Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība - kur jūs esat?
Ritvars Baumanis06.09.2024.
Komentāri (96)
Iesaki rakstu: 
Kā zināms, zivs pūst no galvas. Nesen medijos izskanēja informācija par divu Saeimas deputātus no partijas "Stabilitātei!" nedienām ar Valsts valodas centru. Tiem atkal un atkal tika piemēroti administratīvie sodi saistībā ar valsts valodas lietojuma pārbaudi.
Jefimijs Klementjevs, kurš iepriekš nebija sekojis Valsts valodas centra aicinājumam un ieradies uz šo pārbaudi, pirms dažiem mēnešiem to apmeklēja un nenokārtoja, proti, nelietoja valsts valodu atbilstoši noteiktajam apjomam. Viktors Pučka jau otro reizi uz pārbaudi neieradās, un par to atkal piemērots administratīvais sods.
Parastiem iedzīvotājiem gan iet sūrāk ar valsts valodu prasmju pieprasīšanu. Likumdevēji ir gatavi nosūtīt lielu daļu pensionāru uz valsts valodas pārbaudēm, jo tādā veidā tiek apdraudēta drošība. Arī Rīgā vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē.
Tad vēl ir darba tiesības un krievu valodas ierobežošana utt. Visur. Izņemot pašu Saeimu! Saeimu!! Vai tiešām parastais Latvijas iedzīvotājs nodara ar valodas nezināšanu lielāku skādi nekā šie priekšstāvji, ja viņi skaidri demonstrē, ka var gadiem ilgi lavierēt un nepildīt likumu?
Partijas, kuras ir centrētas uz valodu, kāpēc tāda liekulība? Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeima var lemt par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs (VISC). Tā ir jau detalizētāka pārbaude par VVC valsts valodas lietojuma pārbaudēm.
Tas nozīmē - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja atklājas, ka deputāta valsts valodas prasmes neatbilst, vai ja deputāts neierodas uz VISC pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība, - kur jūs esat? Jūs taču solījāt galvas nolikt par latviešu valodu! Vai tie ir tikai tukši solījumi un darbi nesekos!
Jums taču jārāda priekšzīme, jūsu vidū ir valsts valodu nezinoši cilvēki! Kāpēc tad nevēršaties pret "savējiem" Saeimā? Vai arī tas ir mūžīgais Orvela "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem"? Kauns.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
