Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Egila Levita vadītā Nacionālās drošības padome ir „atkratījusies” no „Meronigeitas” datu objektīvas novērtēšanas un vienkārši nosūtījusi datubāzi „informācijas pārbaudei un izvērtēšanai” kādai „kompetentajai iestādei” – pēc neoficiālām ziņām, tam pašam Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kura darbinieki ir iesaistīti „Meronigeitas” datos fiksēto valsts nozagšanas shēmu piesegšanā.

„Darām zināmu, ka Valsts prezidents ir akcentējis tiesiskuma kā Latvijas konstitucionālās identitātes obligāta elementa nozīmi un uzsvēris objektīvas izmeklēšanas principa ievērošanas obligātumu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un novēršanas procesā,” šo rīcību ar Nacionālās drošības padomes saņemto datubāzi komentē Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Nekādu plašāku informāciju šai sakarā Nacionālās drošības padome sniegt negatavojoties.

Faktiski tas nozīmē, ka Nacionālās drošības padome, kuras sastāvā reizē ar valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu ir Saeimas Nacionālās drošības un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju priekšsēdētāji, kā arī aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri, ir sekmīgi izvairījusies no nepatīkamā pienākuma – izlemt, ko darīt un vai vispār kaut ko darīt saistībā ar vairāk nekā ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vēstuļu, kurās cita starpā atrodami arī jauni fakti par vienu no vislielākajiem valsts nozagšanas gadījumiem Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Visa šī datubāze ir lasāma un lejuplādējama interneta vietnē www.meronigeita.pw.

Spriežot pēc saturiskām līdzībām, atsevišķas vēstules no šīs datubāzes atklātībā ir nonākušas jau pirms diviem gadiem, un papildu slogu Nacionālajai drošības padomei uzliek gan apstāklis, ka šajā laikā tiesībsargāšanas iestādes ar dažādiem argumentiem izvairījušās no vēstulēs aprakstīto faktu izmeklēšanas pēc būtības, gan arī tas, ka šie fakti met tumšu ēnu uz vismaz divām no personām, kurām ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs, - ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru un nu jau arī SAB direktoru Jāni Maizīti.

Ceturtdaļmiljons elektroniskā pasta vēstuļu, kuru autoru un pieminēto personu vidū ir tādi ļaudis kā „arestētās mantas glabātājs”, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, viņa kompanjoni un rīkojumu pildītāji, tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji un politiķi, var slēpt visdažādākos pārsteigumus, taču to izvētīšanai nepieciešams laiks. Pašlaik lielāko vērību sociālajos tīklos ir piesaistījušas tās datu bāzes vēstules, kas sniedz jaunus faktus par vienu no vislielākajām valsts nozagšanas shēmām mūsdienu Latvijas vēsturē.

Runa ir par pirmoreiz pirms diviem gadiem – 2018. gada martā detalizēti aprakstīto, publiski pēcāk bieži apšaubīto darījumu, kura ietvaros 2015. gada rudenī akciju sabiedrību Ventspils nafta faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā nonāca jau 93,24% šī nozīmīgā loģistikas uzņēmuma akciju. Kopš pagājušā gada decembra šādas Ventspils naftas vairs nav, - tā ir pārdēvēta par Latvijas kuģniecību, un Lursoft datu bāzē atrodams ieraksts, ka uzņēmuma patiesos labuma guvējus neesot iespējams noskaidrot.

Šādas pārvērtības bijušas iespējamas, pateicoties tam, ka 2015. gada pavasarī un vasarā šī darījuma organizētājiem izdevās izstrādāt shēmu, kā apiet „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, kuras rokās no prokuratūras bija pārgājis pienākums Aivara Lemberga tiesas prāvas laikā uzraudzīt arestētās mantas uzglabāšanu. Tagad www.meronigeita.pw atrodamā sarakste atklāj jaunus faktus par to, kā tieši notikusi šīs shēmas izstrāde un īstenošana.

