Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība - kur jūs esat?
Ritvars Baumanis06.09.2024.
Komentāri (96)
Iesaki rakstu: 
Kā zināms, zivs pūst no galvas. Nesen medijos izskanēja informācija par divu Saeimas deputātus no partijas "Stabilitātei!" nedienām ar Valsts valodas centru. Tiem atkal un atkal tika piemēroti administratīvie sodi saistībā ar valsts valodas lietojuma pārbaudi.
Jefimijs Klementjevs, kurš iepriekš nebija sekojis Valsts valodas centra aicinājumam un ieradies uz šo pārbaudi, pirms dažiem mēnešiem to apmeklēja un nenokārtoja, proti, nelietoja valsts valodu atbilstoši noteiktajam apjomam. Viktors Pučka jau otro reizi uz pārbaudi neieradās, un par to atkal piemērots administratīvais sods.
Parastiem iedzīvotājiem gan iet sūrāk ar valsts valodu prasmju pieprasīšanu. Likumdevēji ir gatavi nosūtīt lielu daļu pensionāru uz valsts valodas pārbaudēm, jo tādā veidā tiek apdraudēta drošība. Arī Rīgā vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē.
Tad vēl ir darba tiesības un krievu valodas ierobežošana utt. Visur. Izņemot pašu Saeimu! Saeimu!! Vai tiešām parastais Latvijas iedzīvotājs nodara ar valodas nezināšanu lielāku skādi nekā šie priekšstāvji, ja viņi skaidri demonstrē, ka var gadiem ilgi lavierēt un nepildīt likumu?
Partijas, kuras ir centrētas uz valodu, kāpēc tāda liekulība? Atbilstoši Saeimas kārtības rullim Saeima var lemt par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs (VISC). Tā ir jau detalizētāka pārbaude par VVC valsts valodas lietojuma pārbaudēm.
Tas nozīmē - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.
Ja atklājas, ka deputāta valsts valodas prasmes neatbilst, vai ja deputāts neierodas uz VISC pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.
Nacionālā apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība, - kur jūs esat? Jūs taču solījāt galvas nolikt par latviešu valodu! Vai tie ir tikai tukši solījumi un darbi nesekos!
Jums taču jārāda priekšzīme, jūsu vidū ir valsts valodu nezinoši cilvēki! Kāpēc tad nevēršaties pret "savējiem" Saeimā? Vai arī tas ir mūžīgais Orvela "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem"? Kauns.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
