Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistījis kārtējais gadījums, kad caur SIF plūstošā valsts budžeta finansējuma izlietojums raisījis aizdomas par fonda darbošanos atrauti no valsts pārvaldes kopumā un pat pretēji Satversmē formulētajiem Latvijas valsts mērķiem, finansiāli atbalstot nevalstisko organizāciju “Papardes zieds”, kura ar dāsnu ārvalstu finansējumu rīko kampaņu pret Latvijas demokrātiski un likumīgi ievēlētā parlamenta pieņemtiem un Valsts prezidenta izsludinātiem likuma grozījumiem.

Viens no ievērības cienīgākajiem gadījumiem SIF darbošanās vēsturē ir 2017. gada nogalē tā pasūtītais pētījums “Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā”. Tā mērķis bija noskaidrot, vai publiskie līdzekļi Aizkraukles novada pašvaldībā tiek taisnīgi sadalīti starp sievietēm un vīriešiem, un, ja nav, kā to izdarīt taisnīgāk. Konkursā uzvarēja personu apvienība Oxford Research Baltics un Oxford Research AB no Zviedrijas. Pētījuma summa no Latvijas valsts budžeta – 46 tūkstoši eiro.

Konkursā uzvarējušās kompānijas – socioloģisko pētījumu centra – mājaslapa ļauj iepazīties ar tās līdzšinējo veikumu pētniecības jomā. Piemēram, centra mājaslapā par „transfeministu aktīvisti” dēvētās Ines Lukac veiktajā pētījumā par LGBT personām – bēgļiem secināts, ka atteikums piešķirt bēgļa statusu šādām personām no Serbijas un Maķedonijas būtu nepamatots. Lai gan šajās valstīs nav bruņotu konfliktu, tomēr tajās valdot neiecietība, pat ja likumi aizsargājot LGBT personu tiesības.

Pētījuma autore satraucas par Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos pārmetumiem Zviedrijai, kuras pašreizējie likumi bēgļa statusa piešķiršanu neparedz personām no drošām valstīm. Viņa, balstoties uz trim izpētītajiem gadījumiem, apraksta arī nepilnības un pārkāpumus to darbinieku rīcībā, kuru pienākumos ietilpst lēmuma pieņemšana par konkrēta statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam.

Citos pētījumos zviedru pētnieki centušies atklāt multikulturālisma pozitīvo ietekmi uz valsti un pašvaldībām – šo pētījumu pasūtītājām un finansētājām. Zviedru nodokļu maksātāji uzturējuši minēto kompāniju, lai tā varētu nodarboties arī ar citām analīzēm: multikulturālisms un izaugsme saistībā ar jauniebraukušajiem imigrantiem (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), uzņēmumu internacionalizēšanās, pateicoties imigrantiem (pasūtījusi Zviedrijas valsts), pazudušie nepilngadīgie imigranti bez pavadoņiem (pasūtījušas visas pašvaldības), vienlīdzība un darbs cilvēktiesību jomā (pasūtījusi Stokholmas reģiona pašvaldība), romu iekļaušana, diskriminācija pret musulmaņiem, dženderisma studiju programmas izvērtējums, vienlīdzība Landskronas pilsētiņā utt., u. tjpr. Zviedrijas un valsts un pašvaldības bijušas ļoti dāsnas, nodrošinot aptuveni pusi no Oxford Research saņemtajiem pasūtījumiem – absolūtajā vairākumā, ja ne visus, par imigrācijas, LGBT personu tiesību un t. s. dženderisma tēmām.

Lai pieredzējušo pētnieku modrā acs izvērtētu, cik tolerants un progresīvs ir Aizkraukles novads, SIF lēmuma rezultātā arī Latvijas valsts devusi ieguldījumu Oxford Research budžetā 46 000 eiro izskatā. Starp citu, šādu summu izmaksā, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšana 38 procentiem pētāmā Aizkraukles novada 1.-6. klases skolēnu. Vismaz publiski pieejamā informācija neliecina, ka, piešķirot brīvpusdienas, Aizkraukles novada pašvaldība vadītos no skolēnu dzimuma, tāpat šādas norādes nav atrodamas pie citām budžeta pozīcijām, bet domājams, ka kritiski domājošie aizjūras pētnieki tomēr būs spējuši tajā atrast diskriminācijas pazīmes un dot vērtīgus padomus Aizkraukles mēram to novēršanā.

Uzskatām par nepieciešamu Jūs informēt arī par skandalozu gadījumu, kad SIF no valsts budžeta apmaksājis partiju apvienības “Jaunā Vienotība” priekšvēlēšanu kampaņas materiālu Eiropas latviešu laikrakstā “Brīvā Latvija”. Par šo gadījumu esam vērsušies KNAB, Valsts kontrolē un ģenerālprokuratūrā.

Tāpat lielas sabiedrības daļas neizpratni izraisīja SIF vadītā programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” finansējuma sadales process. Pat par integrācijas un mediju jomu atbildīgās kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājums SIF atklāt noslepenotos ekspertus, kuri lēma par valsts finansējuma piešķiršanu konkrētiem medijiem, nav pamudinājis SIF uz speciālajā likumā noteiktā atklātuma principa ievērošanu. Diemžēl sabiedrībai šāda rīcība, pat ja veikli pamatota ar personas datu aizsardzību, rada iespaidu nevis par atklātuma principa, bet gan principa “roka roku mazgā” skrupulozu ievērošanu.

Visi šie un arī citi plašsaziņas līdzekļos izskanējušie apšaubāmas SIF rīcības gadījumi liecina par tā patvaļu un nepieciešamību valstij šī fonda darbību nopietni un kritiski izvērtēt.

VL-TB/LNNK uzskata, ka SIF darbība ir necaurspīdīga, demokrātijas un godīgas valsts pārvaldes principiem, kā arī nereti Latvijas valsts interesēm un Satversmē formulētajiem valsts pastāvēšanas mērķiem neatbilstoša. Turklāt būtu izvērtējama 2001. gadā izveidotā SIF pastāvēšanas aktualitāte pašreizējā situācijā. VL-TB/LNNK ieskatā SIF likumā uzskaitītās funkcijas līdz ar tām paredzēto finansējumu būtu pārdalāmas vienai vai vairākām ministrijām, nodrošinot optimālu un sabiedrības interesēm atbilstošu finansējuma izlietojumu un kritiski izvērtējot nepieciešamību no Latvijas valsts budžeta papildus dotēt ar bagātīgu ārvalstu finansējumu uzturētas NVO.

Aicinām Jūs kā SIF pārraugu pievērst uzmanību SIF darbībai, izvērtēt tās atbilstību Latvijas valsts interesēm un SIF uzturēšanas no valsts budžeta lietderību. VL-TB/LNNK apņemas sniegt Jums nepieciešamo politisko atbalstu pat visstingrākā lēmuma pieņemšanas gadījumā.

Novērtē šo rakstu:

115
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...