Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai pamanījāt, cik viegli un dabiski kara laikā ir Ukrainas pilsoņus saukt par ukraiņiem? Neatkarīgi no tā, vai viņu ģimenes valoda ir ukraiņu, baltkrievu vai krievu, neatkarīgi no tā, vai konkrētā ukraiņa saknes iestiepjas mūsdienu Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā, neatkarīgi no tā, vai šī konkrētā ukraiņa vecāki sevi uzskatīja par ukraiņiem, krieviem, ebrejiem vai pat korejiešiem, neatkarīgi no tā, kurai pareizticīgo baznīcai šis ukrainis sevi pieskaita.

Pat neatkarīgi no tā, kāda lingvistiskā vai etniskā identitāte ir personiski svarīga konkrētajam ukrainim. Proti, cik viegli un dabiski šajās dienās ir bijis pieņemt, ka "ukrainis" – tā ir primāri pilsoniska, nevis etniska kategorija?

Un, ja tā, vai mēs līdzīgi lietojam arī vārdu "latvietis"? Primāri ar to apzīmējot Latvijas pilsoņus, valstspiederīgos un tikai pēc tam – kultūras vai etniskās iezīmes?

Mani novērojumi liecina, ka noteiktai Latvijas sabiedrības daļai, sevišķi jaunākajās paaudzēs, tieši šāda ir vārda "latvietis" pirmā un galvenā nozīme, bet uzdrošinos apgalvot, ka tas vēl ne tuvu nav Latvijas sabiedrības vairākums.

Kastīšu domāšana

Atšķirības pilsonisko, etnisko, lingvistisko apzīmējumu lietošanā – "latvietis", "krievs", "krievvalodīgais", "krieviski runājošais", "ukrainis", "baltkrievs" – nav kaut kas neparasts, tās kara gaismā tikai spilgtāk izgaismojās. Atzīšos, ka, runājot par "latviešiem" un "krieviem", katru no šiem vārdiem lietoju vismaz trijās dažādās nozīmēs atkarībā no piesaukšanas konteksta.

Tā nav kļūda vai vieglprātība. Vārdi ir aptuvens, trūcīgs realitātes pietuvinājums, vārdam var vienlaikus būt vairākas nozīmes, kur katra tiecas aprakstīt atšķirīgu realitātes šķautni. Centieni šādos apstākļos noteikt vienu ekskluzīvu un nemaināmu vārda nozīmi nenes labumu, tie kaitē – padara mūs akliem pret tiem realitātes elementiem, kas ekskluzīvi definētās vārdu nozīmēs neiekļaujas. Dažus vārdus labāk turēt nozīmju ziņā plašus un jaunām nozīmēm atvērtus.

Piemērs. Iedomājieties, ka esat piedzimis ģimenē, kur vecāki runā latviešu un krievu valodā, senāki senči ir runājuši latgaliski, baltkrieviski un ukrainiski. Ko šādā kontekstā nozīmē etniski identificēties, "izvēlēties" savu tautību? Latvijas sabiedrības vairākumam ekskluzīvas etniskās kategorijas spiedīs kā nepiemērota izmēra kurpes – lai identificētos ar kaut ko vienu, ekskluzīvu, no savas identitātes jāizdzēš poļu vecmāmiņas vai baltkrievu vectētiņa saknes, aiz iekavām jāatstāj grūti definējamie Latgales radi, jāmarginalizē viena no ģimenes valodām.

Kā vārdā?

Papildinošās identitātes

Alternatīva būtu domāt par etniskajām identitātēm kā savstarpēji papildinošām un bagātinošām. Proti, tas ir normāli, ka latvietim ir krievu un ukraiņu saknes vai daļa senču runājuši jidišā, bet otra daļa – latgaliski. Tas ir netipiski, bet arī normāli, ja latvietim ir tumša, no Ēģiptes senču līnijas iegūta ādas krāsa vai aziātiski sejas vaibsti. Daudzējādā ziņā tā pat ir bagātība un spēks – nereti cilvēki, kuriem rūp viņu saknes, vairāk interesējas par attiecīgajām sabiedrībām, nepaliek vienaldzīgi tad, ja viņu senču dzimtajās vietās notiek nelaime, ļauj cilvēciskai solidaritātei biežāk pārkāpt ģeogrāfiskās valstu robežas.

