Nacionālās attīstības plāns – slima suņa murgi

Saskaņā ar noteikto darba kārtību vispirms vārds tika dots Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājam Mārtiņam Krieviņam, kurš iepazīstināja ar Nevalstiskajā organizācijām (NVO) pirms četrām dienām izsūtītā 234 lpp. biezā ziņojuma būtību, nevajadzīgi izniekojot tam vairāk par pusi jautājumam atvēlētā laika. Šis pasākums un tam patērētais laiks jāatzīst par pilsoniskuma imitācijas paraugstundu, jo M.Krieviņa ļoti stieptais un ar „e” un „a” skaņām piesārņotais ziņojums neko jaunu nepateica, vien liedza sākt šā jautājuma izskatīšanu pēc būtības. Norādīju, ka MK un NVO memoranda padomes sēdei tikai tad ir jēga, ja klātesošie Krieviņa kunga teikto izlasa mājās, bet šeit sanāk diskutēt.

Viņš piekrita sabiedriskās organizācijas „Pilsoniskā alianse” vadītājas Rasmas Pīpiķes teiktajam, ka internets un e-pasts ir visneefektīvākie līdzekļi veiksmīgas diskusijas nodrošināšanai. Krieviņa kungs savā uzrunā uzsvēra, ka procesi saistībā ar šo dokumentu ir atvērti un piedāvāja NVO pārstāvjiem klausīties NAP izstrādes vadības grupas sēdes MK mājas lapā. Uz to es norādīju, ka tā nav diskusija! Tas atgādina Streipa, Tomsona un Dombura sarunu šovus, kuru laikā cilvēki sēž pie radio vai TV aparātiem un lamā cits citu, ka kaut kas valstī nav izdarīts.

Krieviņa kungs uzrunā minēja, ka ļoti plašo NVO sektoru viņa vadītajā NAP izstrādes vadības grupā pārstāvot trīs MK un NVO memoranda padomes pārstāvji un visa tālākā saziņa NVO jāveic ar šiem pamatdarbā ļoti aizņemtajiem cilvēkiem. Visu cieņu šiem pārstāvjiem, taču „Pilsoniskā alianse” (R.Pīpiķe), Sorosa fonds (V. Tērauda) un „Eiropas kustība Latvijā” (A.Godiņš) nav vienīgās trīs organizācijas, kuras var aizstāvēt nacionālas valsts intereses. Tāpēc uzsvēru, ka NVO un MK SMP ir steidzīgi jādomā par to, kā sadarboties ar memorandu parakstījušām un arī neparakstījušām organizācijām.

Nav iespējams aprakstīt to, cik pārsteigta jutās LNSS, kad pirms nedēļas saņēmu šo PKC izstrādāto ziņojumu! Vai šī rīcība vērtējama kā necieņa pret NVO? Vai kā valsts iestādēs strādājošo nekaunība? Varbūt kā apzināta kaitniecība Latvijas valstij vai kā ierēdņu aprobežotība un stulbums?

LNSS parakstīja MK un NVO memorandu ar cerību, ka tas uzlabos valsts iestāžu saziņu ar nevalstiskajām organizācijām, lai iegūtu viedokli par valstij svarīgiem jautājumiem. Taču tagad esam pārsteigti par to, cik pavirša ir attieksme pret valstij tik svarīga dokumenta kā Nacionālās attīstības plāna (NAP) veidošanu un apspriešanu.

Milzīgu neizpratni rada PKC ierosinājums sabiedriskajām organizācijām vērtēt, komentēt un labot ziņojumu uz 234.lpp. četru darba dienu laikā. Līdz ar to nākas secināt, ka atbilde no mums VAP sakarā tiek gaidīta gaužām formāla un ne pēc būtības. Šādu apjomīgu dokumentu NVO biedriem nav iespējams izskatīt un novērtēt tik īsā laikā. Tātad vai nu dokumenta apjoms ir par lielu, vai arī tas nav svarīgs, ja tā izvērtēšanai tiek atvēlētas vien četras dienas.