Shēmas mērogus nav grūti aprēķināt. 2015. gada 17. septembrī tika paziņots, ka Vitol grpuas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājies 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju no R. Meroni faktiski kontrolētās akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts. Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro.

Pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija nevis 1,77 eiro, bet gan 3,12 eiro. Vēl daudz augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad vairāk nekā divarpus reizes dārgāk nekā darījumā ar R. Meroni un viņa kompanjoniem.

Matemātika ir vienkārša: ja arestētās mantas apsaimniekotājs „valsts interesēs” R. Meroni par šādu cenu būtu Vitol pārdevis „savu” - Latvijas Naftas tranzītam piederošo akciju paketi, nepilno 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni eiro - tātad par 126 miljoniem eiro vairāk. Šī summa tad arī uzskatāma par shēmas autoru un īstenotāju Latvijas valstij tā vai citādi nozagtu neatkarīgi no A. Lemberga tiesas prāvas iznākuma.

Ja prāva beigsies ar spriedumu par mantas konfiskāciju, Latvijas valsts nesaņems šos tai „aizshēmotos”, bet pēc būtības nozagtos 126 miljonus eiro, bet, ja spriedums A. Lembergam būs attaisnojošs, viņam būs visas tiesības šos 126 miljonus eiro vai vismaz būtisku to daļu pieprasīt no Latvijas valsts, kuras vārdā R. Meroni arestēto mantu ir „apsaimniekojis”.

Vistumšāko ēnu saistībā ar šī valsts nozagšanas megadarījuma apstākļiem jaunajā interneta vietnē atrodamā informācija met ne tikai uz R. Meroni un viņa kompanjoniem, bet arī uz līdzšinējo Ē. Kalnmeieru, prokuroru Juri Jurisu, visu Ģenerālprokuratūru un nu jau arī SAB vadību.

„Neviena fiziska vai juridiska persona pie manis jautājumā par AS Ventspils nafta akciju atsavināšanu un šāda darījuma saskaņošanu nav griezusies, un tādu neesmu sniedzis. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī neviens cits prokurors šādas darbības nav veicis,” ir publiski apgalvojis Ē. Kalnmeiers.

Taču www.meronigeita.pw atrodamā sarakste rāda pilnīgi citu ainu – kā shēma, kuras mērķis bijis veikt darījumu, apejot „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, ir tikusi pārspriesta un acīmredzami ar prokuratūras un SAB atbalstu soli pa solim īstenota jau kopš 2015. gada pavasara.

Tieši pie J. Jurisa kā „valsts apsūdzības uzturētāju grupas vecākā prokurora” 2015. gada vasaras sākumā divi Latvijas Naftas tranzīta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs R. Meroni vērsušies ar rakstisku „Pieprasījumu sniegt viedokli saistībā ar AS Latvijas Naftas tranzīts piederošo AS Ventspils nafta akciju pārdošanu”.

Šajā vēstulē skaidri nolasāms netieši izteikts lūgums prokuroram par šo lietu tiesu neinformēt: „Latvijas Naftas tranzīts lūdz tās pieteikumu izskatīt tādā veidā, ka nekādi materiāli (tai skaitā šis vai jebkādi turpmāki pieteikumi) netiek izpausti apsūdzētajiem vai citām kriminālprocesā iesaistītajām personām un/vai jebkādai citai personai.”

Taču „augsnes sagatavošana” notikusi jau pirms tam, - advokātu biroja Spilbridge sarakstē pieminēta ne tikai J. Jurisa, bet arī Ē. Kalnmeiera loma „zaļās gaismas” nodrošināšanai iecerētajam darījumam.

„Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai [pēc visa spriežot, domāta Spilbridge pārstāve Benita Balana], ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā,” atklāts vienā no vēstulēm.

