Nacionālā apvienība jau tagad atņem “Vienotībai” mandātu Eiroparlamentā un iegūst interesantus resursus priekšvēlēšanu periodam
N. Andersons16.05.2024.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Dacei Melbārdei noliekot Eiropas Parlamenta mandātu, lai kļūtu par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri, “Jaunā vienotība” zaudējusi mandātu, bet Nacionālā apvienība to ieguvusi pašā interesantākajā brīdī.
No Nacionālās apvienības sākotnēji ievēlētā, bet uz “Jauno vienotību” pārgājusī Dace Melbārde ar šo rīcību savulaik izpelnījās publisku nosodījumu, savukārt Nacionālā apvienība aicināja D. Melbārdi nebūt nelietīgai un nolikt mandātu. Tagad beidzot viņa to izdarījusi brīdī, kad šāda rīcība visvairāk kaitē “Jaunās vienotības” reitingam, kas jau tā ir lejupejošs un šobrīd sola partijai tikai vienu mandātu nakamajā Eiropas Parlamenta piecu gadu darbības periodā. Turpretī Nacionālā apvienība ir izvirzījusies vēlētāju aptauju priekšgalā.
Iespējams, mandātu nolikusī politiķe neiedomājās, ka viņas vietā stāsies nākamais kandidāts nevis no viņas pašreizējās partijas, bet gan tā saraksta, no kā viņa tikusi savulaik ievēlēta – līdz ar to Nacionālā apvienība savu mandātu atguvusi. Sākotnēji tas piedāvāts vēsturniekam un režisoram Edvīnam Šnorem, kas atteicies, jo patlaban jau strādā Saeimā un piedalās arī pašreizējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. “Vienotība” nelolojot lielas cerības EP vēlēšanās, ja reiz Melbārde ir atteikusies no mandāta, – tā notikumus ziņu aģentūrai LETA komentējis E. Šnore.
Rezultātā mandāts ticis vienam no populārākajiem žurnālistiem valstī, daudzu dokumentālo filmu autoram Ansim Pūpolam, kurš pēdējos gadus veido pats savu pētnieciskās žurnālistikas vietni Nemelo.lv. Uzzinot jaunumus, viņš teicis: “Ir lietas, kas ir dzīvē jādara, un – ja ir pienākums, tad tas ir jāpilda.” Sagaidāmo divu mēnešu algu tērēšot filmēšanas tehnikas uzlabošanai: “Mums kā reizi vajadzīgs jauns Nikons ar 8K filmēšanas opciju un droniņš, kas klusu pietuvinātos blēžu objektiem,” tā A. Pūpols.
Ja mediju reakcija uz šiem jaunumiem bijusi neitrāla, tad LSM nenoturējās, lai vismaz pamēģinātu ieriebt A. Pūpolam — virsrakstā nodēvēja vienu no ražīgākajiem kvalitatīvā mediju satura autoriem par “bijušo žurnālistu”. Tas izdarīts, neraugoties uz faktu, ka tālāk sekojošajā ziņas tekstā stāstīts, kā A. Pūpols paredzamo divu mēnešu darbu EP plāno izmantot, lai savu žurnālista darbu intensificētu.
EP deputātu maiņa priekšvēlēšanu situācijā var izmainīt vēl citu situāciju. Šonedēļ tāpat kļuvis zināms, ka domstarpību dēļ par valsts finansējuma izlietojuma uzskaiti Nacionālā apvienība nesaņem tai pienākošos valsts finansējumu šajā gadā, kam vajadzēja sasniegt 740 tūkstošus. To apturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kura priekšnieks (saskaņā ar KNAB likuma 2. pantu) ir pakļauts “Jaunās vienotības” vadītajam ministru kabinetam un priemjerei, kam šis pats KNAB priekšnieks tajā pašā laikā atcēlis nieka 250 eiro sodanaudu par mantiskā dāvinājuma nedeklarēšanu. Tomēr, neraugoties uz šiem apstākļiem, Nacionālā apvienība šomēnes apdzinusi “Jauno vienotību” ne vien Eiropas parlamenta vēlēšanu reitingā, bet arī hipotētiskajā Saeimas vēlēšanu reitingā, kā parāda jaunākie SKDS dati.
Ikkatrs no EP deputātiem var nodarbināt palīgus, kam mēnesī tiek atvēlēti aptuveni 14 tūkstoši eiro, un dažādu pētījumu, publikāciju un citu pakalpojumu iepirkšanai pieejama līdzīga summa. Ansim Pūpolam kļūstot par EP deputātu šonedēļ, Nacionālā apvienība ieguvusi jaunu resursu politiskajā cīņā, savukārt D. Melbārde to pazaudējusi pašā svarīgākajā mirklī.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
