Iesaki rakstu: 
Etniskās diasporas jeb sabiedrības šūnas pēc visiem evolūcijas likumiem var evolucionēt gan par iespējamu politisku vai ekonomisku hegemonu, gan arī vēsturiski mentālo vai ģenētisko īpatnību dēļ nīkuļot, atrasties citas diasporas vai pat rases pakļautībā un ieņemt tikai noteiktu sociālo vai ekonomisko nišu.
Diasporu veidošanās parasti ir novērojama “tautu staigāšanas”, t.i. aktīvas migrācijas periodos. Proletariāta, respektīvi, vienkāršās tautas/ekonomisko iemeslu vadītajiem tas bija vērojams XX gs. sākumā, XX gs. 90. gados un pēc ASV finansistu izraisītās krīzes 2008. gadā.
Kā likums, spēcīgas diasporas izveido etnosi vai nācijas, kurām apziņas pamatā ir spēcīgs idejiskais egregors, visbiežāk no mazotnes ieaudzināta reliģiskā piederība. Pēc tam seko vēsturiski ieliktās prasmes komunicēt un tirgot, šo vārdu piemērojot sentencei “iztirgot sev vietu zem saules”. Tālāk nāk fiziskā izturība un sevis apzināšanās, pašvērtība un ambīcijas a.k.a. iekarotāja gars. Kā piemērus var minēt īru diasporu ASV vai krievu diasporas Rietumeiropā un ne tikai.
Objektīvi paskatoties, uz globālās civilizācijas fona latviešu diasporas, ja tā tās var nosaukt (vērā ņemamas nacionālo pašapziņu slavinošas un tradīcijas uzturošas etniskās sabiedrības šūnas ar savu daļu ietekmes mītnes valsts politiskajos procesos izveidoja tikai Pirmās Brīvvalsts izceļotāji), šobrīd ir gana daudz, taču, kā liecina novērojumi, atrodoties to iekšienē – valda tieši tā pati sašķeltības atmosfēra, savstarpēja nenovīdība un nevajadzīga konkurence vislabākajās vēsturiskajās tradīcijās, t.i. ar ētiski un emocionāli viszem(isk)ākajām metodēm.
Iemesls šādu etnisko grupu atrašanās citu valstu teritorijā ~90% gadījumu – ekonomiska rakstura. Tulkojot pēc būtības un piemērojot vidēji statistiski merkantilu iemeslu dēļ. Procentuāli mazākai aizceļotāju daļai šie iemesli ir bijuši balstīti uz “vienīgo iespēju izdzīvot”, ja jau ieaudzināts, ka “iztika [maizīte] ir nopelnāma tikai „godīgi vergojot”" neatkarīgi no apkaklītes krāsas. Vēsturiskās tradīcijas – tipiska gastarbaiteru – kalpu, labākajā gadījumā – vagaru/virsstrādnieku/supervaizoru, sabiedrība. Nu un, protams, neiztrūkstošā sabiedrības daļas elite, kura tīri cilvēciska kauna dēļ par savu noplukušo ciltsbrāļu izdarībām tā vietā, lai sekotu citu diasporu piemēram – dažādi lobējot savējos, novelk treknu svītru, veicinot etniskās sabiedrības noslāņošanos, kur ir laba augsne savstarpēja naida rūgšanai.
Šādā veidā vēsturiski mentāli izkropļotas sabiedrības locekļiem ir praktiski neiespējami pakāpties augstāk citzemnieku acīs kā apkalpojošajam personālam, zema līmeņa menedžerim vai vienkārši ar minimālu IQ/augstu ego apveltītam spēka mitriķim / groza bumbas meistaram / bouncer / bodyguard vai glītai meičai / labajai sievai. Banānu republika bez banānu ražas.
Pārsteiguma moments, par to, ka nu pēkšņi (īstenībā no 2004. gada, kad zaļi ūsainais nūdists MC mūs veda pie Eiropas, precīzāk, zviedru kopgalda) atrodamies Pasaules priekšā, gluži kā infantili sūnciemieši, saskrējušies uz Laimes lāci skatīties un kaunēdamies/lepodamies, par to, kas mugurā/mājās, bet izrādās – tas, bitīt, ir krievu brūnā un grizli krustojums, plus vēl Vinnijs Pūks un citi.