Dzimtas vēstures elementu akcentēšana ir personiska izvēle, kur nevienam citam nebūtu jājaucas. Katrs cilvēks pats izvēlas, vai, ko un kad akcentēt – viengad "pielaikojot" sev vecvecmāmiņas lībisko identitāti, citgad atklājot un dodoties pētīt vecvectētiņa poļu saknes.

Dinamiskās identitātes

Etniskās identitātes ne tikai nav ekskluzīvas, tās nav arī statiskas – tās katru dienu mainās, mums ikdienas notikumu dunoņā šīs pārmaiņas visbiežāk nemanot.

Šodienas Ukraina sniedz iespēju īpašā paātrinājumā paraudzīties uz identitāšu maiņu. Raksturojumam kādas nesenas socioloģiskas aptaujas dati: 2021. gada jūlijā 41% Ukrainas iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, ka ukraiņi un krievi ir viena tauta. 2022. gada aprīlī, pēc iebrukuma, šāda apgalvojuma piekritēji bija palikuši tikai 8% (apgalvojumam nepiekrītot 91% no Ukrainas iedzīvotājiem [1])!

Lai sevi etniski vai nacionāli pozicionētu, cilvēkam vajadzīgi naratīvi, parasti mītiem apvīti stāsti par tautu vēsturi. Tā arī šodienas Ukrainā karš īpaši izgaismojis konfliktu starp diviem konfliktējošiem stāstiem, kas abi tiecas izskaidrot Ukrainu un ukraiņus.

Ja Vladimira Putina koncepcijā ukraiņi nav īsta nācija, bet gan nomaldījušies krievi, tad ukraiņi paši nešaubās par savu savdabīgumu – gan vēsturiski, gan it sevišķi mūsdienās, kad Ukrainas nācija sevi apraksta caur eiropeiskuma, demokrātijas, tiesiskuma atribūtiem.

Iespējams, ka spilgtākais šo konfliktējošo stāstu attēlojums aplūkojams pirms dažiem gadiem veidotajā humoristiskajā seriālā "Tautas kalps", kur vienā no epizodēm [2] Ukrainas prezidents (starp citu, šo lomu atveido pašreizējais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis), aizdomājoties par iespējām apkarot korupciju, sastopas ar 16. gadsimta Krievijas tirāna Ivana Bargā rēgu. Tikšanās laikā Ivans Bargais nespēj saprast, kādēļ Ukrainas prezidents, krievu cars būdams, nepiekrīt korumpantus sasēdināt uz mietiem vai nocirst viņiem galvas. Ivanam Bargajam nav skaidrs arī tas, kādēļ šis "Kijevas kņazs" sevi dēvē par kaut kādas Ukrainas prezidentu, nav pateicīgs par Ivana vēlmi nākt "brāļus" atbrīvot no poļiem un lietuviešiem un vēlas doties pa savu ceļu uz Eiropu.

Ja šobrīd ukraiņiem ir skaidrs, kurp viņi dodas, un ir iezīmējies ukraiņu nākotnes vektors, tad stāstā par ukraiņu pagātni konsenss ir tikai daļējs. Tur mijiedarbojas, dažkārt konkurē divi naratīvi. Populārākais ir nostiprināts Ukrainas himnā – proti, par ukraiņu identitātes un vēstures sasaisti ar brīvību mīlošajiem kazaku kaujiniekiem. Otrs populārākais, bet sabiedrības uztverē ne tik viennozīmīgs naratīvs ļautu Ukrainai konkurēt ar Krieviju par patieso Kijevas Krievzemes mantinieces statusu. Šādas vēstures analoģijas mūsdienu Krieviju pārvērstu par Moskoviju, mongoļu "Zelta Ordas" turpinātāju.

