Nacionālās identitātes pētnieki spēj publiskot pusi uzrādīto pētījumu
L. Lapsa25.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc drudžaina darba, kas sākās līdz ar Pietiek interesi un Izglītības un zinātnes ministrijas iejaukšanos, kopš aizvadītās nedēļas beigām pieci no desmit nacionālās identitātes pētījumiem programmā, kas no valsts līdzekļiem pērn kopā saņēmusi vairāk nekā 86 tūkstošus latu, ir savesti kārtībā un ar norādi „manuskripts” ir pieejami plašākai sabiedrībai elektroniskā formā.
Kā Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija piešķirti 86 403 lati. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka Brikšei ir pieprasīts sniegt „papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus”, taču realitāte ir cita – kaut valsts nauda nacionālās identitātes izpētei iztērēta, neviens no šī projekta ietvaros it kā veiktajiem un pērn par publicētiem uzrādītajiem pētījumiem pašlaik plašākai sabiedrībai līdz aizvadītās nedēļas beigām nebija pieejams.
10. janvārī Izglītības un zinātnes ministrijas speciāli izveidotā programmu uzraudzības padome, iepazīstoties ar visiem ziņojumiem un pārskatiem, nolēmusi pieprasīt papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus, t.sk. programmu vadītājiem viena mēneša laikā jānodrošina, ka programmas ietvaros zinātniskajā periodikā publicēto zinātnisko publikāciju, kas ir citētas zinātniskajā literatūrā un ir iekļautas starptautiski pieejamās zinātniskajās datu bāzēs, pilna teksta un citu programmas ietvaros izdoto materiālu ievietošanu programmas mājas lapā.
Ņemot vērā Brikšes nespēju vai nevēlēšanos uzrādīt šos pētījumus, Pietiek vērsās pie visu desmit pētījumu autoriem, aicinot katru no viņiem nekavējoties nosūtīt viņa pētījumu tādā formā, kādā tas pašlaik eksistē, lai Pietiek varētu sniegt savu palīdzību pētījumu nodošanā sabiedrības vērtējumam, tos bez maksas publicējot portālā. Autoriem tika arī norādīts – atteikuma gadījumā nāksies uzskatīt, ka konkrētais pētījums neeksistē formā, lai to nodotu sabiedrības vērtējumam, vai neeksistē vispār.
Taču neviens pats no visu desmit par valsts līdzekļiem it kā tapušo pētījumu autoriem šo savus darbus uzrādīt nevarēja vai nevēlējās, neraugoties uz Brikšes sākotnējo apgalvojumu, ka interesenti ar katru no pētījumiem varot iepazīties tieši pie autoriem.
Savukārt Brikše sākotnēji solījās jau līdz aizvadītās pirmdienas pusdienlaikam nosūtīt informāciju „par lēmumiem, kā nodrošināt projekta publikāciju pieejamību”. Tikai pēc aizrādījuma, ka tiek pieprasīti nevis kādi lēmumi, bet konkrēti tas pētījums tā pašreizējā formā, par kuru viņa saņēmusi valsts finansējumu, un tas pats attiecas uz pārējiem it kā pastāvošo pētījumu autoriem, pieci no desmit pētījumiem nu ir publiskoti.
Lai lasītāji paši varētu novērtēt, par kādiem nacionālās identitātes pētījumiem pērn iztērēti 86 tūkstoši latu no valsts līdzekļiem, Pietiek rīt dos iespēju iepazīties ar visiem pieciem līdz šim publiskotajiem pētījumiem. Par to, kad publiski elektroniskā formā būs pieejami pārējie pieci, Brikše un pārējie autori klusē.
Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu nacionālās identitātes pētījuma programma nepieciešama, jo „tematiskie pētījumi par nacionālo identitāti mūsdienu Latvijā ir viens no Latvijas valsts pastāvēšanas, latviešu kā nācijas, nacionālās apziņas, modernās mentalitātes un pilsoniskās sabiedrības pārmaiņu un veicināšanas garantiem. Vēsturiskā atmiņa, pētījumi par nācijas pagātni un filozofisko ideju tapšanu, novadu identitātes, latviskās un eiropeiskās identitāšu krustošanās, Latvijas kultūras modernizācija ir norises, kurās tiek apliecinātas vērtības, nācijas un valstiskuma ilgtspēja. Ne tikai Latvijas Valsts, bet visas globālas krīzes apstākļos jāatzīst, ka tieši vērtību izpratnes, sociālās drošības un nacionālās identitātes jautājumi ir tikpat svarīgi kā valsts eksporta spējas palielināšana, banku sektora nostiprināšana un krīzes ekonomiski finansiālās dimensijas pārvarēšana. Bez vērtību apzināšanās, inovācijām, jaunām pieejām attiecībā pret vēsturi, valodu un kultūru netiks nostiprināta nacionālā identitāte un līdz ar to arī Latvijas valstiskums”.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