Savukārt citā vēstulē lomu sadalījums shēmas īstenošanā raksturots vēl skaidrāk: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim [Borisam] Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Kas ir bijusi šī sarakstē pieminētā „aģentūra”? Visticamākais, runa ir par Satversmes aizsardzības biroju, kura loma shēmas piesegšanā, pateicoties www.meronigeita.pw publiskotajai sarakstei, tagad iezīmējas pavisam skaidri.

„Jūsu atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas, - mēs vispirms apspriežam [vēstules] melnrakstu ar viņu, un tad tas būtu J. Juriss, kurš vērstos Satversmes aizsardzības birojā pēc palīdzības,” – šādu vēstuli Spilbridge advokāts Andrejs Eglītis 2015. gada 12. maijā – tātad četrus mēnešus pirms darījuma noslēgšanas – nosūtījis tagad jau mirušajam finansistam Deividam Anstisam.

Savukārt ar 2015. gada 22. jūniju datētā vēstulē, kas adresēta gan Vitol pārstāvim Robertam Kirkupam, gan Rūdolfam Meroni, D. Anstiss skaidrojis panākto „progresu”: „Tas, ko mēs saņemsim atpakaļ, būs nevis tiesas atļauja (vai vēstule, ka tiesas atļauja nav vajadzīga), bet gan viedoklis no Ģenerālprokuratūras. Kaut gan tas nav kaut kas tik stiprs kā kaut kas no tiesas, mēs ticam, ka ar to pašreizējos apstākļos būs pietiekami...”

Tā arī „pašreizējos apstākļos” ir noticis: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas tika pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro, Latvijas valstij vienā vai otrā veidā zaudējot aptuveni 126 miljonus eiro.

Kad 2018. gada pavasarī atklātībā nonāca pirmā vēstule no šīs sarakstes, J. Juriss paziņoja, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentēt, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespējams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Lai gan vēstule tiesībsargāšanas iestādēm ir bijusi pieejama jau divus gadus un valsts potenciālie zaudējumi no īstenotās shēmas ir bijuši vispārzināmi jau kopš 2015. gada rudens, valsts nozagšanas shēmas autori un īstenotāji joprojām pie atbildības nav saukti, - ir vienīgi sākts kriminālprocess par R. Meroni rīcību ar arestēto mantu, tikmēr tālāk aizplūduši ir arī par Ventspils naftas akcijām saņemtie nepilnie 80 miljoni eiro.

Publiski ir pieejams Ē. Kalnmeiera skaidrojums, ka Ventspils naftas akcijām nevienā kriminālprocesā, kurā procesa virzītājs ir prokurors, nemaz neesot bijis uzlikts arests un, lai veiktu kādu civiltiesisku darījumu ar šādām akcijām, neesot bijis nepieciešams ne prokuratūras, ne prokurora saskaņojums.

Arī tagad Ē. Kalnmeiers Latvijas Avīzei pavēstījis, ka datubāzes publicēšana esot „speciāli plānota kampaņa” un par „aprakstīto ir notikušas pārbaudes”. Tiesa, tagad jau ģenerālprokurors ir nācis klajā ar jaunu versiju – ka „nekad neesot bijušas arestētas” Latvijas Naftas tranzīta akcijas. Ar tām 2015. gadā tiešām nekādas darbības netika veiktas.

“No 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt,” – tā savukārt unisonā ar Ē. Kalnmeieru paziņojis prokurors J. Juriss, par kura darbībām kā reiz tiesas apiešanā liek nojaust publicētā sarakste, bet SAB publiskoto informāciju jau nosaucis par „baumām un izdomājumiem”.

Savukārt LR Ģenerālprokuratūra uz ziņām par vietni www.meronigeita.pw ir oficiāli reaģējusi, ar ziņu aģentūras LETA starpniecību paziņojot, ka tā „uzskatāma par viltus interneta vietni”, - kā noprotams no paziņojuma, tiesībsargāšanas iestāde vēlas uzmanību no vietnes satura novirzīt uz to, ka prokuratūras ieskatā vietne „maldina interneta lietotājus par tās saistību ar oficiālo prokuratūras mājaslapu”.