Eiropa nav tikai fondu un kompensācijas piķis par neesošu cukurbiešu un ziedošu pelēko kārklu grāvju un muklāju likvidācijas tēmām. Kā šāds mutējis dzīvnieks Eiropas liberāli atšķaidītā apziņa un dzīvesstils kopā ar reāliem trash personāžiem, ar kāju atverot durvis, ienāk Sūnu ciema katrā mājā. Un - šobrīd jau vicinot konkrētu rēķinu un atgādinot “laiks vizināties, laiks ragaviņas vilkt”. Uz tik un tik badainu melnīgsnēju seju fona, kurās manāma jau priekšlaicīga augstprātība. Par LV, kā pārsēšanās vietu uz maizīgākām vietām, kur ir permanents uzturs un izklaide – B&B (bed & breakfast / бухло & бабы). Ko dara un kā uzvedas pārsēšanās vietās, atliek tik iztēloties… JĀPIEŅEM OBLIGĀTI!!! UN VĒL TURCIJAI JĀPIEMAKSĀ!
Bet dabiskais atbirums jebkurā gadījumā redzams kaut vai tagadējo genuine authentic kebabnīcu izpildījumā, kuras ir rezultāts divtūkstošo gadu vidus nekustamo bumam, kad alkatīgajiem aziātiem, gan musulmaņiem, gan hindu, kuri, iespējams padalījās informācijā ar ģeogrāfiskajiem kaimiņiem pakistāņiem, paskaidrojot, ka arī LV ir nearta teritorija, gadījās ielidojiens ar centra dzīvokļiem. Plus vēsturiski postpadomju teritorijas Vidusāzijas musulmaņi un kaut kādu PSRS specdienestu interešu un jaunatnes festivālu dalībnieku teritoriju iemītnieki, pildot garīgo līderu funkcijas. Islāma diaspora, balstīta uz agresīviem pamatiem, ar pavisam citu laika skaitīšanu un sabiedrības vērtību un kultūras uztveri augtu naski kā vēža šūna.
Sabiedrība, kas augusi uz “Miedziņš nāk”, vecu hipijdziesmu un sēru tautasdziesmu, valdorfskoliņu, nevis boksa sekciju kultūras pamatiem, vārīšanos draugos el vē, ok, ok, instagramā, ļaujot sevi stulbināt ar, piemēram, mature pornstar Zentas, neskaitot par grašiem pārdevušos nacionālos teātra ex-grandus/popstārus, politiskos klaunus tai skaitā, TV aktieriskās mākslas un satura augstumiem, vīriešu kārtas īpatņiem mēroties bārdām vai sieviešu, attiecīgi – silikonu/organic, ir ieslīgusi pašapmierinātā patēriņa preču izplatīšanā vai vienkārši patērēšanā, vairāk vai mazāk imitētā biznesīgi svarīgā procesā - un ne da musulmaņiem!
Sevis izzināšana ir nedaudz pakāpusies virs citu un sava kājstarpja. Labākā gadījumā rakstiski sociāli paraudāt “Je Suis [kārtējā terakta upuru skaits, ģeogrāfiskais nosaukums]” – tas jau ir izglītoti un atdod modernu multikulturālību un inteliģentu toleranci. Pretējā, vidēji statistiskajā gadījumā – dumji pasmieties, citējot kādu no partiju bonzām vai ielikteņu sentencēm “kad jau nāks/līdīs, tad šaus” vai “mūsu vērmahta ministrs zina, ko dara, viņš spēka vīrs un ar Švarcu ručkājies”. Vai nu vienkārši “uz to jāierauj”.
Un katrs notikums mūsu teritoriāli un skaitliski mazajā sabiedrībā izveido tādu atbalsi kā logā personīgi mests ķieģelis par raghead/pakie-prāt diskriminējošu komentāru vai skatienu viņa virzienā, vietēja supermarket’ā vai Social Benefit Office. Ar laiku, iespējams uz-katra-stūra kebabnīcās, off-license bodītēs un halal gaļas izstrādājumus tirgojošos paviljonos. Var gadīties arī degoša kokteiļpudele ar uzsaukumu/lamu vārdiem arābu valodā.