Līdzīgi, pat ja lēnāki, etnisko un nacionālo identitāšu veidošanās, transformāciju un pārkombinēšanās procesi notiek visiem, arī latviešiem. Laika ritējums ir nepielūdzams, pat šķietami senatnīgajiem apzīmējumiem laika zobs pamaina saturu.

Latvijas sabiedrībai šajā ziņā īpaši interesants ir Valsts prezidenta mēģinājums papildus latviskajai identitātei nostiprināt (atjaunot? ieviest?) "vēsturisko zemju" identitātes. Vai šī ideja iedzīvosies vai ne, ir mazā mērā atkarīgs no tā, cik spēcīgas un īstas tās bijušas pagātnē, bet gan no tā, vai pietiekamam skaitam mūsdienu cilvēku šāda papildu identitāte(s) šķitīs viņa paša 21. gadsimta dzīvei pievilcīga un iederīga. Šādā nozīmē pagātne pārkonstruējas atbilstoši mūsdienu cilvēka izvēlēm.

Pilsoniskās nācijas stiprināšana

Pilsoniskā nācija ir ideja par nāciju, kas apvieno kādas valsts pilsoņus, šīs valsts pilsoniskās dzīves dalībniekus. Neatkarīgi no viņu senču etniskās izcelsmes.

Ukrainā pilsoniskās nācijas ideja un izpausmes bija spēcīgas vēl pirms Krievijas šīgada iebrukuma – sabiedriskajās diskusijās un valsts pārvaldīšanā Ukrainas sabiedrība piedalās visā tās etniskajā daudzveidībā. Lai par to pārliecinātos, pietiek iepazīties ar Ukrainas līderu biogrāfijām.

Karš Ukrainas sabiedrību kā pilsonisku nāciju saliedējis vēl vairāk. Saliedējis caur bruņotu pretošanos Putina Krievijas centieniem ukraiņus pakļaut, kā arī caur ukraiņu vēlmi ciešāk integrēties Eiropas valstu saimē un apliecināt demokrātijā, brīvībās balstītās vērtības.

Latvijas kursam ir gan paralēles, gan atšķirības ar Ukrainu.

Latvijā integrācijas jeb sabiedrības saliedēšanas politikā (šos vārdus šeit lietošu kā sinonīmus, lai gan ir vismaz trīs veidi, kā tos nošķirt!) bijuši divi elementi. Publiski redzamākie ir centieni strādāt ar mūsu sabiedrībā jutīgajiem valodas un atmiņu jautājumiem, stiprinot latviešu valodas nozīmi un cenšoties Latvijas sabiedrībā izveidot lielāku konsensu vēsturisko notikumu interpretācijā. Vairāk fonā notiek mēģinājumi uzsvaru likt uz kopīgajām vērtībām, kas ir vēsturiski mazāk jutīgas, – pieķeršanos Latvijai, demokrātiskajām vērtībām un pilsoniskumu, sabiedrības kopdarbību, sociālajām saiknēm un solidaritāti, cilvēktiesībām un cilvēka cieņu.

Integrācijas/sabiedrības saliedēšanas centienu rezultāts ir atkarīgs no tā, vai un kas tajos piedalās. Lielākais šķērslis Latvijas pilsoniskās nācijas saliedēšanas kursam ir tas, ka sabiedrībai kopīgu jautājumu apspriešanā un risināšanā maz iesaistīti tie Latvijas iedzīvotāji, kuri neatbilst šiem parametriem – caurmērā augsti izglītoti, Rīgā vai citās lielākajās pilsētās dzīvojoši cilvēki, kuri ģimenēs runā latviski un kuriem ir vidēji vai augsti ienākumi.

