Nacionālā teātra direktora konkurss: VID "aizklapē" jūsu vadītu uzņēmumu, bet jūsu reputācija ir nevainojama
PIETIEK24.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā Jānim Vimbam izdevās uzvarēt konkursā par Nacionālā teātra direktora amatu, lai gan viņam nav prasītās pieredzes vadošā amatā un viņa reputāciju apēno fakts, ka viņa vienīgā uzņēmējdarbība SIA Panteons valdes locekļa amatā beigusies ar to, ka Valsts ieņēmumu dienests uzņēmuma darbību apturēja un pēc tam, kā rāda Lursoft dati, 2016. gada maijā arī izbeidza? Šodien publicējam saņemtu lasītāju vēstuli, kurā uzdoti šie jautājumi, kā arī Kultūras ministrijas sniegto skaidrojumu – kāpēc konkursā viss ir bijis no ministrijas viedokļa pilnīgi likumīgi un pamatoti.
Lasītāju vēstule
„Vēlējamies Jūs lūgt papētīt neseno Nacionālā teātra valdes locekļa atlases "konkursu", kas, mūsuprāt, bija nekas cits kā pasākums padomju laika blata tradīcijās...
Proti, esošais teātra faktiskais vadītājs Ojārs Rubenis, kas pats savā jaunajā amatā nonāca bez konkursa, tik ļoti vēlējās nākamā Nacionālā teātra valdes locekļa amatā ielikt sev uzticamu cilvēku, ka bija gatavs virzīt jebkuru sev izdevīgu kandidatūru, jo pats lāgā nevar pretendēt uz amatu savu krimināllietu dēļ. Tas nebija grūti, jo atlases komisiju Kultūras ministrijā faktiski vadīja viņa ģimenes draugs Zigmārs Liepiņš.
Visu cieņu šobrīd izvēlētajam valdes loceklim Jānim Vimbam kā māksliniekam, taču, mūsuprāt, viņa kandidatūra pat formāli neatbilst Kultūras ministrijas izstrādātā atlases konkursa nolikuma galvenajām prasībām.
Proti, interesanti būtu uzzināt, kur mākslinieks pēdējo 7 gadu laikā būtu spējis iegūt šādu pieredzi - "vismaz 2 (divu) gadu darba pieredze vadošā amatā valsts vai pašvaldības iestādē, kapitālsabiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā (iegūta pēdējo 7 (septiņu) gadu laikā", ja viņš šo laiku nostrādāja mūsu teātrī kā vienkāršs aktieris un režisors?
Un visbeidzot - no valdes locekļa tiek prasīta nevainojama reputācija - vai tiešām Kultūras ministrija uzskata, ka mūsu Nacionālo teātri var vadīt cilvēks, kura vienīgā uzņēmuma vadības pieredze ir valdes locekļa amata un līdzīpašnieka statusa ieņemšana SIA Panteons, kuru pirms pāris gadiem VID aizklapēja ciet par nodokļu nemaksāšanu un citām mahinācijām? Vai te vainojama paviršība vai arī blats - laikam to vislabāk varēs redzēt atlases konkursa komisijas protokolos.”
Kultūras ministrijas skaidrojums
„Jānis Vimba, pretendējot uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu, savā CV norādīja VSIA „Latvijas Nacionālais teātris” projektu vadītāja pieredzi, kas teātrī iegūta 2010. – 2015.gadā.
Kā projektu vadītājs šajā valsts kapitālsabiedrībā J.Vimba veicis māksliniecisko konceptu izstrādi un uzraudzību, kā arī radošās grupas – tātad teātra kolektīva - vadību līdzdalībai „Muzeju nakts,” „Baltās nakts” norisēs, kā arī piedalījies apbalvojuma „Spēlmaņu nakts” koprežijā.
Minētā J.Vimbas darba pieredze pielīdzināma valsts kapitālsabiedrības zemākā līmeņa – struktūrvienības vadītāja - amatam, attiecīgi šajā vērtēšanas kritērijā J.Vimba nominācijas komisijas vērtējumā ir saņēmis nelielu punktu skaitu. Tomēr visu vērtēšanas kritēriju kopsummā J.Vimba ieguva visaugstāko nominācijas komisijas novērtējumu un 9 pretendentu vidū uzvaru konkursā.
Visu pretendentu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu, tostarp J.Vimbas, reputācija tika izvērtēta atbilstoši 2017.gada 16.martā Pārresoru koordinācijas centra izdotajās „Vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus” VII sadaļas „Nevainojama reputācija” noteiktajām prasībām. J.Vimbas reputācija nominācijas komisijas vērtējumā tika atzīta par amatam atbilstošu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