Neizveidojot spēcīgu, idejiski vienotu diasporu savā starpā, latviešu sabiedrību, īpaši valodu, kas ir mūsu vienīgais un pēdīgais eirovērdiņš vispārpieņemtai diplomātiski – politiskajai etiķetei neatbilstošā valsts uzvalka kabatā, saglabāt neizdosies. Kultūra – tur tik, cik kaķis pieraudājis un palicis no klasikas.
Tas būtu drūmākā scenārija ietvaros, kur Doma un Sv Petera minaretiem/mošejām gaiļus nomaina uz pusmēnešiem. Pagaidām aktuāla ir pagastveču/veceņu aizliegtā mošejas būve (yeah!!) kaut kur piejūras zonā, likumprojekta “Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums” izstrāde un gauži antiutopisks krieviski arābiski runājošs mikrorajons ar čečenu jumtu un, ļoti cerams, police officer, nevis mentu kontroli, “kā filmās rāda”, kur ramadānā pagalmā kauj aunus pa halal modei un latvju cosmopolitan zeltenēm un vispār zeltenēm nerādīties. Ka neiziet “kā toreiz Ķelnē”!
Minot šos faktus, izvirzās retorisks jautājums, gluži ka lozungs kārtējās vēlēšanās (nevis reālā laikā un ne-fiziski, bet agresīvs protests pret VID visatļautību kaut vai mazumtirdzniecības tīklu jomā, ar darbinieku bļaustīšanos ruporos, vicināšanos ar petīcijām pie Saeimas ēkas. Kaut vai streiks! Kas būtu normāli Dienvid- un Viduseiropā. Latvija ir profesionāla cietēja paraugs).
KAS BŪTU TAS EGREGORS VAI BUBULIS/NAIDA OBJEKTS, KAS VIENOTU TAUTU UN NOTURĒTU IDEJISKI EKONOMISKO PRETSPARU ISLĀMA VILNIM, KAS IZPLATĀS CUNAMI VEIDĪGI UN MAINA EIROPAS SEJU TĀ, KA “VAIRĀK, KĀ BIJA – NEBŪS”??
Objektīvi izskatās, ka pretēji ekonomiskajiem un veselā saprāta apsvērumiem, pūšam kaut kādā mistiskā skandināviski – eiropiski – amerikāniskā stabulē, kur jebkur esam tikai patērētāji vai iespējama dronu gaļa. Nesaprotot vai negribot saprast ne nieka, ka esam patiesu briesmu priekšā, vienlaicīgi gānām kaimiņvalsts prezidentu un presē uzpūšam šausmu stāstu par lāci, un mākslīgi jūtam līdzi nabaga ukraiņu nazi nebūt ne ekonomisku vai radniecīgu interešu dēļ, - kuri arī Eiropai jau piegriezušies. Mērkaķojoties pakaļ Eiropas pilsoņa imidžam, pēkšņi atsevišķas prominences žurnālistisko ceļojumu “pa karstām točkām” ietekmē attopas kā pārliecināti musulmaņi, vecāku labumus pārēduši pusaudži pēkšņi rod aptaurētu garīgi tikumisko tīrību Korānā ar tai sekojošu vēlmi piedalīties kādā džihāda party vai vismaz vizuāli izplatīt pseidomusulmaņa dzīvesstilu. Vai vienkārši savīt interracial ģimenes ligzdiņu ar 2 pavardiem – Pakistānā un LV.
Par sabiedrības musulmanizēšanos tuvākos gadus 5 jauztraucas nebūtu. Par islamizāciju – 10. LV pensionārus neapdraud nekas – tie kā elektorāts, kā undead veļi vai staigājošie ir neiznīcināmi vai iznīcināmi tikai galvā, kā seriālā rāda. Pilnīgi melns humors. Īpaši aprobežotībā un 100+ gadu vecā domāšanas modelī. Taču – vienlaikus uzturot to mīļo latviskumu ar lauku mājām, vecmāmiņu pīrāgiem, opju muldēšanu par to, ka “tagad viss izzagts un rūpnīcu nav”. Vidējo paaudzi – tie savus uzskatus nemainīs un drīz kļūs par arvien sliktāk nodrošinātiem pensionāriem, un taps traumēti no gaidāmiem kārtējiem, ieplānotiem kolapsiem tālos valūtu tirgos. Katram savas problēmas.