Īpaši izteikti publiskajās diskusijās trūkst Latvijas cilvēku, kuru ģimenes valoda ir krievu. Ja tā sauktie "maneļi" (diskusijā piedalās tikai vīrieši) ir vizuāli viegli pamanāmi, tad cik bieži sev piefiksējam to, ka valsts nozīmes sabiedriskajās diskusijās trūkst cilvēku, kuru dzimtā vai ģimenes valoda nav latviešu valoda?

Tas līdz šim nav ticis uzskatīts par valsts līmeņa problēmu: sak, ja grib pievienoties, šķēršļus neliksim, bet principā tīri labi varam bez "krieviem" arī iztikt. Iespējams, ka miera apstākļos patiešām arī var iztikt, bet krīzēs šādai attieksmei ir raksturīgi atspēlēties. Atcerēsimies pagājušo gadu, kad izrādījās, ka neviens nezina, kā Covid-19 informācijai, tai skaitā par vakcināciju, sasniegt un uzrunāt krieviski runājošos seniorus. Un kā gan citādi – šī Latvijas sabiedrības grupa, tās pieredze, struktūra, domāšanas veids valsts nozīmes sabiedriskajās diskusijās līdz šim bijusi gandrīz pilnīgi neredzama.

Šādi izskaidrojams apjukums, pat neliela paranoja šobrīd, Krievijai iebrūkot Ukrainā. Pēkšņi dienas kārtībā ir jautājumi: "Nez, ko domā Latvijas krievi? Ko viņi darītu līdzīgā situācijā? Un kur viņus vispār atrast, lai to noskaidrotu?" Šādu jautājumu būtu daudz mazāk tad, ja cilvēki, kuriem dzimtā vai ģimenes valoda ir krievu valoda, būtu bijuši publiski redzami – samērīgi viņu skaitam sabiedrībā. Līdzīgi, kā tas bija pirmskara Ukrainā.

Neredzamie krievi nav vienīgais Latvijas sabiedrības akluma punkts. Līdzīga publiskās redzamības problēma ir cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un lauku iedzīvotājiem. Viņi publiskajās diskusijās ir aklajā zonā līdz brīdim, kad sabiedrības publiskākā daļa pēkšņi viņos uztver draudu: piemēram, pamanot strauji pieaugošus kādas agresīvi populistiskas partijas reitingus.

Šīs nav triviāli risināmas problēmas. Ar grūtībām sabiedriskajās diskusijās iesaistīt tādu sabiedrisko grupu pārstāvjus, kuri dažādu iemeslu dēļ ir pilsoniski apātiski, cīnās pat valstis ar īpaši dziļām demokrātijas tradīcijām. Ne velti pasaulē šobrīd tik populāras ir tā sauktās deliberatīvās metodes, kuras apspriežu veidotājus metodoloģiski spiež veidot tādus dalībnieku sastāvus, lai daudzmaz korekti būtu pārstāvētas visas sabiedrībā nozīmīgās grupas.

Šādi rīkoties ir jāgrib. Nevis nolemtība, bet problēmas nesaskatīšana ir tā, kas Latvijas sabiedrībā dažas grupas padara sociāli neredzamas. Pilsoniska nācija paliks vien teorētiska konstrukcija tad, ja ārpus tās veidošanas un iedzīvināšanas paliks tik liela daļa no mūsu sabiedrības.

[1] Socioloģisko pētījumu skat. šeit (9. lpp.) https://ratinggroup.ua/files/ratinggroup/reg_files/rg_ua_1200_ua_042022_v____i_press.pdf

[2] Epizodi var apskatīt šeit (krievu valodā): https://www.youtube.com/watch?v=iA7VsQ9ndOI

* Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece, kura specializējas pārvaldes un demokrātijas stiprināšanas jautājumos. Aizraujas ar eklektiskām idejām, kas ļauj labāk saprast sevi un sabiedrību.    

Novērtē šo rakstu:

13
117

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...