)?...

Vienkārši viela pārdomām - pašreiz gāzes cena ir vairāk nekā 5 reizes augstāka, nekā tā bija gadu atpakaļ, kad sākās gāzes iepirkšana šai apkures sezonai. Pieņemot, ka mūsu karstasinīgie varas prāti sapratīs savas bezatbildības un nekompetences kārtējās sekas un labos jau atbalstītos likuma grozījumus, lai Latvija varētu iepirkt sev vajadzīgo gāzi, pamatots ir jautājums - cik izmaksās siltums nākošajā apkures sezonā? Un cik daudzi to spēs apmaksāt? Kādas sociālās sekas tas radīs?

Sevišķi, ja ņemam vērā, ka būtisks cenu pieaugums ir sagaidāms ne tikai energoresursiem - gāzei, degvielai, bet arī citiem sabiedrībai svarīgiem produktiem – piemēram, pārtikai?

Tas viss būtiski ietekmēs gan Eiropas ražotāju konkurētspēju, jo paaugstinās to izmaksas, gan Eiropas sabiedrības labklājības līmeni un arī sociālo drošību.

Visvairāk notiekošā sekas uz sevis izjutīs Eiropas nabadzīgāko valstu sabiedrības. Un to varām būtu laikus jāgatavojas cilvēkiem palīdzēt šo situāciju pārvarēt, - ar populistisku muldēšanu un bezjēdzīgu naudas šķērdēšanu (vai dažādu apšaubāmu projektu (afēru) apgūšanu) to nevarēs panākt.

Atbildīga varasvīra pienākums ir vērst uzmanību uz šiem sagaidāmajiem izaicinājumiem un aicināt laikus gatavoties tiem. Jo sevišķi - zinot, cik atbildīga, kompetenta un rīcībspējīga ir šī vara un cik tā kāra īstenot afēras jebkādā situācijā...

Diemžēl izskatās, ka mūsu vara briestošo situāciju izmanto nevis rūpēs par Latvijas sabiedrību, bet, lai pagūtu sashēmot sev izdevīgas afēras. (Par to būs atsevišķs stāsts.)

Izaicinājumi būs tik lieli, ka ar katras atsevišķas valsts centieniem vien nepietiks. Ir nepieciešama kopīga koordinēta Eiropas rīcība, lai tās pasākumi būtu jēgpilni un lai Eiropa varētu pārvarēt sagaidāmos izaicinājumus, nesagraujot Eiropas pilsoņu ticību tās vērtībām un principiem.

Līdzīgi kā tas bija Covid pandēmijas laikos, ir jāveido atbalsta mehānismi, lai palīdzētu cilvēkiem un industrijām pārvarēt šos sagaidāmos izaicinājumus. Vidējā termiņā - īstenojot pasākumus, kas padara sabiedrību mazāk ievainojamu no ārējiem notikumiem, piemēram, atkarība no gāzes ir jāmazina, valstij īstenojot apjomīgus energoefektivitātes pasākumus, nevis ceļot savu LNG terminālu!

Un ko ir būtiski apzināties jau tagad - vienlaikus ir jāgatavo un jāiedarbina instrumenti, kas palīdzēs transformēties Eiropas ekonomikai atbilstoši jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, ar kuriem mums ir jārēķinās pēc šī ekonomiskā sankciju kara: lai Eiropa nezaudētu savu globālo konkurētspēju, ir jāveic apjomīgi un apņēmīgi atbalsta pasākumi Eiropas inovētspējas stiprināšanā – zinātnē, pētniecībā, produktīvāka, radošāka cilvēkkapitāla veidošanā.

Bez tā visa Eiropu sagaida Romas impērijas liktenis, kas arī savulaik bija pārāka pār saviem kaimiņiem un ilgi baudīja dzīvi greznībā, bet pazaudēja to visu un, grimdama greznībā, aizgāja nebūtībā…

Kā teica Sun Dzi, – iespējas vairojas, kad tās tiek izmantotas! Kādas iespējas izmanto šī vara, - jūs to paši drīz redzēsiet…

Novērtē šo rakstu:

150
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...