Turklāt izvēlētās terminoloģijas dēļ dokuments ne visiem ir saprotams un mistiskie prioritāšu nosaukumi jau vien liek apšaubīt autoru loģiku un spriestspēju.

Vispirms par vārdu „prioritāte”. Ko tad īsti nozīmē šis vārds? No latīņu valodas – priekšroka, pārākums, tas, kam dod priekšroku. Tātad kaut kam vienam vai faktiski nekam!

Kas tas par jēdzienu „Cilvēka drošumspēja”? PKC vadītājs M. Krieviņš uzskata, ka terminam neesot ne vainas, lai gan valodas centra eksperti nesaprot tā jēgu un mulst, jo terminu dzird pirmo reizi.

PKC konsultante Māra Sīmane apgalvo, ka tā esot „spēja būt drošam un gādāt par savu drošību jebkuros mainīgos apstākļos”, bet psihologi un pedagogi apgalvo, ka tādas spējas būt drošam neeksistē.

Vajadzība justies droši ir viena no cilvēku pamatvajadzībām, taču tā atrodas vajadzību piramīdas apakšgalā un nav uzskatāma garīgu un attīstību nesošu prioritāti. Turklāt vajadzībām nav nekādas saistības ar spējām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Dita Erna Sīle norādījusi: „Tas ir klasisks ekonomikas termins, un ar to nav nekādu problēmu.” Šķiet, ka atkal sliktu angļu valodas zināšanu dēļ sanācis «nothing special». Neveikls tulkojums no vārda „resilience” – noturīga elastība, kas ekonomikā tiek lietots, piemēram, kā valūtas kursa noturīgums u.tml., bet psiholoģijā kā mundrums un labs gars. Taču tam nav nekāda sakara ar valsts attīstību, cilvēku un tā motivāciju strādāt un maksāt nodokļus šai valstij, lai veidotu drošu dzīvi saviem bērniem. Drošības izjūta izpaužas ne tikai kā fiziska drošība, bet arī kā paļāvība, ka tev būs darbs, bērniem būs labas izglītības iespējas, ka būs sociālais nodrošinājums un sakārtota, patīkama vide.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris piedāvā teikt „indivīda izaugsme”. Bet varbūt mēs tomēr beigsim domāt par cilvēku tikai bioloģiskā aspektā, kurš iedzimtības ceļā pārņem savas sugas ģenētiskās īpašības un varbūt tomēr pievērsīsimies „personības pilnveidei” un liksim izglītību un zinātni kā vienīgo tautsaimniecības prioritāti.

Cik tālu „tautas saimniecības izaugsme” var izaugt? Bezgalīgi? Un vai tad tautas saimniecība nav sabiedrības eksistēšanas pamats nevis prioritāte?

Līdz šim zinājām, ka atbalstu var sniegt cilvēks cilvēkam, bet dokumenta autoriem laikam šķiet ka arī teritorijām piemīt šādas spējas, ieviešot prioritāti „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”.

Kā LNSS rakstīja kāda augstskola par NAP ziņojumu, tie ir „slima suņa murgi”. Nav skaidra doma, nav skaidra valoda. Tā arī dzīvojam.

Ieskatoties minētajā dokumentā, kas pārblīvēts ar plastmasīgu, nevienam neko neizsakošu frāžainību, kļūst skaidrs, ka šā procesa organizatoriem nav priekšstata par to, kā risināmi jautājumi valstī un pēc kādiem principiem darbojas no valsts finansējumu nesaņemošās sabiedriskas organizācijas.

NVO uzdeva jautājumu, kāpēc steiga NAP pieņemšanā, liekot sabiedrībai apspriešanai pavirši un nenopietni izstrādātu dokumentu? Taču jautājums par steigu NAP izstrādē, atvēlot tik ļoti īsu laiku miljardu latu sadalei no ES un valsts budžeta, palika neatbildēts. Tāpat nav atbildēts arī, kāpēc nevis NAP kopumā, bet tikai 5% no šī NAP prioritāšu ziņojuma būs par pamatu šai naudas sadalei.

Pašlaik tiek darīts viss, lai sabiedrības līdzdalība NAP veidošanā būtu ļoti pastarpināta.

Novērtē šo rakstu: