Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daces Melbārdes vadītais Latvijas Nacionālais kultūras centrs izliekas nesaprotam jautājumus par tā izdāļātajiem Dziesmu un deju svētku bezmaksas ielūgumiem, - par to liecina Pietiek saņemtais oficiālais kultūras centra direktores skaidrojums.

Kā zināms, Nacionālais kultūras centrs kā svētku "Goda viesus (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partnerus", kam pienākas bezmaksas ielūgumi uz svētku noslēguma pasākumiem, uzskaitījis simtus amatpersonu. Viņu vidū ir KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, jaunā valsts kontroliere Elita Kļaviņa, tiesībsargs Juris Jansons, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina u.c.

Ņemot vērā to un arī Nacionālā kultūras centra nevēlēšanos atbildēt uz "parastiem" jautājumiem, Pietiek tam nosūtīja oficiālu šāda satura iesniegumu:

"Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, adresē http://www.lnkc.gov.lv/images/doc/Dziesmu_svetki_2013_ielugumi.pdf ir publicēts uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem ielūdzamo personu saraksts.

Ar šo vēlos par katru no sarakstā minētajām personām saņemt šādu informāciju: kāda konkrēta amatpersona vai cita persona iesniedza pieteikumu iekļaut konkrēto personu ielūdzamo personu sarakstā; kāds bija pamatojums konkrētās personas iekļaušanai šajā sarakstā; kādas amatpersonas pieņēma lēmumu atbalstīt konkrētās personas iekļaušanu šajā sarakstā un apstiprināt šo sarakstu.

Par katru no personām, kas minētas kā "sadarbības partneri", miniet arī konkrētā sadarbības projekta nosaukumu, finansiālo apmēru un konkrētās personas lomu un funkcijas šajā projektā. Atbildes uz šiem jautājumiem man nepieciešamas, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus."

Nule saņemta Nacionālā kultūras centra direktores Melbārdes parakstīta vēstule, kurā pieprasītā informācija nav sniegta, - tā vietā Melbārde izliekas, ka nav sapratusi, kas viņas vadītajai valsts iestādei tiek pieprasīts. Uzskatāmības labad Pietiek šodien publicē Melbārdes vēstuli pilnā apmērā:

 "Atbildot uz Jūsu 2013.gada 11.aprīļa iesniegumu, vēlamies Jūs informēt, ka, lai īstenotu labas pārvaldības principus un ņemot vērā to, ka Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu jautājums ir ļoti sensitīvs un sabiedrībai nozīmīgs, svētku rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk, Centrs) biļešu un ielūgumu politiku iekļāva izskatīšanai Dziesmu un deju svētku padomes (turpmāk, Padome) sēdēs. Padome, saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, ir izveidota Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai. Padomes sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešā daļa.

Padomes darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padome nolikums".

2012.gada 19.decembra padomes sēdē tika izskatīta svētku biļešu un ielūgumu politika, tai skaitā definētas svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas un biļešu, ielūgumu savstarpējās proporcijas. 2013.gada 27.februāra Padome atbalstīja Centra sagatavoto ielūdzamo personu grupu sarakstu, noteikto limitēto ielūgumu apjomu katrai grupai uz Svētku pasākumiem, kā arī pieņēma zināšanai, ka ielūgumu izsniegšana notiks atbilstoši Centra iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi".

Izstrādājot ielūdzamo personu sarakstu, tika definētas personu grupas, kas var pretendēt uz svētku ielūgumiem:

Personas, kuru dalība svētku koncertos ir nozīmīga gan dalībniekiem., gan apmeklētājiem: valsts prezidents, valsts prezidenta oficiālā delegācija, Saeimas priekšsēdētāja, ministru prezidents, bijušie valsts prezidenti, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas goda viesi.

Svētku goda viesi par ieguldījumu un īpašiem nopelniem kultūrā: Dziesmu svētku Goda virsdiriģenti, Deju svētku Goda virsvadītāji, Kultūras ministrijas Goda viesi, bijušie kultūras ministri, Centra aicinātās ārvalstu delegācijas - svētku rīkotāji Igaunijā un Lietuvā, Latvijas nacionālo kultūras iestāžu vadītāji.

Valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām ir pienākums un atbildība būt svētkos, lai izrādītu godu svētku dalībniekiem un novērtētu to sniegumu un ieguldījumu latviskās identitātes uzturēšanā: Eiropas Parlamentā ievēlētie Latvijas deputāti, LR Saeimas deputāti, LR Ministru kabineta locekļi, Valsts kancelejas vadītāja, parlamentārie sekretāri, ministriju valsts sekretāri, Latvijas Pašvaldību savienības vadība un valsts institūciju vadītāji.

Sociālās grupas: saskaņā ar nevalstisko organizāciju un privātpersonu iesniegumiem (iesniegumu izskatīšanai Centrs izveidoja atsevišķu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu iesniegumu izvērtēšanas komisiju), Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība.

Dziesmu un deju svētku procesa uzturētāji un svētku rīkotāji, kas uztur, nodrošina un pārrauga Svētku organizatorisko procesu, kuriem klātbūtne svētkos t.sk. ir saistīta ar darba pienākumu pildīšanu: pilsētu un novadu domes, pašvaldību rīcības komitejas, pašvaldību kultūras centru/namu vadītāji, Dziesmu un deju svētku padome, Svētku Rīcības komiteja, Kultūras ministrijas darbinieki, Centra darbinieki, svētku projektu vadītāji, Svētku procesa uzturētāji latviešu kopienās ārvalstīs, akreditētie žurnālisti (saskaņā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku akreditācijas noteikumiem), ekspertu komisijas, t.sk. māksliniecisko kolektīvu konkursu - finālu starptautiskās žūrijas.

Rīkotāja sadarbības partneri: institūcijas, dienesti un personas, kas iesaistītas XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajā procesā un atbalsta funkciju nodrošināšanā, Latvijas un starptautisko institūciju pārstāvji, kas ir ilggadīgi Centra sadarbības partneri jautājumos, kas saistīti ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, piem., Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Dziesmusvētku biedriba, Nodibinājums „Rīga 2014", Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Britu Padome Latvijā, Dānijas Institūts, Latvijas Institūts u.c.

Saskaņā ar Padomē atbalstītajām ielūdzamo personu grupām, Centrs kā svētku rīkotājs sagatavoja ielūdzamo personu sarakstu. Centrs ielūgumu izsniegšanu uz svētku norisēm organizē, pamatojoties uz iekšējiem noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi", noteikumi apstiprināti ar Centra 2013.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 „Par XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību".

Vēlamies uzsvērt, ka pateicoties izstrādātajai svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtībai, kā ari Padomē diskutētajiem un akceptētajiem principiem šajā jautājumā, 2013.gada svētkos ielūgumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, ir samazināts uz pusi, veidojot nepilnus desmit procentus no kopējā maksas biļešu apjoma.

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu tirdzniecības process un ielūgumu izsniegšanas pieredze tiks izvērtēta Dziesmu un deju svētku konferencē šī gada rudenī.

Direktore D.Melbārde"

Kā informēts, Pietiek saistībā ar Nacionālā kultūras centra vadības rīcību jau ir vērsies administratīvajā tiesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...