Tāpat publiski jau izskanējuši paziņojumi, mēģinot šo faktu nākšanu atklātībā saistīt ar cīņu par LR ģenerālprokurora amatu: Ē. Kalnmeiera pilnvaras beidzas 11. jūlijā, bet J. Juriss bija viens no tiem diviem vai trim kandidātiem uz šo krēslu, kuriem bija skaidri saskatāms Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju atbalsts. Taču ir acīmredzams, ka ceturtdaļmiljona elektroniskā pasta vēstuļu eksplozīvais saturs var skart nesalīdzināmi plašāku tēmu loku.

„Ja palūkojas uz tiem „Meronigeitas” atklājumiem, kas no šīs vietnes „izlīduši” tikai pēdējās nedēļas laikā, ir skaidrs, ka nervozi jājūtas visiem, kam vairāku gadu ilgumā ir bijušas kādas attiecības ar Rūdolfu un viņa „komandu”. Situāciju padara vēl nopietnāku tas, ka vēlmēm šo vietni vienkārši „aiztaisīt” un dabūt prom no sabiedrības acīm acīmredzami nav panākumu. Daudziem tās saturs var nest ne tikai bažas par amatu, bet arī kaut ko daudz nopietnāku, tā ka Nacionālās drošības padomei priekšā stāv tiešām neērts lēmums,” saka kāds izbijis R. Meroni „komandas” dalībnieks.

Novērtē šo rakstu:

48
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

FotoCīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt vēlmi pēc izglītības, iznīcināt ģimenes, iznīcināt cilvēkos nepieciešamību pēc kultūras, iznīcināt vēlmi dzīvot un iznīcināt cilvēkos viņu labākās īpašības: cilvēcīgumu, labestību, godaprātu, taisnīgumu, līdzjūtību, iejūtību, sirsnību, krietnumu, pašlepnumu, pašcieņu, gādību, rūpes un mīlestību vienam pret otru…. Cilvēki, kuri pretojas vai, pareizāk būtu teikt, rūpējas un cenšas aizsargāt sevi un savas ģimenes, – viņus šodien sauc par antivakseriem.
Lasīt visu...

6

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

FotoPateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.
Lasīt visu...

21

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

FotoKur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā un citi vājprāti, kas izsauc un izraisa mūsu sašutumu? Vai tos kāds apzināti rada, mērķtiecīgi un plānveidīgi izveido, vai tas ir tādas kolektīvās bezatbildības, muļķības, neizpratnes un neprasmes rezultāts kādiem cēloņiem, kurus minēju iepriekš? Varbūt tos pasūta greizo spoguļu valstībā un ir kāda cilvēku kopa, kas īpaši specializējas uz aplamību izdomāšanu un ieviešanu?
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

FotoPusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās uzdevumu - apturēt vīrusa izplatību, glābjot cilvēku veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

12

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

FotoValdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti pēc protokola, bet premjers ciniski aicina latvzemiešus ciest, saglabājot “vēsu prātu un mieru”. Segregācijas ieviesējam pietiek nekaunības – aicināt uz vienotību. Valdības politikas ķīlniekiem “no augšas” tiek piedāvāts Stokholmas sindroms.
Lasīt visu...

12

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

FotoEsam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi. Taču nupat Kariņa valdība iezīmē jaunu robežu – tie kļūst arī nelietīgi un amorāli.
Lasīt visu...

21

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

FotoLatvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada 5.jūnija vēlēšanās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Jautājumi valdībai: ko man darīt ar papīriem vakcinēšanās brīdī?

Lai nebļaustītos soctīklos vai kur citur un nesaņemtu neadekvātus komentārus, varbūt valdība var publiski atbildēt mums visiem...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Novēlotas pārdomas par Tēva dienu

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....