Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gads ir zīmīgs ar to, ka ES Parlaments novērtēja valstu atbildību, sākot II Pasaules kara ārprātu. Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolūcija (turpmāk Rezolūcija) par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei, - par to nobalsoja 535, pret 66 (Putina aģenti), un bija arī 52 svārstīgie.

Visu rezolūciju var izlasīt https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/RC-9-2019-0097_LV.html. Uz apskatāmo problēmu attiecas Rezolūcijas 16. punkts:

”Eiropas Parlaments pauž nopietnas bažas par Krievijas pašreizējās vadības centieniem izkropļot vēsturiskos faktus un mazināt padomju totalitārā režīma noziegumu smagumu un uzskata, ka tie ir bīstami elementi pret demokrātisko Eiropu vērstā informācijas karā, kura mērķis ir sašķelt Eiropu, un tādēļ aicina Komisiju izlēmīgi vērsties pret šiem centieniem.”

Rezolūcijas 18. punkts apraksta situāciju ar Krievijas pašreizējās vadības centieniem izkropļot vēsturiskos faktus ar propagandas pieminekļiem un memoriāliem: „Norāda, ka vairākās dalībvalstīs sabiedriskās vietās (parkos, laukumos, ielās u. c.) atrodas pieminekļi un memoriāli, kas slavina totalitāros režīmus, un tas paver iespēju izkropļot vēsturiskos faktus par Otrā pasaules kara sekām un popularizēt totalitārismu kā politisku iekārtu.”

Rezolūcija noslēdzas ar 22. punktu, kas skaidro par Parlamenta priekšsēdētāja pienākumu: „Uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Domei un Austrumu partnerības valstu parlamentiem.”

Izlasot Riharda Kola rakstu, rodas jautājumi. Visupirms, vai ES Parlamenta priekšsēdētājs ir nosūtījis Saeimai šo Rezolūciju. Ja ir nosūtījis, tad kāpēc Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, apskatot problēmu ar Okupācijas pieminekli Rīgā, Pārdaugavā, ne ar pušplēstu vārdu nepiemin Rezolūciju.

Atbalstot šī vēsturiskos faktus izkropļojošā un propagandiskā pieminekļa saglabāšanu Rīgā, R. Kols ignorē ES skatījumu uz Otro pasaules karu. Vai varētu būt tā, ka mums ir atklājies neslēpts Krievijas un Putina ietekmes aģents?

Savā garajā prātojumā R. Kols raksta “Ārlietu komisijas pārziņā bija jautājumi, kas saistīti ar Latvijas saistībām attiecībā uz "Uzvaras monumentu". Ir skaidrs, ka monumenta spridzināšana vai nojaukšana arī nav tas virziens, kurā vajadzētu skatīties. Latvija ir uzņēmusies ļoti konkrētas saistības, kas attiecas arī uz "Uzvaras monumentu". Precīzāk, ir runa par vienošanos ar Krieviju par padomju armijas izvešanu no Latvijas, proti, 1994. gada 30. aprīļa "Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību", kuras 13. pants paredz: "Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā." Lai gan 1994. gada līguma tekstā nekur nav nedz minēts "Uzvaras monuments", nedz arī paskaidrots, kas tiek saprasts ar vārdiem "memoriālās būves".”

Nevienam nav noslēpums, cik histēriski Putins un viņa ideologi reaģēja uz Rezolūciju. Nevarēdami kaut cik objektīvi atbildēt uz faktiem par PSRS lomu kara izraisīšanā 1939.1.09. pēc iepriekšējās vienošanās ar Hitleru, Putins pat meloja un pat apvainoja Poliju kara izraisīšanā. Tradicionāli Kremlis novērtēja Rezolūciju kā vēstures viltojuma mēģinājumu.

Krieviju drīz var piemeklēt PSRS liktenis ar būtisku tās politikas maiņu. Tiks vai netiks pārvērtēta arī Lielā Tēvijas kara norise, - tas miglā tīts. Viens no mazāk aplūkotajiem notikumiem ir 1940.g. novembrī Berlīnē divas dienas ilgušās sarunas starp Hitleru un Molotovu, tobrīd - sabiedrotajiem karā jau vairāk nekā gadu.

Komunisti prasīja jaunu paktu ar vairākām jaunām prasībām. Kremlis paģērēja Somiju līdzīgā veidā kā Baltijas valstis - visu teritoriju. Arī bāzes Dardaneļos un Grieķijā. Hitlers visasāk reaģēja uz Somijas paģērēšanu. Tā vietā viņš piedāvāja sadalīt Britu impēriju pēc Vācijas uzvaras pār Angliju. Lai PSRS netraucējot to pieveikt.

Sarunas izjuka, un Hitlers nekavējoties pieņēma lēmumu uzbrukt PSRS. Staļinam plāns iekarot Eiropu jau bija sen. Viņš tikai ar sarunām gribēja labākus nosacījumus iekarošanas turpināšanai. Tālākie četri kara gada, ko PSRS ideologi sauca par Lielo Tēvijas karu, pārvērtās par pilsoņu karu ar Vācijas tehnisko nodrošinājumu, kura ievērojamā daļa bija pamestais komunistu armijas bruņojums un degviela.

Vācijas Vermahtā daudzās divīzijās bija līdz 20% pret komunistiem noskaņoto PSRS pilsoņu. Kaujā par Staļingradu - pat 32%. Kopumā Vācijas pusē dažādos formējumos dienēja līdz diviem miljoniem antikomunistu, pārsvarā krievu tautības. Krievu atbrīvošanās armijā vien - līdz 800 000.

Pilsoņu karš beidzās ar “sarkano” uzvaru, jo viņu pusē nostājās 52 valstis, bet balto PSRS pilsoņu pusē vien stratēģiski karu vest neprotošie vācieši ar dažām nenozīmīgām valstīm palīgos. Latvija pret tās gribu tika ierauta pilsoņu karā un zaudēja līdz trešdaļai iedzīvotāju. Mūsu valstī aktīvā pilsoņu kara fāze beidzās 1944.g. novembrī ar Kurzemes katla turpināšanos līdz 1945.g. 8. maijam. Lokālie pilsoņu kara uzliesmojumi turpinājās līdz 1959.gadam.

Agresīvie PSRS komunistu Eiropas iekarošanas plāni daļēji izdevās. Pēc pilsoņu kara beigām tie iekaroja Austrumeiropu, izlaupīja to un kolonizēja ar kopmantas ideoloģijas saimniekošanu un sadzīvi komunistu vadībā, nolemjot veselu reģionu atpalicībai.

PSRS agresīvie plāni par kaimiņzemju iekarošanu turpinājās ar iebrukumu Afganistānā 1989.g. Nekavējoši attīstītās demokrātiskās valstis pakļāva agresoru sankcijām, ieskaitot Maskavas Olimpiādes boikotu. Lai kaut kā ideoloģiski aizēnotu PSRS īstenoto genocīdu Afganistānā, tā laika propagandisti sāka kampaņu par PSRS izšķirošo lomu karā ar nacistisko Vāciju.

Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam. Sākumā tur tika savestas milzīgas smilšu kaudzes, un tās tur atradās kādu laiku, jo būvei trūka visa kā. Arī naudas. No manis brīvprātīgi piespiedu kārtā ievāca piecus rubļus. Tā radās piemineklis vai memoriāls, kas slavina totalitāro komunistu režīmu, un tas paver iespēju izkropļot vēsturiskos faktus par Otrā pasaules kara sākšanos un tā sekām.

Pieminekļa saglabāšanās ES valstī Latvijā, turklāt pēc visiem Krievijas agresīvajiem iekarošanas kariem pēdējos 15 gados, ir ne vien atklāta kalpošana Kremļa propagandai, bet arī necieņas izrādīšana ES Parlamenta Rezolūcijai un ES vienotībai.

Ceru, ka tā nav Saeimas Arlietu komisijas nostāja, ko R. Kols sniedz rakstā. Tiek piedāvāta Uzvaras parka rekonstrukcija, kas atgādina tirgošanās praksi krievu okupācijas laikā, kad vērtīgām reti nopērkamām precēm klāt pievienoja komplektā nevajadzīgas lietas.

Parks ir jāpārveido, bet naivi iedomāties, ka, uzliekot vien plāksnīti, mainīsies šovinistu uztvere. Viņi sevi vienmēr uzskatīs par atbrīvotājiem. Tikai runājot skaidru nostāju, kādā tā ir Rezolūcijā, atņemsim šovinistiem un okupantiem vēlmi turpināt melot par atbrīvošanu.

Kur ir plaša Rezolūcijas skaidrošana masu informācijas līdzekļos? Kur ir attiecīga LR Ārlietu ministrijas nota Krievijai par jaunatklātiem apstākļiem valstu attiecībās? Atsaukšanās uz Ārlietu ministrijas nekur neatrodamo (Ārlietu ministrija neatbild uz pieprasījumu iepazīties ar to) it kā 1998.gada notu Krievijai par okupācijas pieminekļa statusu ir politiski bērnišķīgi. Kopš tā laika Krievija ir sākusi vismaz desmit necilvēcīgus iekarošanas karus ar vismaz 400 000 nogalināto.

Ir nodevīgi pret latviešu milzu upuriem aizstāvēt kaut kādus PSRS karavīrus un militāros pensionārus, kuri karoja ar savu kādreizējo militāro sabiedroto par pasaules pārdalīšanas plāniem. Sagadījās tā, ka Vācija pēc neveiksmīgas Anglijas iekarošanas kampaņas steidzīgi mēģināja 1940.gada novembrī noslēgt vienošanos un iegūt PSRS neitralitāti. Pēc pirmā Vācijas-PSRS pakta Latvija zaudēja neatkarību, pēc nevienošanās par tālāku pasaules iekarošanu agrākie ciešie sabiedrotie sāka neprātīgu savstarpējo slaktiņu, kura rezultātā zaudējām trešdaļu tautas. Divi nezvēru režīmi kārtoja savas intereses.

Vēl šodien no varas skurbuma un visatļautības apmātie vietvalži nekautrējas izrādīt atbalstu okupantu ideoloģijai un dara to neslēpdamies. Pēc R. Kola rakstītā to vidū ir arī bēdīgi slaveņais krievu interešu pārstāvis divās paaudzēs, NA ielobētais valsts prezidenta amatā Egils Levits. Viņiem vajag atstāt vietu, kur okupantiem un viņu pēctečiem sarīkot “dančus uz trešās daļas latvju tautas kauliem”.

Novērtē šo rakstu:

60
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

FotoEs kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres.
Lasīt visu...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...