Jebkura muslim lifestyle propaganda šobrīd skar kaut kādu patiesību kā arī vienkārši ekonomisku labumu meklējošus prātus, ka rezultātā bērni un, iespējams, citi etniskie radinieki tiek/tiks atņemti latviešu valodai un lokālās diasporas statusu un NY Braitonbīčas Odesas krievu ebreju emigrantu apmērus sasniegušajai latviešu sabiedrībai. Sabiedrībai ar minimālu ekonomiski politisku ietekmi gan savā etniskajā teritorijā, gan uz globālā fona vispār. Izmētātai pa Eiropu un tālāk, visādi sadrumstalotai, noslāņotai un savstarpēji nesaticīgai.
Kā būtu saulainas nākotnes, moderni rietumnieciski – anglosaksiski tendētas Latvijas, kura saprot krievu dvēseli, saglabāšanas un attīstības vārdā sākt sūnciemiski – augejisko lopu novietņu tīrīšanu, ievēlot vadošos amatos globāli vai vismaz Eirāzijas līmenī domājošus un diplomātisko etiķeti zinošus politiķus, galu galā ar starptautiskā biznesa pieredzi un panākumiem? Nevis ļaut satupināt pagastvečus/spēka vīrus/zivju inspektorus/nomenklatūras skribentus/radiniekus, nostiprinot kaut kādu mistisku, filmās noskatītu ulmaņlaika režīmu ar drošībnieku un varasiestāžu patvaļu. Nav info, vai to var novelt uz tradīcijām vai sarkanmatainas azbesta lēdijas varaskāres radītiem untumiem.
Ja mūsu lielvalsts ģeopolitisko situāciju skata lielākā mērogā, tad neatkarīgi, vai esam auseklīši, labieši, pērkoņkrustieši, latvians, latvietīši vai krieviski runājošo diasporu pārstāvji, esam tādi vai citādi kristieši un, tikai rodot savstarpēju saskaņu un mieru (mazgodājamajiem Krievijas prezidenta uzvārda kropļotājiem un jau bērnībā iegūtās lāča fobijas pārņemtajiem – nejaukt ar Mesjē Usfackoff kantori!), kaut vai elementāro starpdiasporu naida kurināšanas izbeigšanu – primitīvi senili-radikālākajām tautas daļām ekshibicionējoties pa 9. un 16. marta/maija datumiem (daļai uz ķīmiskā alus bāzes un деdas/großpapa stāstu inspirētiem).
Nerunājot par EU uzspiesto bezjēdzīgo pretputina ekonomisko sankciju idejas un izpildes atbalstīšanu, ka rezultāts kārtējā šprotu krīze un sērdieņu zemnieku/jaunsaimnieku raudāšana pēc kompensācijām par brūnaļu dīkstāvēm, rukšu genocīdiem utml. uz Eiropas Gaspažas trepēm, “kur spēlēties nav ļauc”. Krievija no šī visa kļūst tikai patstāvīgāka. Un, nerunājot par to, ka beidzot beigt krekstēt pie pētījumiem, “kā atgriezt aizbraukušos” (it kā tie būtu skārdene ar pupām (c) Guy Ritchie), bet uzturēt un veicināt starpdiasporu kontaktus, aktivizējoties tieši nacionālā biznesa laukā, valstij vienlaikus beidzot nodokļu u.c. finansiāli grāmatvedisko teroru.
Pievērst uzmanību reliģisko sektu apgrozījumiem un to paspārnē vai saistīto preču piramīd- vai korporatīvajiem izplatītājiem un to aktivitātēm, aizsargājot vietējo ražotājus un tirgotājus, lai arī preču kvalitātes/cenas, personāla attieksmes, saskarsmes kultūras un profesionālā IQ trūkuma dēļ, brīžam pārņem vēlme aiz/uz letes redzēt komunikācijā patīkamu citzemieti vai kvalitatīvu preci. Beigt pakļauties Amerikas korporatīvo interešu uzspiestajai propagandai un antikrieviskā noskaņojuma uzturēšanai. Savējo sišanu, lai citi baidītos. Citi nebaidās tāpat – 99% gadījumu nemaz neesam briesmīgi/respektu iedzenoši. Ar visām USA vai vecām friču ķiverēm galvās. Laiks mosties, allah akbar, mazo draudziņ!
Pārpublicēts no http://archimage.me/musulmanisms-un-latviska-sabiedriba/
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
